Latkovskis ģenerālprokuroram lūdz pārbaudīt, vai valsts un pašvaldība līdzekļus noguldījusi izdevīgi

Jūtuba: Жириновский о том, что будет в 2012 г

Latkovskis - Vienotības demagoģijas un populisma paraugs

«Liekas arī aizdomīgi, ka tik daudzi valsts uzņēmumi izvietojuši ievērojamus līdzekļus šajā bankā. Tāpēc lūgšu ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru rosināt pārbaudī ----------------tik daudzi valsts uzņemumi....bet kovskislat soda Nilu par visu nogulditāju grēkiem

Skaidrs, ka tie kas neielika Krājbankā, ir jāsoda, jo nelika bankā, kura piedāvāja augstāko procentu likmi.

Tā ir versija, ko izmeklētājiem vajadzētu obligāti pārbaudīt. Tādas pateicības 90os gados daudzas bankas piedāvāja pašvaldību vadītājiem par pašvaldības līdzekļu izvietošanu viņu bankās. Bija jau aizmirsies, bet zinot, kas stāv aiz Krājbankas tas ir ticams

Valsts nodokļu maksātāju naudu glabāt komercbankās jau ir NOZIEGUMS un par to ir jāsēž, laikam Latvija neko nav iemācījusies....

pusmiljons Saeimas/jenotu/. zeķēs! labāk nils būtu licis kampartum bočkā 28.11.2011 12:14 Kas Kamparam tumbočkā ielika 35 taukšķus? Nevajag prokuroram pasūdzēties, ?

tas ir tieši tas, ar ko prokuratūrai ir jānodarbojas. tā vietā, lai apkarotu noziedzību tagad prokuratūra izmeklēs vai valsts un pašvaldība izdevīgi nogulda līdzekļus. nē, nu goda vārds, kādam idiotam ir jābūt, lai ienāktu prātā to uzdod prokuratūrai?

Valsts iestādēm būtu jāaizliedz noguldīt naudu bankās ar arvalstu kapitālu, jo tas ir vids kā nauda aizplūst no Latvijas, komisijas procentu un dividenžu veidā ārvalstu banku investoriem. Valstij eidzot būtu jaizveido valsts banka pēc Austrālijas Latviešu parauga. "Latviešu kredītkooperatīva Austrālijā ieņēmumi - 955 093 Austrālijas dolāri" Diena, Nozare.lv, 2011. gada 12. novembris 10:30, http://www.diena.lv/bizness/pasaule/latviesu-kreditkooperativa-australija-ienemumi-955-093-australijas-dolari-13914716 Varētu nodibināt ko līdzīgu Rīgas finanšu apsaimniekošanai, kā pilotprojektu Latvijā. Tas 'veicinātu naudas palikšanu Latvijā un nodrošinātu pašvaldības no banku krīzēm nākotnē. "LKA necenšas pēc lielas peļņas, bet palīdz saviem biedriem ar visizdevīgākajiem finanšu pakalpojumiem, pretēji bankām, kurām jātaisa arvien lielāka peļņa, lai apmierinātu akcionāru prasības. LKA ir viens no retajiem finanšu uzņēmumiem Austrālijā, kas pastāv tikai viena iemesla dēļ, lai darbotos savu biedru labā un veicinātu viņu materiālo labklājību, piedāvājot viņiem lētākus un izdevīgākus finanšu pakalpojumus. Pretēji citām finanšu iestādēm mūsu kredītkooperatīvs neņem aizdevumu un citu kontu nodevas," teikts laikrakstā. LKA piedāvā saviem biedriem bezmaksas čeku kontus, nepārtrauktu kredīta (Overdraft) kontus un debeta kartes naudas izņemšanai no automātiem."

Man arī interesē kāpēc tik daudz valsts un pašvaldības iestādes un arī deputāti naudu vispār glabāja LKB. Uz kādiem nosacījumiem, ar kādiem procentiem.

Strīķes dāvana – ne jau tikai vienam Kamparam L. Lapsa 28.11.2011. Pavisam īsi un skaidri – birojs, kurš savā nosaukumā apgalvo, ka korupciju novēršot un apkarojot, ar slēdzienu bijušā ekonomikas ministra Arta Kampara „naudas tumbočku lietā” visiem negodīgiem un pusgodīgiem politiķiem un citām valsts amatpersonām dod labu recepti – lūk, šitā vajag krāpt valsti, tās iedzīvotājus un tā sauktos tiesībsargus, varētu būt droši, ka nekas slikts jums par to nebūs. Ja nu kāds neatceras – kad šopavasar pēc Kampara amatpersonas deklarācijas izpētes kļuva skaidrs, ka personisko finanšu sakārtošanas lietās kungs bijis īsts faķīrs, viņš uzrādīja divas oficiālas papildienākumu pozīcijas: 27 tūkstošus latu viņam izsniegusi nestrādājošā sieva, bet vēl 35 tūkstošus – nezināms labdaris, kas šo summu ministram izsniedzis par iespēju pirms iespējamas pirkšanas izpētīt Kampara firmu, Tikai ar milzu saņemšanos un pamudināšanu KNAB pieķērās pie šīs lietas pārbaudes, un nu pēc vairāku mēnešu darba vai tā imitācijas ir rezultāts: Jutas Strīķes vēl kā KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājas parakstītā dokumentā atzīts – firmas izpēte beigusies bez rezultātiem, nekāds darījums nav noticis, un Kampars loģiski ir šķīsts un nevainīgs. Okei, pieņemsim, ka Strīķes kundzes un viņas kantora „īpašās attiecības” ar pavisam konkrētiem politiskajiem spēkiem un to pārstāvjiem, kuru dēļ Strīķes kundze un Co. jau iepriekš ir bijuši spējīgi nepamanīt visbrēcošākās nejēdzības, ir paša KNAB intīmā lieta, par kuru mums un jums nav nekādas darīšanas. Taču nevar noliegt vienu – vēloties kārtējo reizi no mēsliem izvilkt „savējo” pārstāvi, Strīķe un Co. ir pasnieguši lielisku dāvanu visiem ierēdņiem, politiķiem un citām valsts amatpersonām, kurām pavasarī reizē ar nepieciešamību aizpildīt deklarāciju parādās neērta problēma –paskaidrot, no kurienes tad nākusi starpība starp iespaidīgajiem izdevumiem un krietni mazākajiem oficiālajiem ienākumiem. Un te nu, rau, kopš Strīķes slēdziena par Kamparu atbilde ir dota: viss, kas nepieciešams, ir kaut ar atpakaļejošu datumu ar kādu trešo personu noslēgts līgums, ar kuru šī te trešā persona izmaksājusi ierēdnim/politiķim tādu un tādu summu par iespēju sīki un smalki izpētīt ierēdņa/politiķa firmu, šķūnīti, pagrabu, motorlaivu, kartupeļu maisu vai jebko citu. Nevajag ne noslēgtu pirkuma darījumu, ne ekspertu slēdzienu, vai šāds darījums nav fiktīvs jau no pašiem pirmsākumiem, ne, cik var noprast, arī drošības naudas atmaksu. Līgums ir, šķūnītis ir? Tad saskaņā ar Strīķes slēdzienu viss būs kārtībā, lai cik brēcoši neizskatītos no malas, - jo, ja izgāja cauri Kamparam, kāpēc lai mūsu tiesiskajā valstī neizietu cauri arī jebkuram citam, vai ne? Un korupcijas novērošanas birojs, protams, varēs turpināt novērot.

No Sandras Veinbergas bloga Kā FKTK maina viedokli: ”sabojātais telefons” vai tomēr dubultspēle saziņā ar medijiem Zviedrijā un Latvijā? Posted on Novembris 27, 2011 by Sandra Veinberga (Veinberg) 2011. gada 27. novembrī Zviedru piedāvājums – pamēģināt atgūt no Latvijas Krājbankas izzagto ( kā lietas īstajos vārdos sauc A. Oslunds) naudu ir izraisījis veselu komunikācijas vētru Latvijas publiskajā telpā. Aiz loga Stokholmā kauc vēji, plīst jumti, pārtrūkst elektropārvades līnijas. Kamēr man vēl ir elektrība (gaisma un dators strādā) jāuzraksta par šo fenomenu – FKTK komunikatīvajiem trokšņiem. Sāksim ar to, ka ceturtdien FKTK pārstāvis J. Placis zviedru TV4 paziņo, ka ”dzenās ciet Antonova izšeptēto” naudu. Piektdien zviedru prese atbild: - Ja Baltijas iestādes mums pieprasīs ”sadzīt rokā” pazudušo naudu, tad mēs noteikti to darīsim un palīdzēsim”, – apgalvo Linalota Pretelius Ndsi – Zviedrijas Ekonomiskās Noziedzības Novēršanas pārvaldes (Ekobrottsmyndigheten, EMB) juriste avīzei Dagens Nyheter. SAAB var sanakt atmaksāt naudu atpakaļ. DN. 26.11.2011. Sestdien FKTK no Rīgas sūta e-vēstuli zviedru ziņu aģentūrai TT, ka FKTK neplāno prasīt atpakaļ no Saab naudu, kuru Saab vadītāja Viktora Millera firmai Tenaci aizdevis Vladimirs Antonovs. Vēstulē TT Latvijas banku uzraugi norāda, ka FKTK uzdevumos neietilpst pieprasīt naudas atdošanu šādos gadījumos. Zviedru prese to izceļ savos virsrakstos, ka nekādu naudu Latvija neprasīs piedzīt Zviedrijā. Dagens Nyheter: Šodien – svētdienā FKTK Latvijas medijos nāk klajā ar pretēju apgalvojumu, ka Latvija tomēr vērsīsies Zviedrijas Ekonomiskās noziedzības novēršanas pārvaldē, lai atgūtu “Latvijas Krājbankas” līdzekļus. Kas ir patiesībā – vai zviedru ziņu aģentūra TT ir nepareizi sapratusi Irēnas Krūmanes sestdienas ”e-mesidžu” angļu valodā vai arī teksts ir bijis tā uzrakstīts ka neko citu arī saprast nevar, jeb tomēr ir notikusi viedokļa maiņa? Vissliktāk – ja atkal tiek likta lietā dubultā grāmatvedība – zviedriem paziņojot, ka nekas netiks darīts, bet Latvijā vienlaikus dekorējoties ar ”varonības un drosmes ” lauriem. Tā ir bijis arī agrāk – vienu lietu Latvijas institūcija ziņo ārzemēm, otru – Latvijai. Tas ir ērti un parocīgi, jo tā visiem var izdabāt un izdarīt pa prātam. Rodas mazāk konfliktu un darba. Publiskā doma Latvijā nav sajūsmā par daudzu mūsu valsts institūciju komunikāciju ar sabiedrību. Notikušais liecina, ka problēma vēl nav galā. Pie fināla šajā lietā vēl neesam nokļuvuši.