Valsts iedzīvotāji šādu pavērsienu gaidījuši jau sen, jo saskata tajā iespēju uzlabot dzīves līmeni. Līdz šim pie jauna mitekļa varēja tikt tikai apmaiņas ceļā. Zēla melnais tirgus, kurā par maiņu prasīja arī samaksu. «Tas, ko cilvēki grib, ir pārdot, lai pretim saņemtu naudu. Ir ļaudis, kuri dzīvo lielās mājās, taču tiem nepietiek naudas pat pārtikas iegādei,» kāds nelegālo apmaiņu aģents stāstīja ziņu aģentūrai Reuters. Ap 80% kubiešu strādā valsts uzņēmumos par vidēji 20 dolāru (10 latu) lielu mēnešalgu.
Tomēr īpašumtiesības aizvien pakļautas stingram regulējumam: ikvienam drīkst piederēt tikai viena māja pilsētā un viena laukos, turklāt trimdā devušies kubieši un ārzemnieki var pat nesapņot par īpašumu Karību jūras valstī. Tomēr eksperti lēš, ka tieši trimdinieki nodrošinās lielāko naudas pieplūdumu valstij, iegādājoties īpašumus ar radinieku starpniecību.
Pēdējā laikā valsts par likumīgu atzinusi arī automobiļu pirkšanu un pārdošanu, kā arī ļāvusi kubiešiem pievērsties uzņēmējdarbībai.