Īsi sakot, viņas pienākums ir pārvērst rakstos visu, kas izteikts, izkliegts vai klusi nomurmināts no tribīnes.
Lai jebkura deputāta piecu minūšu domu plūsma nonāktu uz papīra, paiet aptuveni pusstunda intensīvas klabināšanas pa taustiņiem. Ja kaut ko neizdodas dzirdēt, zem galda atrodas pedālis – viens sitiens ar kāju audiofailam liek apstāties, savukārt divi to patin piecas sekundes atpakaļ. Tā tiek pavadīts sēžu laiks, taču arī pārējā nedēļa nav vis laiska atpūta – uzrakstīto izdrukā, vairākkārt rediģē, papildina ar starpsaucieniem, ko ar roku pierakstījusi zālē sēdošā kolēģe, un citādi noformē atbilstoši prasībām. Tikai pēc vairākām dienām materiāls ir gatavs iesiešanai, lai vadītu savas tālākās gaitas arhīva plauktos un Latvijas Vēstnesī.
Neskatoties uz garo ķēdi, kam teksts iziet cauri, tam jau pēc Agneses rokām jābūt skaidri salasāmam un nekļūdīgam - atšifrējumi vēl pirms rediģēšanas automātiski nonāk Saeimas mājaslapā internetā, kur tos var izmantot dažādiem publicistikas nolūkiem.
Atšķirībā no lielākas daļas iedzīvotāju Agnese par darbdienu sauc arī 18. novembri: "Tā ir viena no lietām, ko es izbaudu. Svētku sēdēs ir sajūta, ka priekšsēdētāja uzrunā arī mani, es esmu turpat netālu, dzirdu sacīto, atšifrēju to, svētku sajūta neizpaliek." Ar mazāk priecīgu toni gan viņa atceras budžeta sēdes, kas mēdz pamatīgi ievilkties: "Piemēram, pēdējo budžetu pieņēma līdz septiņiem vakarā. Arī mēs esam tikai cilvēki un fiziski nespējam izturēt tik lielu informācijas plūsmu, parasti šādos gadījumos izdarām, cik ir spēkos, un pārējo atstājam uz nākamo dienu." Ilustrējot savus izteikumus, sieviete no galda atvilktnes izvelk nelielu rūtiņu kladi, kurā veic uzskaiti. 2015. gada budžeta sēdes atšifrējuma gala variants satilpa 335 lappusēs, salīdzinājumam – standarta sēdi iespējams uzrakstīt 50 lappusēs.
Jautāta, vai ir kādi runātāji, kuros īpaši patīkami klausīties, Agnese aizdomājas un saka, ka nu jau sarasts ar visām balsīm, taču izceļams esot Ināras Mūrnieces, Mārtiņa Bondara un Kārļa Šadurska izteiksmes veids. No kolēģēm dzirdējusi arī par kādreizējo politiķi Vladimiru Buzajevu, kura sakāmo varēja saprast vien retais, taču nu nekas līdzīgs nav pieredzēts.
Vārdiņš