Pašiem savas mandalas

Nav nekā jauna šai pasaulē – tagad ir moderni krāsot mandalas, latviešu zemnieku sētā gatavoja puzurus.

Biedrības Baltaine radošajā mājā sapulcējušās dāmas, lai interesentiem rādītu un mācītu tautiskās tradīcijas, kā sagatavoties ziemas saulgriežu svinēšanai. Stāstus ik pa laikam pārtrauc sadziedāšanās un amzierēšanās ar dziesmu tekstiem, jo daļa no sievietēm dzied arī vietējā folkloras kopā Urgas. 
 

Senāks par pušķotu egli 

Mūsu brauciena iemesls ir meklēt puzura nozīmi. Lai gan šodien mārketinga profesionāļi piedāvā Rīgai pozicionēties kā pirmās Ziemassvētku egles mājvietai, Baltaines vadītāja Inguna Žogota atgādina, ka arī eglīte ir Latvijas teritorijā ienākusi tradīcija. Īsteni latviski svētku rotājumi ir dažādi darinājumi no salmiem – puzuri, saulītes, salmu virtenes. Ja grib skaistu puzuri, tad jāgatavojas jau laikus. Vislabākais materiāls ir labības salmi, kas jāvāc tad, kad graudi nāk gatavi un lauks tiek nokults. Tātad – augustā, septembrī. Varot izmantot arī niedres, taču to krāsa nav tik saulaina. 

Radošajā mājā sastaptās puzuru pazinējas uzsver, ka svarīgi, lai iekarināts puzuris turpinātu griezties. Kad tas apstājas, puzuris ir jāsadedzina, jo tad tajā esot sakrājusies negatīvā enerģija. Koknesē puzurus dedzinot ap Lieldienām, sagaidot sauli. 

Vēl interesanti, ka puzuri agrāk gatavoti garākā laika periodā – no veļu laika līdz pat Meteņiem. Biedrības pārstāves pat zina stāstīt, ka pēdējie puzuri zemnieku sētā varēja tapt arī Lieldienās, kad tos papildināja mājputnu spalvas. Tā ir laba ziņa tiem, kam šķiet, ka neko līdz svētkiem tāpat nevar paspēt. 

"Puzuris ir tā mājas svētība, pasaules modelis," skaidro Žogota. Skatoties, kā spēlējas puzura veidotās ēnas, varot arī zīlēt nākotni. Viņa uzskata, ka puzura gatavošana ir latvieša meditācija, kad jāatrod laiks un jāapstājas, vācot materiālus un pēcāk veidojot konstrukcijas. 

Taču ko darīt, ja materiāli nav laikus savākti? Meldrus un niedres var vākt arī tagad. Vienīgi tie nav tik grezni. Niedres, no kurām tagad sāk ražot pat videi draudzīgu alternatīvu plastmasas salmiņiem, var atrast piejūras pļavās vai citu ūdenstilpju tuvumā. Tāpat materiālus var nopirkt jau sagatavotus. Arī Radošajā mājā sastopam Mārīti, kura palīdz interesentiem izdekorēt mājas latviskā stilā. Tomēr daļai cilvēku vēl trūkstot izpratnes, ka puzuru gatavošana ir laikietilpīgs darbs, un nereti tiek sagaidīts, ka kādu lielu puzuri izsniegs pasākuma vajadzībām bez maksas. 

Dāmas gan steidz mani labot, kad visus dekorus, kas karājas Radošās mājās griestos, saucu par puzuriem. Piemēram, smilgas, salmi, vērmeles un citi kaltēti augi, kas sadurti kartupelī, nav nekāds puzuris. Tā esot saulīte.
 

Puzura sākumkomplekts

Tieku ierauta izaicinājumā pati iemācīties gatavot puzuri. Jāteic, tas arī izdevās, bet ne bez zinātāju aktīvas iesaistes. Lai taptu pamata konstrukcija, nepieciešami 12 vienāda izmēra salmiņi un diegs. Mūsdienās vislabākā alternatīva esot makšķeraukla, kas gan XIX gadsimta zemnieku sētā, protams, nebija pieejama – tad tika izmantots kokvilnas vai vilnas diegs. 

Svarīgi, ka diegam tur, kur tas savu ceļu sācis, arī jāiznāk ārā, tā savienojot visus 12 elementus vienā sistēmā. 

"Tā ir zināma maģija," saka Mārīte. Viņai puzuri saistās ar piramīdām, kuru centrā sakrājas viss negatīvais. 

"Pirmsākumos puzuris ir mazāk dekoratīvs elements, drīzāk tam ir aizsardzības loma," viņa paskaidro. Piemēram, agrāk kāzās nākuši daudz dažādu cilvēku, un nevarēja taču izsekot, ar kādām domām kurš atnācis. Tad pie ieejas mājā uzkāra puzuri, lai tas savāc visu, ko nevajag. Kā var zināt, ko nevajag? 

"Puzuris zina," smaida sieviete. Tāpat vasarā latviešu zemnieku mājā, lai aizsargātos pret nelabiem spēkiem, lika, piemēram, pīlādžu zarus, bet ziemā šo lomu pildīja puzuris. Mārīte stāsta, ka vēl viņas vecāmamma lasījusi dadžu ziedus, sataisījusi lielākas bumbas, ko tad izsvaidījusi dārzā, lai raganas sadurtos. 

Vai puzuriem ir kādas reģionālas atšķirības? Dāmas domā, ka īsti ne. Bet Kurzemes pusē darināta arī ķists. To veido daudzas saulītes, kas gatavotas no salmiem un krāsainas dzijas. Sarežģītākās kompozīcijās saulītes atgādina arī mandalas. Bet ķisti veido, zem lielākas saulītes sakarinot citas, mazākas. Par saulītēm sauc arī puzurus, kur dažādi augi sadurti kartupelī. Tādu ir vienkārši uztaisīt, ja nav bijis vaļas sagādāt zeltainos salmus pēc labības pļaujas vai nav pacietības puzuru cakināt. Jāatceras gan, ka kartupelis pēc laika var sākt arī dīgt, tā atgādinot, ka saulgrieži tik tiešām notikuši un pavasaris tuvojas.