Viena no mīnām, kas draud uzspridzināt Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības (ES) šķiršanās sarunas, ir jautājums par nepilnu 500 kilometru garo robežu starp Īriju un Ziemeļīriju. Pašlaik uz tās notiek intensīva un netraucēta preču un cilvēku kustība. Taču no fiziskām un ekonomiskām barjerām brīvai robežai starp ES dalībvalsti Īriju un Lielbritānijas sastāvā ietilpstošo Ziemeļīriju var pienākt gals, ja Londona un Brisele nevienosies par tās nākotni pēc britu aiziešanas no ES. Šāda iespējamība daudzos ir uzjundījusi nepatīkamas atmiņas par laiku, kad salu sadalīja nocietināta robeža, jo Ziemeļīrijā notika bruņotas cīņas starp nacionālistiem un unionistiem (Ziemeļīrijas savienības ar Apvienoto Karalisti atbalstītāji). Eksperti brīdina, ka robežkontroles atjaunošana apdraudēs tikai pirms divdesmit gadiem panākto trauslo mieru.
Maģiskā kompromisa gaidās
Kampaņā pirms 2016. gada jūnijā notikušā referenduma, kurā vairākums Apvienotās Karalistes vēlētāju nobalsoja par izstāšanos no ES, Īrijas un Ziemeļīrijas robežas jautājums nebija starp biežāk apspriestajiem. Tomēr tagad tas ir kļuvis par Brexit sarunu sarežģītāko tematu.
Šomēnes Londona un Brisele vienojās, ka no 2019. gada 29. marta, kad briti oficiāli atstās ES, līdz 2020. gada 31. decembrim spēkā būs pārejas periods, kura laikā Apvienotā Karaliste vairs nepiedalīsies Savienības lēmumu pieņemšanā, bet turpinās ievērot ES kopējos noteikumus un baudīs netraucētu pieeju bloka vienotajam tirgum. Taču pārejas periods stāsies spēkā tikai tādā gadījumā, ja būs panākts kompromiss Īrijas un Ziemeļīrijas robežas jautājumā. Pagaidām tas nav noticis. Vienīgais, par ko abas puses ir vienisprātis – nedrīkst pieļaut tā saucamās cietās robežas atgriešanos.
Izstājoties no ES, Lielbritānija vēlas pamest ES vienoto tirgu un Muitas savienību. Tas nozīmētu, ka Ziemeļīrijas robeža ar Īriju kļūtu par Apvienotās Karalistes vienīgo sauszemes robežu ar ES un vajadzētu nodrošināt preču un personu kontroli. "Saskaņā ar ES likumiem tas nozīmētu beigas brīvai personu, preču, darbaspēka, pakalpojumu un kapitāla kustībai," norāda pazīstamā pētniece Džūdija Dempsija no domnīcas Carnegie Europe. "Būtībā Ziemeļīrija tiktu nošķirta no Īrijas, bet Īrijas tirdzniecība nopietni ciestu, jo īri nevarētu brīvi tirgot savas preces uz Lielbritāniju un otrādi." Jāpiebilst, ka Īrijas un Lielbritānijas divpusējās tirdzniecības apjoms ik gadu sasniedz aptuveni 60 miljardus eiro.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 29. marta - 5. aprīļa numurā! Ja turpmāk vēlaties SestDienas publikācijas lasīt drukātā formātā, žurnālu iespējams abonēt ŠEIT!
Godīgi
Dubultstandarti