Iemesls, kādēļ mormoņiem (1830. gadā Džozefa Smita dibinātās Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas sekotājiem) nācās pamest Ilinoisas štatā Misisipi upes krastos ierīkoto apmetni, bija gaužām vienkāršs. Netrūka amerikāņu, kuri pret šī reliģiozā novirziena pārstāvjiem bija noskaņoti klaji naidīgi un vardarbīgi, raksta History. com. Taču XIX gadsimta pirmajā pusē Ziemeļamerikā valstu robežas bija samērā nosacītas, tādēļ 1844. gadā Jangs sāka plānot mormoņu pārcelšanos uz tolaik Meksikai piederošo un pavisam mazapdzīvoto (ja neskaita dažas klejojošas indiāņu ciltis) Soltleikas ieleju, kas savu nosaukumu ieguvusi, pateicoties lielākajam sālsezeram rietumu puslodē. Tur mormoņi atrada savu Apsolīto zemi, taču viņiem nācās rēķināties ar faktu, ka šī teritorija pēc neilgā ASV un Meksikas kara jau bija nonākusi Vašingtonas pakļautībā.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 22.-28. jūlija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!