Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Rubļa brīvais kritiens

Krievijas ekonomikai smagu triecienu devusi naftas cenu lejupslīde un ar to saistītais rubļa kursa kritums, kam beigas vēl tik drīz nav redzamas. Lielās kaimiņvalsts nedienas apgrūtina dzīvi Latvijas uzņēmējiem, kas strādā Krievijas tirgū, tomēr kopumā Latvija no tām var gūt arī kādu labumu.

Krievijas daļa Latvijas eksportā ir nedaudz virs 10%, kas gan ir krietni mazāk nekā senāk: piemēram, pirms 20 gadiem uz Krieviju gāja 28% no Latvijas eksporta kopējā apjoma, tikpat arī uz Eiropas Savienības valstīm, bet tagad ES valstu daļa mūsu eksportā ir gandrīz 70%.

Atsevišķas nozares gan joprojām ir cieši saistītas ar Krievijas tirgu, piemēram, auto kravu pārvadātājiem tas ir galvenais ienākumu avots. "Finansiālā situācija jau tagad ir smaga, un šogad nekas labāks nav gaidāms. Šis būs nopietnu pārbaudījumu gads," secina autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto prezidents Valdis Trēziņš. Līgumi ar Krievijas partneriem gan tiek slēgti eiro, tomēr finansiālo problēmu dēļ partneri pieprasa samazināt cenas, kas jau tā esot ļoti zemas. "Kādreiz par konteinera pārvešanu no Rīgas ostas līdz Maskavai mums maksāja 1600–1700 eiro; pagājušogad cenas nokritās līdz 1200 eiro un mazāk. Faktiski sanāk strādāt par pašizmaksu. Ja vēl mašīna ir paņemta līzingā, tad uzņēmējam nekas nepaliek pāri."

Krievijas krīze mazāk varētu skart lielos Latvijas tranzīta uzņēmumus, kas pārsvarā strādā ar energoresursiem, ķimikālijām un tamlīdzīgām precēm. "Latvijas dzelzceļš no Krievijas rubļa krituma nekādu ietekmi nav izjutis, jo kravu nosūtītāji ar mums pārsvarā norēķinās eiro valūtā. Mēs galvenokārt pārvadājam akmeņogles, naftu un naftas produktus; ja Krievijai vajadzēs vairāk naudas un tiks palielināts energoresursu eksports, mums tas varētu pat nākt par labu," skaidro uzņēmuma pārstāvis Māris Ozols. DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš piekrīt, ka Latvijas tranzīta nozare, visticamāk, īpaši necietīs no Krievijas ekonomikas problēmām, turklāt krieviem tagad būs mazāk naudas savu ostu un alternatīvas tranzīta infrastruktūras attīstībai.

Strautiņš norāda, ka Krievijas rubļa kritums jāskata kontekstā ar naftas cenu lejupslīdi, un kopumā šis process Latvijai varētu būt pat izdevīgs. "Mēs varam ietaupīt ievērojamus līdzekļus, jo nafta un gāze veido lielu daļu no Latvijas importa." Autovadītāji jau daļēji var izbaudīt šī procesa patīkamās sekas, piemēram, pirms gada dīzeļdegviela maksāja ap 1,30 eiro litrā, bet tagad tās cena kritusies līdz 1,08 eiro. Arī aviokompānija airBaltic pavēstījusi, ka varētu samazināt biļešu cenas, jo vairs nav jātērē tik daudz naudas par degvielu.

Strautiņš atgādina, ka iepriekšējā lielā Krievijas krīze 1998.gadā neapturēja Latvijas ekonomikas izaugsmi. Tomēr krīzes ietekme bija jūtama lokāli, piemēram, piekrastes zvejniekciemos, kur koncentrēta zivju pārstrādes nozare, vai Liepājā, kur Krievijas krīze deva nopietnu triecienu veļas ražotājiem. Pēc eksperta domām, šoreiz varētu būt vērojamas līdzīgas tendences. Ventspils zivju konservu kombināts, kam uz Krieviju gāja ap 70% eksporta, jau paziņojis par nepieciešamību samazināt ražošanas jaudu un atlaist 400 darbinieku.

Veļas ražošanas uzņēmuma New Rosme vadītājs Edgars Štelmahers atzīst, ka krīzes apstākļos Krievijā cilvēki droši vien atlicinās naudu pārtikas un medikamentu iegādei, bet otrās nepieciešamības precēm būs grūtāk atrast noietu. "Ja strauji ceļas cenas, patērētāji nav gatavi maksāt tik lielas summas," secina Štelmahers. Līdz šim uz Krieviju tika sūtīti vairāk nekā 40% uzņēmuma produkcijas, bet tagad tiek meklēti jauni sadarbības partneri Baltijas valstīs, Austrumeiropā, Vācijā un citur. Štelmahers gan uzsver, ka pilnībā atteikties no Krievijas tirgus uzņēmums nav gatavs. "Krievijā cilvēki pazīst mūsu zīmolu, un nebūtu prātīgi pavisam aiziet no turienes."

Pēc finansista Ģirta Rungaiņa domām, Latvijas uzņēmējiem šo krīzi jāuztver kā iespēju samazināt atkarību no Krievijas un pievērsties citiem, prognozējamākiem tirgiem. "Prognozējams un ilgtspējīgs bizness ar Krieviju nebūs iespējams tik ilgi, kamēr šī valsts nebūs izvērtējusi savu vēsturi, atzinusi pagātnes kļūdas un apņēmusies veidot normālas attiecības ar kaimiņiem."

Visu rakstu par Krievijas rubļa krīzi un tās ietekmi uz Latviju lasiet žurnāla Sestdiena 9.janvāra numurā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Pēda, kas paliek

Šoreiz sākšu ar nedaudz provokatīvu jautājumu – kā jūs teiktu, kas ir Latvijas nacionālais sporta veids? Nu, tāds, kas katram te dzīvojošajam ir asinīs jau līdz ar piedzimšanu, un, pat ja profesion...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata