Pēdējo desmit mēnešu laikā digitālo mediju abonētāju skaits Lielbritānijā vairāk nekā divkāršojies - līdz 9%. Maksas ziņu lasītāju skaits pieaudzis arī ASV, Francijā un Vācijā, taču Dānijā šī tendence mazinājusies.
Pētījumā īpaša uzmanība pievērsta laikrakstiem, kā Sun, Daily Telegraph, Bild un Washington Post, kas šogad sāk ierobežot bez maksas pieejamo ziņu apjomu, piedāvājot maksas pakalpojumu. Pētnieki secinājuši, ka ASV tirgū ziņu abonēšana pieaug planšetdatoru vai viedtālruņu lietotāju vidū, īpaši starp Apple ierīču lietotājiem. Tomēr Lielbritānijas tirgū šāda tendence nav izplatīta, iespējams tādēļ, ka daudzas ziņu aplikācijas pieejamas bez maksas.
"Iegūtie dati liecina, ka vidēji 10% cilvēki maksājuši par ziņām digitālā formātā, kas ir par aptuveni trešo daļu vairāk nekā pagājušajā gadā," norādīja Reuters Žurnālistikas studiju institūta direktors profesors Roberts Pikards. "Sabiedrības dzīves žurnāliem ir vieglāk nekā laikrakstiem pārliecināt lasītājus maksāt, īpaši planšetdatoru lietotājus, jo digitālie maksājumi par žurnāliem kļūst par normu un viņi piedāvā analītiku un komentārus, kādus vispārējie ziņu avoti nesniedz," skaidroja Pikards.
Pētījumā piedalījās vairāk nekā 11 000 cilvēki deviņās valstīs. Spānijā, Itālijā, Japānā un Brazīlijas pilsētās par galveno respondentu ziņu avotu ir kļuvis internets, taču Vācijā, Francijā, Dānijā, Lielbritānijā un ASV vadošais ziņu avots vēl joprojām ir televīzija. Savukārt, izvērtējot pēc vecuma grupām, secināts, ka visās valstīs, izņemot Franciju, respondenti vecumā līdz 35 gadiem priekšroku dod interneta ziņu avotiem, taču par 45 gadiem vecāki respondenti dod priekšroku televīzijai.
Neskatoties uz plašo piedāvājuma klāstu, vairums respondentu lieto nelielu avotu skaitu. Vismaz 30% respondentu Vācijā, Spānijā, Itālijā, Francijā, Brazīlijas pilsētās un Japānā norādīja, ka viņi nepievērš uzmanību ziņas avotam, bet vienkārši lasa rakstus par tēmām, kas viņus interesē. "Viens no galvenajiem zīmolu atpazīšanas faktoriem ir sociālie mediji. Cilvēki, kuri ļoti aktīvi lieto sociālos medijus, atzīst, ka viņi nepievērš uzmanību tam, tieši kādu vietni viņi izmanto," sacīja ziņojuma redaktors Niks Ņūmens.
Pētījums arī apstiprināja Facebook, Twitter un citu sociālo mediju pieaugošo lomu digitālo mediju tirgū. Vairāk nekā trešā daļa respondentu Itālijā, Spānijā un Brazīlijas pilsētās sociālos medijus atzina par galveno ziņu avotu. Sociālo mediju ietekme īpaši liela ir gados jauno lasītāju vidū. Vecuma grupā līdz 35 gadiem vairums cilvēku ziņām piekļuva caur sociālajiem medijiem, taču respondenti citās vecuma grupās ziņas pārsvarā atrod, tās meklējot.
Tomēr daudzi respondenti atzina, ka sociālos medijos uzietās ziņas ne vienmēr ir uzticamas. Lielbritānijā respondenti laikrakstu un raidkorporāciju interneta vietnes novērtēja kā ļoti uzticamas, taču ļoti reti kurš šādu novērtējumu deva tviterim vai Facebook.