Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 14. novembris
Fricis, Vikentijs

Latvietes, būsim zīdā un līmenī!

Līdz 17.februārim Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā apskatei izlikts unikāls jaunieguvums — Zemgales tautastērpa brunči... zīdā. Tādus pirms Otrā pasaules kara audusi mūsu leģendārā tekstiluzņēmēja Roberta Hirša fabrika Rīgas audums. Pat pieredzējuši etnogrāfi līdz šim nav zinājuši, ka Latvijā valkāti zīda tautastērpi.

Audums šiem modīgajiem tautastērpiem austs, gatavojoties IX Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem 1938.gadā. "Laiks starp abiem pasaules kariem zināmā mērā bija nacionālā pacēluma laiks, kad dzirksteļoja vēlme savienot mūsdienīgo ar latvisko. Radīt ko tādu, kas raksturīgs tikai mums, latviešiem, bet lai tas reizē būtu interesants arī pasaulei. Tas bija viens no Ulmaņlaiku uzstādījumiem. Tad arī mākslinieki Niklāvs Strunke un Reinholds Kasparsons izstrādāja metus, kādi būtu tie reizē latviskie un reizē modīgie tautastērpi," stāsta muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Ilze Ziņģīte.

Protams, jaunajam tautastērpam bija arī pretinieki. "Un pat man, etnogrāfei, ja pieminētu zīdā darinātu tautastērpu, uzreiz rastos iekšēja opozīcija, ka tas tik ļoti atšķiras no autentiskā un nemaz nav saucams par tautas apģērbu. Bet tad sapratu pašu ideju: mēs taču nedrīkstam pasaulē rādīties tikai tādi — lauku dzijās un raupji, nu, gribas tiem latviešiem (vismaz inteliģencei), lai viņus redz zīdā un līmenī," saka Ilze.

Tautastērpu muzejam dāvinājusi 1915. gadā dzimusī Aina Vāciete, kura gan strādājusi fabrikā Rīgas audums, gan arī uz Atpūtas vāka demonstrējusi vienu no šiem tautastērpiem. "Vienreiz ar’ biju tautas apģērbā, kad mani ielenca četras piecas dāmas - toreiz dāmu komitejas bija gan pie koriem, gan citur. Ielenca uz trepēm! Un sāka kaunināt: "Kā latviešu meitene var atļauties šitādus zīda svārkus valkāt! Ja reiz tautisks, tad tautisks!" Visādi nolamāja. Man tēvs bija miris, un es pastāstīju savai priekšniecībai, ka tāda lieta, un, kā jau jauna meitene, dikti ņēmu pie sirds. Pēc tam Hiršs man pats atsūtīja lielu šokolādes kasti un groziņu ar maijpuķītēm. Skaisti, vai ne?!" atmiņās dalās Ainas kundze. Starp citu, kara laikā, glābjoties pagrabā no uzlidojumiem, viņa vienmēr paunā ar sev svarīgākajām lietām ņēma līdzi arī šo zīda tautastērpu.

Vairāk par neparasto tautastērpu un tās dāvinātājas likteni lasiet Sestdienas 25. janvāra numurā

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Jau nobrieduši

Kopš Ukrainas kara sākuma Lāčplēša dienu un valsts svētkus atzīmēju savādāk. Ne tikai domas, arī sajūtas ir gluži citas. It kā pēkšņi mēs kā valsts būtu pieauguši. Un pēdējā laikā ko līdzīgu no apkār...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata