Tomēr, neraugoties uz apjoma samazinājumu, surogātpasts joprojām ir bīstams. E-pastu ar kaitīgiem pielikumiem īpatsvars ir samazinājies pavisam nedaudz un veido 3,4%, kas ir augsts rādītājs. Turklāt šajos skaitļos nav ietvertas mēstules, kas satur kaitīgu vietņu saites. Visbiežāk pievienotajās datnēs ļaundari izvietoja kaitīgās programmas, kas paredzētas lietotāju dažādu tīmekļa kontu lietotājvārdu un paroļu zagšanai.
Mainījusies arī surogātpasta izplatīšanas ģeogrāfija. Visvairāk mēstuļu tiek izsūtīts no Āzijas, kuras atrašanos priekšgalā galvenokārt nodrošina Ķīna, kas ievērojami nostiprinājusi savu stāvokli. Savukārt aiz okeāna surogātpasta plūsmas pieaugums no ASV ir nodrošinājis Dienvidamerikas un Ziemeļamerikas apmainīšanos vietām. Vienlaikus Eiropa pakāpeniski zaudē savas pozīcijas.
«Aizvadītajā gadā ir novērota pozitīva surogātpasta daudzuma samazināšanās tendence. To ir veicinājuši vairāki faktori, tostarp pretsurogātpasta aizsardzības līmeņa paaugstināšana, e-pasta pakalpojumu sniedzēju ciparparaksta prasība domēna, no kura nosūtīta vēstule, apliecināšanai. Tādējādi liekpasta izsūtīšana kļūst neefektīva, kas liek surogātpasta izplatītājiem pārcelties uz citām platformām,» komentēKaspersky LabSatura analītiķu nodaļas vadītāja Darja Gudkova. «Elektroniskās izplatīšanas pasūtītāji jau sen apgūst jaunus rīkus— reklāmjoslu un konteksta reklāmas, kā arī piedāvā preces un pakalpojumus sociālajos tīklos un emuāros. Turklāt pašlaik īpašu popularitāti ir iemantojuši kuponu pakalpojumi. Tas nekādā ziņā nenozīmē, ka nākotnē surogātpasts izzudīs: tas paliks par blēžu un kaitīgā koda izplatītāju rīku, tāpēc datoru drošības un lietotāju maku apdraudējums saglabāsies.»