Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -1 °C
Apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Pirmais bestsellers Latvijā

Kas bija XIX gadsimta Da Vinči kods vai Greja piecdesmit nokrāsas Latvijā? Laikā, kad visbiežāk iznāca lūgšanu grāmatas un praktisku padomu apkopojumi, pirmais izdevums, kas masveidā ieintriģēja, aizrāva un aizkustināja latviešu lasītājus, bija gadsimta vidū iznākusī grāmata Grāfa lielmāte Genoveva.

Lasītājs! Te tanīs nākamās lapiņās uziesi stāstu, kas, ja Tava sirds ir mīksta, Tevim izspiedīs dažu asariņu, – grāmatu Grāfa lielmāte Genoveva piesakot, raksta tās tulks Ansis Leitāns. Tā ir pirmā reize vēsturē, kad iecerēts, ka grāmata latviešu valodā spēs atstāt tādu emocionālu iespaidu uz lasītāju. Un gaidas attaisnojās.

Augusta beigās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstāžu zālē atklāta pastāvīgā izstāde Grāmata Latvijā. Ekspozīcijas vitrīnās atrodamas grāmatas, kas spēcīgi ietekmējušas Latvijas sabiedrību, un starp vairāk nekā simt darbiem, kuru vidū ir gan X gs. manuskripti, gan Ernsta Glika Bībeles tulkojums un Latviešu konversācijas vārdnīca, atrodama arī pirmā populārā daiļliteratūras grāmata Grāfa lielmāte Genoveva. Tā iznāca 1845. gadā, kad visbiežāk iespieda reliģiskus tekstus un praktiskus padomus, aizkustināja lasītājus, sasniedza līdz tam nepieredzētu auditoriju latviešu vidū un, mūsdienu terminos runājot, droši saucama par pirmo bestselleru Latvijā.

Vakarēšana ar Genovevu

Vakaros, īpaši rudenī un ziemā, ļaudis lauku sētās mēdza sanākt saimes istabā uz vakarēšanu – svarīgākie darbi jau apdarīti pa dienu, un vakarpuse izbrīvēta, lai varētu pavadīt laiku ar draugiem, radiem un kaimiņiem. Reizēm cilvēki pulcējās, lai kompānijā nodarbotos ar rokdarbiem – adītu, austu vai pītu virves –, reizēm vienkārši, lai atpūstos. Taču bieži neatņemama tikšanās daļa bija mīklu minēšana, dziesmas un apmainīšanās ar dažādiem gan izdomātiem, gan reāliem stāstiem. XIX gs. vidū šajā tradīcijā vietu atrada arī sentimentāla grāmata par nepatiesi apvainotu sievieti Genovevu. Tolaik grāmatu lasīšana izklaides nolūkā nebija ierasta. Uzskata, ka 1800. gadā lasīt prata apmēram puse cilvēku, tomēr, kā stāsta LNB Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas galvenā bibliogrāfe Lilija Limane, tolaik ne tikai reliģiskās pamatzināšanas, bet arī lasītprasmi pārbaudījuši mācītāji. Dzirdēti stāsti par bērniem, kuri kopā ar vecākiem iegaumē lasāmo no galvas, lai vieglāk tiktu galā ar uzdevumu. Turklāt ir atšķirība, vai cilvēki prot ar grūtībām nolasīt teksta fragmentu vai arī visu atlikušo dzīvi aktīvi lasa. Lai gan šādas statistikas nav, Limane lēš, ka to, kurus no sirds interesētu grāmatas, bijis ievērojami mazāk. Īpaši jau tāpēc, ka līdz pat grāmatai Grāfa lielmāte Genoveva vēl nebija iznācis stāsts tipogrāfiskā iespiedumā, kas spētu tik ļoti aizraut un aizkustināt, lai cilvēkiem masveidā liktu lasāmvielu iegādāties un attīstītos lasīšanas kultūra.

Visu rakstu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Pēda, kas paliek

Šoreiz sākšu ar nedaudz provokatīvu jautājumu – kā jūs teiktu, kas ir Latvijas nacionālais sporta veids? Nu, tāds, kas katram te dzīvojošajam ir asinīs jau līdz ar piedzimšanu, un, pat ja profesion...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata