Mediji uzsver, ka šis beidzot bijis pozitīvs notikums kopš Otrā pasaules kara laikiem smagākajā Itālijas krīzē, kurā dzīvību zaudēja gandrīz 27 tūkstoši ar koronavīrusu inficēto. "Sekošana jaunumiem no celtniecības – gabals pēc gabala, klājs pēc klāja, pīlāri un tā tālāk – kļuva par būtisku itāļu ikdienas dzīves sastāvdaļu," vēsta laikraksts Corriera della Sera. "Tā ļāva viņiem iztēloties kaut kā jauna sākumu, ļāva ar kaut ko lepoties."
Kādreiz šajā vietā atradās arhitekta Rikardo Morandi projektētais tilts, kas tika atklāts 1967. gadā. Desmitgadēm ilgi tam tika labotas dažādas strukturālas problēmas. Tiltam novecojot, arvien dārgāks kļuva tā remonts. Intensīvas lietusgāzes laikā 2018. gada 14. augustā 210 metru garš tilta posms nobruka. Negadījumā dzīvību zaudēja 43 cilvēki. Šī traģēdija kļuva par simbolu desmitgadēm novārtā pamestajai transporta infrastruktūrai daudzās Itālijas vietās.
Sabrukušais tilts pēc tam tika nojaukts, un jaunu tiltu uzprojektēja pasaulslavenais itāļu arhitekts Renco Pjano. Jaunā tilta forma ir ar izliektu apakšas daļu, kas atgādina kuģa apakšu kā simbolu Dženovas vēsturiskajām jūrniecības tradīcijām.
Plānots, ka tilts pēc pabeigšanas būs ļoti moderna struktūra. Gar tā konstrukcijām regulāri virzīsies remontroboti, kuriem būs jākonstatē materiāla iespējamā erozija. Īpašai mitruma novadīšanas sistēmai jāmazina korozijas riski. Uz tilta tiks izvietotas caurspīdīgas vēju barjeras un saules baterijas.
Tilta būvnieka, Itālijas lielākās celtniecības firmas Salini Impregilo izpilddirektors Pjetro Salīni medijiem paziņojis, ka plānots satiksmi pa tiltu pēc rūpīgām konstrukciju pārbaudēm sākt jūlija beigās. "Ceļot tiltu, mēs cīnījāmies pret laiku, sliktiem laikapstākļiem un visām citām grūtībām. Kamēr visa valsts sprieda, kā visu apturēt, mūsu jautājums bija, kā turpināt," teica Salīni.