Latvijas sportiste labākajā no trim lēcieniem bija 6,34 metrus tāla, kas viņai deva 11.vietu 13 dalībnieču konkurencē.
Grīva pirmajā mēģinājumā aizlēca 6,18 metrus, tad bija 6,34 metrus tāla, bet trešajā mēģinājumā sasniedza rezultātu 6,28 metri, netiekot starp astoņām labākajām, kuras pēc trim mēģinājumiem turpināja cīņu par medaļām. No astotās vietas, kuru ieguva Igaunijas sportiste Ksenija Balta, Grīva tobrīd atpalika par 14 centimetriem.
Tikmēr par pasaules čempioni kļuva titulētā Ivana Španoviča no Serbijas, kura ceturtajā mēģinājumā aizlēca 6,96 metrus tālu, kas ir šīs sezonas labākais rezultāts pasaulē.
Otro vietu ieguva Riodežaneiro olimpisko spēļu čempione un četrkārtējā pasaules čempione Britnija Rīza no ASV, kura aizlēca 6,89 metrus, kamēr bronzas medaļu ieguva vāciete Zostēne Moginara-Taruma ar 6,85 metrus tālu lēcienu.
Rīza ir arī trīskārtēja pasaules čempione telpās, taču šoreiz pirms diviem gadiem izcīnīto titulu aizstāvēt nespēja.
Španoviča 2014.gadā pasaules čempionātā telpās bija trešā, bet pirms diviem gadiem ieguva sudrabu, tagad tiekot pie pilna medaļu komplekta. Tāpat viņa ir divkārtēja Eiropas čempione telpās un reizi triumfējusi Vecā kontinenta meistarsacīkstēs stadionā, bet 2016.gada Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs ieguva bronzu.
Grīva šosezon telpās lēkusi 6,52 metru tālumā, pirms mēneša ar šādu rezultātu uzvarot sacensībās Francijā. Šis rezultāts tikai par vienu centimetru atpaliek no viņas personiskā rekorda, kas tika sasniegts pirms septiņiem gadiem Parīzē.
Grīvas sasniegtie 6,52 metri ir šosezon pasaulē 43. labākais rezultāts, tiesa, vairākas tāllēcējas latvietes rezultātu pārspējušas vairākkārt. Ar savu šīs sezonas rezultātu viņa bija 11.vietā starp 13 pasaules čempionāta dalībniecēm.
Grīvas personīgais rekords stadionā ir 6,86 metri, ko viņa sasniedza 2011.gadā Valsts prezidenta balvas izcīņas sacensībās Valmierā. Pērn pasaules čempionātā stadionā viņa ar 6,54 metriem izcīnīja devīto vietu, kas bija Latvijas sportistu augstākais rezultāts 2017.gada meistarsacīkstēs.
Svētdien Birmingemā tiks sadalīti astoņi medaļu komplekti.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka vidējo distanču skrējēja Līga Velvere sestdien 800 metros izcīnīja desmito vietu, kā arī desmitais trīssoļlēkšanā bija Elvijs Misāns.
Tikmēr piektdien 400 metru skrējienā piedalījās Austris Karpinskis, kurš savā priekšskrējienā ar lielisku finiša spurtu izcīnīja otro vietu, kas būtu devis vietu pusfinālā. Tomēr vēlāk visus šī skrējiena dalībniekus diskvalificēja, jo visi, arī Karpinskis, pamanījās uzkāpt uz savu celiņu iekšējās līnijas.
Lai pasaules čempionātā telpās piedalītos tikai planētas spēcīgākie sportisti, Starptautiskā Vieglatlētikas federāciju asociācija (IAAF) noteica augstus kvalifikācijas normatīvus. Veidojot labāko sportistu sarakstus, čempionāta rīkotāji secināja, ka vairākās disciplīnas nav pietiekams normatīvu izpildījušo sportistu skaits. Līdz ar to organizatori aicināja valstis pieteikt sportistus, kuru pērn un šogad sasniegtie rezultāti ir tuvu normatīviem. LVS dalībai pieteica tāllēcēju Grīvu, trīssoļlēcēju Misānu un 800 metru skrējēju Velveri.
Tāpat sacensību noteikumi paredz, ja neviens valsts sportists nav kvalificējies čempionātam, katra valsts čempionātā var pieteikt vienu dalībnieku skriešanas disciplīnās, izņemot 800 metru distanci. LVS sākotnēji piedāvāja sacensībās piedalīties Latvijas rekordistam 3000 metru skrējienā Uģim Jocim, tomēr sportists atteicās no dalības nelielas traumas dēļ, bet kā nākamajam LVS piedāvājums tika izteikts Karpinskim, kurš dalību apstiprināja.
Iepriekšējo reizi pasaules čempionātā telpās Latvija tik kuplā skaitā tika pārstāvēta 1997.gadā Francijā.
Pirms diviem gadiem planētas meistarsacīkstēs ASV pilsētā Indianapolisā Latviju pārstāvēja tikai Velvere, kurai šis bija otrais pasaules čempionāts telpās, kamēr Grīvai šīs bija jau trešās meistarsacīkstes.
Kopš valstiskās neatkarības atgūšanas Latvija pasaules čempionātos telpās ir izcīnījusi divas medaļas. Māris Bružiks 1993.gadā Toronto bija otrais trīssoļlēkšanā, bet 2008.gadā Valensijā bronzu 60 metru barjerskrējienā ieguva Staņislavs Olijars.