Prezidente arī rosinājusi gādāt, lai augstskolās tiktu gatavoti tādi speciālisti, kas vajadzīgi valsts ekonomiskajai, sociālajai un kultūras attīstībai un konkurētspējas veicināšanai. Ja parlaments šos grozījumus pieņems, var cerēt, ka augstskolas uzņems labāk motivētus un sagatavotus studentus.
Grībauskaite pirmdien tikās ar Lietuvas akadēmiskās kopienas, darba devēju un studentu pārstāvjiem. Kā pēc šīs tikšanās žurnālistiem sacīja viņas galvenā padomniece Rūta Kačkute, atzīts, ka šobrīd augstākās izglītības kvalitāte neatbilst ne uzņēmēju, ne valsts vajadzībām.
Prezidentes rosinātie grozījumi paredz, ka augstskolas tiklab budžeta, kā maksas bakalaura studiju vietās uzņems vidusskolu absolventus, kas nokārtojuši vismaz vienu vidusskolas noslēguma valsts eksāmenu.
Pašlaik Lietuvas universitātēs un koledžās tiek uzņemti jaunieši, kas beiguši vidusskolu ar visai vājām sekmēm vai pat vispār nav kārtojuši noslēguma eksāmenus. Piemēram, šogad valsts universitātēs valsts finansētajās studiju vietās ar stipendiju zemākā konkursa atzīme bija 2,88 punkti no iespējamajiem 10, bet maksas vietās - tikai 0,34 punkti.
Kā norādījusi Kačkute, šādi skaitļi liecina, ka maksas vietās tiek uzņemti cilvēki, kas nav nolikuši nevienu valsts eksāmenu. Grozījumos gan nav noteikts nekāds konkrēts minimālais punktu skaits, kas nepieciešams, lai iestātos augstskolā. Paredzams, ka līdz ar to pieņemšanu nedaudz saruktu studentu un ar laiku, iespējams, arī augstskolu skaits, taču pieaugtu sagatavotības līmenis.
2015.gadā Lietuvas Izglītības un zinātnes ministrija aicināja augstskolas noteikt minimālo konkursa punktu skaitu uzņemšanai. To izdarījušas ne visas universitātes un koledžas, bet lielākā daļa no atsaucīgākajām noteikušas minimālo ieteikto slieksni - 1 punktu universitātēs un 0,8 punktu koledžās. Zinātnes un studiju uzraudzības un analīzes centrs nesen atzina, ka šī latiņa ir pārāk zema un, kā liecina šā gada rezultāti, tā neļauj atrisināt studiju kvalitātes problēmas.
"Lietuvai ir vajadzīgs nevis diplomu skaits, bet cilvēki ar kvalitatīvu izglītību. Diplomam jāatspoguļo izglītības kvalitāte, bet šobrīd augstākā izglītība tiek devalvēta. Par augstākās izglītības kvalitāti mums jāsāk rūpēties nekavējoties, citādi nākotnē mums būs neizglītota valsts ar augstāko izglītību," uzsvērusi Grībauskaite.
Speciālisti atzīst, ka viena no būtiskākajām problēmām, kas bremzē ekonomikas izaugsmi, ir nepietiekams strādājošo izglītības līmenis. Darba tirgū pieprasījums pēc augsti kvalificētiem speciālistiem aug, un lēsts, ka jau nākamgad pietrūks aptuveni 13 000 speciālistu informācijas tehnoloģiju jomā.
Tāpēc prezidente aicinājusi likumā noteikt, ka valsts augstskolās, akreditējot studiju programmas, būtu obligāti jāņem vērā valsts vajadzības.
Pašlaik augstskolas ik gadus reģistrē aizvien jaunas studiju programmas, īpaši nedomājot par topošo speciālistu izredzēm tirgū. Šobrīd Lietuvā ir gandrīz 1800 studiju programmu, un trešā daļa no tām piesaista ne vairāk par 10 studentiem, bet 62 programmās nav izdevies piesaistīt nevienu studentu. Salīdzinājumam var minēt, ka Somijā augstskolās ir tikai aptuveni 450, bet Igaunijā - apmēram 200 programmu.
Grībauskaite arī ieteikusi publiskot ne tikai vispārējās, bet arī papildu uzņemšanas rezultātus. Teiksim, šogad papildu uzņemšanā uz brīvajām studiju vietām pieņemts līdz pat 20% no kopējā studentu skaita, nepubliskojot ne uzņemšanas rezultātus, ne konkursa punktus.
Šobrīd Lietuvas augstskolās mācās aptuveni 150 000 studentu, 46% no viņiem studē budžeta vietās. Gandrīz puse augstskolu absolventu strādā darbos, kas neatbilst viņu kvalifikācijas līmenim.
Grībauskaites rosinātos likuma grozījumus pēc tikšanās atzinīgi vērtējuši gan izglītības un zinātnes ministre Audrone Pitrēniene, gan Lietuvas rūpnieku konfederācijas prezidents Roberts Darģis, gan Viļņas universitātes padomes priekšsēdētāja Ingrīda Šimonīte un Kauņas tehnoloģijas universitātes rektors Petrs Baršausks, gan studentu pārstāvji.
Kā izteicies Darģis, pašreizējiem studentiem nereti pietrūkst radošuma un spēju izmantot savas zināšanas praksē. "Sabiedrībā jāpieaug kritiskai izpratnei par izglītības nepieciešamību un kvalitatīvu izglītības sistēmu, jo tieši tas ir valsts ilgtspējas pamats," viņš uzsvēris.
Lietuvas rūpnieku konfederācijas vadītājs arī atzinis, ka salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm Lietuvā izglītībai atvēlēta liela iekšzemes kopprodukta daļa, taču šie līdzekļi netiek pienācīgi izmantoti.
Ja Seims prezidentes rosinātos grozījumus atbalstīs, jaunā kārtība stātos spēkā 2018.gadā.