Briti sāk zaudēt apgriezienus

Britu eksporta stute

Pēc Luminor bankas ekonomikas eksperta Ginta Belēviča domām, visredzamākās pārmaiņas gan kontinentālajā Eiropā, gan arī pašā Lielbritānijā, gan dažādos ekonomikas procesos ir izraisījušas britu mārciņas vērtības izmaiņas. "Vājā mārciņa palīdz eksportējošajiem Lielbritānijas uzņēmumiem pārdot savu preci ārvalstu tirgos, savukārt imports kļūst dārgāks. Tas uzlabo tirdzniecības bilanci, kas gan Lielbritānijai tik un tā ir negatīva – valsts importē vairāk nekā eksportē," stāsta tautsaimniecības speciālists. 

Tomēr viņš piebilst, ka lielajiem uzņēmumiem rezultāts saistībā ar Brexit pagaidām nav bijis pārāk slikts. Luminor eksperts norāda uz notikumiem Londonas biržā, kur indekss FTSE 100, kas atspoguļo 100 lielāko biržas uzņēmumu akciju vērtību izmaiņas, divu gadu laikā kopš Brexit referenduma ir pieaudzis teju par 25%. Atsevišķi vērtējot, tas ir iespaidīgs pieaugums, taču līdzīgs rādītājs Frankfurtes fondu biržā – DAX indekss – šajā pašā laikā pieaudzis par 30%, savukārt ASV biržas 500 lielāko kompāniju indekss Standard & Poor’s 500 atskaites laika periodā pieaudzis vairāk nekā par 40%. "Ja vērtē atsevišķas nozares pēc tajās darbojošos uzņēmumu akciju cenu izmaiņām, tad pēc Brexit vislabāk klājies ieguves rūpniecības uzņēmumiem, kuru labie rezultāti ir veidojušies no vājās mārciņas un augošo izejvielu cenu kombinācijas. Vissliktāk klājies mazumtirdzniecības nozarei, kurā, pateicoties inflācijai, augstākām importa cenām un samazinātai iedzīvotāju ekonomiskajai aktivitātei, vairāki uzņēmumi ir piedzīvojuši vērtības kritumu," norises ieskicē Luminor speciālists. Savukārt runājot par nākotni, viņš izsaka viedokli, ka situācija ārējā tirdzniecībā kopumā ir neskaidra, jo nav zināms, kā noslēgsies sarunas par ārējo tirdzniecību ar ES. "Augstu tarifu vai citu tirdzniecības barjeru gadījumā Lielbritānijas eksportētājiem pat pie vājās mārciņas varētu būt grūtāk pārdot savas preces vai pakalpojumus," secina Belēvičs.

"Situāciju kopš 2016. gada varam raksturot kā lielu nenoteiktību un neziņu par turpmākajām ES un Apvienotās Karalistes attiecībām un līdz ar to arī iespējamo Brexit ietekmi. Daudzi investori, uzņēmēji vēl joprojām nogaida ar saviem lēmumiem par turpmāko rīcību," situāciju komentē Latvijas Bankas ekonomiste Inese Allika un stāsta, ka pēdējā laikā līdz ar politisko nestabilitāti Apvienotajā Karalistē un lēno progresu Brexit sarunās arvien vairāk izskan bažas par to, ka var īstenoties sliktākais no scenārijiem –  notiek "neregulēta" britu izstāšanās no ES, jo neizdodas panākt vienošanos par izstāšanās nosacījumiem. Allika piebilst, tad, piemēram, palikušajām ES valstīm jādomā, kā aizpildīt iztrūkstošo Apvienotās Karalistes iemaksu robu savienības budžetā. Pēc centrālās bankas ekspertes domām, ES un Lielbritānijas ciešā ekonomiskā integrācija nosaka to, ka no Brexit kopumā zaudētājas būs abas puses.