Maķedonijas likumdevēji šomēnes atbalstīja grozījumus konstitūcijā, kas paredz pārdēvēt valsti par Ziemeļmaķedoniju, tādējādi izbeidzot gandrīz 30 gadu ilgušo strīdu starp Atēnām un Skopji. Atēnas iebilda pret Maķedonijas nosaukumu, kas ir tāds pats kā vēsturiskajam reģionam Grieķijā. Konflikta dēļ Grieķija bija uzlikusi veto kaimiņvalsts uzņemšanai NATO, bet Brisele attiecību noregulēšanu ar Atēnām bija izvirzījusi kā priekšnoteikumu, lai Maķedonija varētu iestāties ES.
Strīds par nosaukumu
Nesaskaņas starp abām valstīm sākās 1991. gadā, kad divus miljonus iedzīvotāju lielā Maķedonija pasludināja neatkarību no irstošās un etnisku konfliktu pārņemtās Dienvidslāvijas. Jaunā valsts sevi nosauca par Maķedonijas Republiku, lai gan pret to kategoriski iestājās dienvidu kaimiņiene Grieķija.
Atēnas uzskatīja, ka ar Maķedonijas vārda izmantošanu savā nosaukumā jaundibinātā valsts mēģina piesavināties daļu no grieķu kultūrvēsturiskā mantojuma un pauž ambīcijas iegūt teritorijas ārpus tās robežām. Ar to bija domāts Grieķijas ziemeļos esošais kultūrvēsturiskais Maķedonijas reģions, no kurienes esot cēlies leģendārais sengrieķu karavadonis Aleksandrs Lielais. Turpretī Skopje uzsvēra, ka tās teritorija savulaik ietilpusi Senajā Maķedonijā, kuru pārvaldīja Aleksandrs Lielais.
Grieķijas iebildumu dēļ ANO valstij lika pieņemt pagaidu nosaukumu – Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika. Grieķi kā ES un NATO locekļi izmantoja viņiem piešķirtās veto tiesības, lai bloķētu maķedoniešu mēģinājumus integrēties eiroatlantiskajās organizācijās.
Kaimiņvalstu vēsajās attiecībās ziedonis iestājās 2018. gada sākumā, kad Grieķija un Maķedonija atsaucās ANO aicinājumam atsākt vairākus gadus iesaldētās sarunas par strīda risināšanu. Sarunas virzījās sekmīgi, un jūnijā Grieķijas premjers Ciprs un viņa Maķedonijas kolēģis Zorans Zajevs pie Prespas ezera, kas atrodas abu valstu teritorijā, parakstīja vienošanos par attiecību normalizēšanu.
Tā paredz, ka Maķedonija tiek pārdēvēta par Ziemeļmaķedonijas Republiku, bet Grieķija vairs nebloķē kaimiņvalsts centienus iestāties ES un NATO.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 24. janvāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!