Lielbritānijas galvaspilsēta Londona pēc nedaudz vairāk kā trim mēnešiem kļūs par četrgades nozīmīgākā sporta notikuma olimpisko spēļu mājvietu, kas vienviet pulcēs tūkstošiem atlētu un miljoniem tūristu no visas pasaules. Sporta cīņu norises vietās, ielās, parkos, laukumos un citās sabiedriskajās vietās lielpilsētā saplūdīs daudz lielāks daudzums cilvēku nekā ikdienā, tādēļ pastāv nopietni riski drošībai.
Londona olimpisko spēļu laikā sevišķi iekārojama var būt dažādiem teroristu grupējumiem. Spēļu laikā Lielbritānijā tiks veikta miera laiku lielākā drošības operācija, kurā būs iesaistīti vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku. Britu varas iestādes ir sagatavojušas rīcības plānu gadījumam, ja notiek asiņains terora akts, kiberuzbrukumi, izceļas masu nekārtības vai grautiņi. Pie iespējamajiem riskiem pieskaitīti arī ekstrēmi laikapstākļi.
Karakuģi Temzā
Jautājums par drošību Londonas olimpiskajās spēlēs ir bijis aktuāls kopš brīža, kad tika nolemts, ka nozīmīgākais sporta pasākums notiks Lielbritānijas galvaspilsētā. 2005. gada 7. jūlijā jeb dienu pēc Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) lēmuma izsludināšanas Londonas metro un autobusos notika sprādzieni, kuros tika nogalināti 52 cilvēki.
Rūpes par drošību Londonas olimpisko spēļu laikā ir tik lielas, ka skeptiķi satraucas, vai dzelžainie drošības pasākumi neaizēnos pašu galveno - sportiskās aktivitātes un skatītāju ērtību. Šādam viedoklim nepiekrīt Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons: «Visi redzēs, ka tas ir sporta notikums ar ļoti nopietniem drošības pasākumiem, nevis drošības operācija ar ļoti nopietniem sporta pasākumiem.» Viņam pievienojas arī divkārtējais olimpiskais čempions un Londonas olimpisko spēļu orgkomitejas vadītājs Sebastjans Ko. «Mēs vēlamies, lai cilvēki, kuri ieradīsies Londonā, justu, ka viņi ciemojas pilsētā, kas svin, nevis ir pārplūdināta ar drošībniekiem. Tās ir olimpiskās spēles, kas notiks Londonā, nevis aplenktā pilsētā,» S. Ko citē aģentūra AFP.
Olimpisko spēļu, kuras 27. jūlijā atklās Lielbritānijas karaliene Elizabete II, kopējais budžets ir 9,3 miljardi mārciņu (7,9 miljardi latu). No tiem 553 miljoni mārciņu (470 miljoni latu) ir atvēlēti drošībai, lai gan sākotnēji šim mērķim bija paredzēti 282 miljoni mārciņu (nepilni 240 miljoni latu), raksta AP.
Spēļu laikā par drošību Londonas sporta arēnās un publiskajās vietās rūpēsies 13 500 Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas darbinieku, 12 000 policistu un vairāk nekā 16 000 privāto apsardzes firmu darbinieku un brīvprātīgo. Neskatoties uz to, ka jau pašlaik Lielbritānijā ir izvietotas aptuveni 4,3 miljoni novērošanas kameru, Londonā tiks uzstādītas papildu kameras, kuras būs aprīkotas ar programmatūru, kas atpazīst cilvēku sejas.
Apjomīgajā drošības operācijā tiks iesaistīti arī Lielbritānijas Bruņotie spēki, jo spēļu laikā virs Londonas regulāri patrulēs vairāki iznīcinātāji, bet Temzā būs noenkuroti divi karakuģi, no kuriem uz viena atradīsies helikopters. Tiks izvietotas arī zeme - gaiss tipa raķešu iekārtas.
Pilnīga drošība nereāla
Draudus olimpisko spēļu laikā var radīt tādas organizācijas kā starptautiskais teroristu tīkls Al Qaeda un Īstā Īru republikāņu armija. «Teroristiem olimpiskās spēles ir zelta iespēja, jo viņi zina, ka [uzbrukuma gadījumā] iegūs pasaules uzmanību,» apgalvo bijušais islāma ekstrēmists Nomans Benotmans, kurš tagad analizē bijušo biedru aktivitātes. «Un nav svarīgi, vai viņi nogalinās septiņus vai 70 cilvēkus.»
Minētajām organizācijām pietuvinātu indivīdu aktivitātes Lielbritānijā jau gadiem novēro iekšējais izlūkdienests MI5. Bet ir skaidrs, ka pat viena no pasaulē labākajām drošības iestādēm nav fiziski spējīga sekot ikvienai aizdomīgai personai. Tādēļ pastāv lielas bažas par tā saucamajiem vientuļajiem vilkiem jeb cilvēkiem, kuri bez kādas palīdzības no malas varētu mēģināt sarīkot uzbrukumu olimpiskajiem objektiem vai publiskām vietām.
Par šādu iespējamību atgādināja martā Francijā notikušo nāvējošo uzbrukumu sērija, ko sarīkoja musulmaņu jaunietis Mohameds Mera, kurš savulaik piedalījies islāma kaujinieku nometnēs Afganistānā. Iepriekš Francijas varas iestādēm nebija pietiekami pierādījumu, tādēļ tās nevarēja uzsākt viņa novērošanu. Līdzīga problēma ar atsevišķiem Britu salās mītošiem islāma radikāļiem ir arī Lielbritānijas drošības iestādēm. «Nevar izslēgt kaut ko līdzīgu Londonā,» reālistiski spriež Deniss Osvalds, kurš darbojas SOK komisijā, kas koordinē Londonas spēļu organizēšanu. «Katrs olimpisko spēļu pasākums būs īpaši aizsargāts, bet cilvēki, kuri ielās gaida sabiedrisko transportu, var būt mērķis.»
Britu domnīcas RUSI drošības analītiķe Mārgarita Gilmora uzskata, ka nav iespējams garantēt pilnīgu drošību. «Bet var veikt garu ceļu, lai apturētu ikvienu, kurš vēlas izjaukt vai uzbrukt olimpiskajām spēlēm, un mīkstināt sekas, piemēram, gadījumā, ja ir noticis teroristu uzbrukums,» viņa stāsta aģentūrai Associated Press.