Tikai 25 gadus vecā Nellija Blaja (tas gan bija viņas pseidonīms – īstais vārds Elizabete Kokrena) tolaik jau bija viena no spožākajām Savienoto Valstu žurnālistēm, raksta Smithsonian Magazine. Viņa lielākoties pievērsās sociāli nozīmīgām tēmām, aizstāvot nabadzīgākos iedzīvotāju slāņus, un jo īpaši sievietes, kuras XIX gadsimta nogalē ASV vēl ne tuvu nebaudīja vienlīdzīgas tiesības un iespējas ar vīriešiem.
Gados jaunā žurnāliste, kura strādāja leģendārajam izdevējam Džozefam Puliceram piederošā laikrakstā, iedibināja pētnieciskās žurnālistikas etalonu, tiesa, ar zināmu "dzeltenuma" piegaršu. Izmantojot dažādas viltības, viņa te panāca savu ieslodzīšanu psihiatriskajā slimnīcā, te nokļuva cietumā, te iestājās darbā fabrikā kā vienkārša strādniece, visu pieredzēto un dzirdēto pēcāk emocionāli aprakstot avīzes slejās, raksta All About History.
Šie raksti izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā, un Blajas reputācija nostiprinājās tiktāl, ka 1889. gada pavasarī viņa pirmo reizi sadūšojās lūgt darba devējiem apmaksāt komandējumu, kura mērķis bija apceļot pasauli īsākā laika sprīdī nekā 80 dienas. 1889. gada 14. novembrī viņa no Ņujorkas ostas devās ceļā uz Londonu un ar lielām ovācijām Ņūdžersijā tika sagaidīta 1890. gada 25. janvāra pēcpusdienā – 72 dienas 6 stundas 11 minūtes un precīzi 14 sekundes pēc vairāk nekā 40 tūkstošu kilometru garā ceļojuma sākšanas.
VĒSTULE REDAKCIJAI
Topošās žurnālistes tēvs, īru ieceļotāju pēctecis Maikls Kokrens, bija diezgan turīgs cilvēks, kuram piederēja dzirnavas un citi īpašumi Pensilvānijas štatā, raksta The New Feminist.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 8. - 14. novembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!