Iepriekšējās Lietuvas Seima vēlēšanas, jāatgādina, notika 2020. gadā, un par to uzvarētāju kļuva centriski labējā Tēvzemes savienība–Kristīgie demokrāti (TS–KD) jeb vienkārši konservatīvie, kas ieguva 50 no 141 mandāta un izveidoja koalīciju ar konservatīvi liberālo Liberāļu kustību (13 deputātu) un liberālo – jau šā jēdziena mūsdienu izpratnē – Brīvības partiju (11). Jaunā valdība darbu sāka 2020. gada 11. decembrī, bet par Lietuvas premjerministri kļuva TS–KD pārstāvošā bijusī Lietuvas finanšu ministre un Lietuvas Bankas vadītāja. Cita starpā politiķe pazīstama arī ar to, ka viņas mīļākā grāmata ir Jaroslava Hašeka Krietnais kareivis Šveiks, ar kuras tēliem salīdzinājumus Šimonīte gana bieži joprojām izmanto, izsakoties par politiskiem jautājumiem.
Šā gada maijā Šimonīte kandidēja arī Lietuvas prezidenta vēlēšanās no Tēvzemes savienības rindām, iekļūstot to otrajā kārtā, taču tāpat kā iepriekšējās vēlēšanās 2019. gadā piekāpās Gitanam Nausēdam. Turklāt 2019. gada prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā Šimonīti atbalstīja 33,5% vēlētāju, toties šogad par viņu nobalsoja tikai 24,7% Lietuvas pilsoņu.
Plašu pazīstamību, tostarp aiz Lietuvas robežām, Šimonītes kabineta darba laikā iemantoja arī valsts ārlietu ministrs un Tēvzemes savienības līderis, kustības Sajūdis dibinātāja Vītauta Landsberģa mazdēls Gabrieļus Landsberģis. Viņam bija nozīmīga loma Lietuvas nostājas paušanā tādos jautājumos kā protesti Baltkrievijā 2020. un 2021. gadā, Baltkrievijas un Eiropas Savienības (ES) robežkrīze, protams, Krievijas iebrukums Ukrainā, kā arī Lietuvas un Ķīnas attiecības.
TRANSFORMĀCIJAS
Līdztekus tam visam Lietuvā risinājās vēl virkne nozīmīgu iekšpolitisko procesu. Tā 2022. gadā sašķēlās 2016. gada parlamenta vēlēšanu uzvarētāja un pēc tām par galveno varas partiju kļuvusī Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība. (Pēdējā lielā mērā līdzinās Latvijas Zaļo un zemnieku savienībai, vienīgi Lietuvas partijas programma ir jūtami kreisākas ievirzes.) Pēc partijai samērā neveiksmīgajām 2020. gada vēlēšanām (32 vietas Seimā iepriekšējo 54 mandātu vietā) to pameta ekspremjers Sauļus Skvernelis un viņa atbalstītāji, izveidojot jaunu politisko spēku Apvienotie demokrāti Par Lietuvu jeb vienkārši – Par Lietuvu. Tas sevi pozicionēja kā kreisi centrisks, zaļas ievirzes politiskais spēks un kļuva par nozīmīgu spēlētāju Lietuvas politikā, paliekot trešais gan pagājušā gada Lietuvas pašvaldību, gan arī šā gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 1. - 7. novembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!