Aināra Ančevska varonis privātdetektīvs Roberts esot "bravūrīgs špicbuks, meitu ģēģeris, kurš no kautrības galus neatdos, ja cita kaite nepiemetīsies". Tēlā viņš iejuties, bet dzīvē ir cits. Intervijā žurnālam Sestdiena Ančevskis stāsta par filmēšanos, savu pieredzi, mācoties braukt ar motociklu, attiecībām ar citu teātru aktieriem, citiem darbiem — kā kāzu vadīšana, reklāmu un filmu ierunāšana, par savu ģimeni.
Fragments no sarunas:
Tu proti atstāt iespaidu, ka esi kārtīgs, smaidīgs ģimenes cilvēks, bet tavs varonis filmā Roberts Meirāns ir mačo tips. Vai tevī snauž arī šādas īpašības?
Meitenes man patīk, to nevar noliegt. Bet ar tādiem apgriezieniem es nekad neesmu izcēlies. Biju klusais puika, neesmu nedz ar akmeņiem pa stikliem devis, nedz ar čomiem laidies no ābeļdārziem.
Varbūt tu to saki tikai tāpēc, ka pašlaik mums blakus sēž tavs dēls pirmklasnieks Raitis.
Nē. Tiešām tā ir. Vai nu tēta ietekmē, vai arī man apkārt nebija attiecīgās sabiedrības, no kuras tādas lietas mācīties. Neesmu kautiņos iesaistījies (pa purnu gan esmu dabūjis). Ja paklausās, kā citi džeki aiz šķūnīša pīpējuši, nogaršojuši alkoholu jau 14 gadu vecumā — un ragi dūņās, braukuši ar tēva mašīnu un ko tikai vēl ne...
Ar meitenēm vismaz bučojies jau bērnudārzā?
Arī ne. Es viņas apbrīnoju pa gabalu. Pirmais skūpsts, šķiet, bija desmitajā vai vienpadsmitajā klasē. Bet, kad atklāju tos priekus, mēģināju noķert visu, kas pirms tam zaudēts.
Visu interviju lasiet jaunākajā Sestdienā!