Stundu ilgā Benedikta un Raula Kastro saruna notika Revolūcijas pilī aiz slēgtām durvīm, un par tās saturu nekādi paziņojumi presei nav sniegti. Taču zināms, ka sarunas laikā bija paredzēts apspriest attiecību uzlabošanu starp Kubas valdību un Romas katoļu baznīcu un Vatikāna vēlmi iegūt lielāku ietekmi komunistu pārvaldītajā valstī.
Jau iepriekš režīms pieņēmis baznīcu par starpnieku tādu jautājumu risināšanā kā ieslodzīto disidentu atbrīvošana, atzīstot, ka baznīca ir ietekmīgākā organizācija valstī, kas darbojas ārpus valdošās komunistiskās partijas. Vatikāna pārstāvis pēc tikšanās paziņojis, ka Fidels Kastro sarunās nav piedalījies.
Benedikts ieradies Kubā laikā, kad Rauls Kastro uzsācis īstenot ierobežotas ekonomiskās reformas. Daļa kubiešu lolo cerības, ka ekonomiskās reformas nesīs arī kādas politiskās pārmaiņas, taču viceprezidents Marino Muriljo, acīmredzami reaģējot uz Benedikta pirmdien izteikto aicinājumu uz lielāku atvērtību, otrdien paziņoja, ka Havana negatavojas īstenot "nekādas politiskās reformas".
"Kubā nebūs nekādas politiskās reformas. Tas, par ko mēs Kubā runājam, ir mūsu Kubas ekonomiskā modeļa modernizācija, kas padara mūsu pašu sociālisma formu ilgtspējīgāku, [nodrošinot] mūsu tautas labklājību," uzstājoties preses konferencē uzsvēra Muriljo.
Lai gan šis paziņojums nesaturēja neko jaunu, tam tiek piešķirta īpaša nozīme, ņemot vērā pāvesta vizītes kontekstu.