Latvija rindā uz eiro ir stāvējusi kopš pievienošanās ES 2004. gadā, un, tuvojoties € stundai Latvijā (01.01.2014.), minētie notikumi Dienvideiropā krietni atvēsina eirooptimistu prātus - maija sākumā Latvijā eiro ieviešanu atbalstīja tikai 15% cilvēku (SKDS aptauja), kas ir zemākais atbalsta līmenis kopš 2004. gada.
Pieaug skepse
Diskusijā par un pret eiro ieviešanu Latvijā ilgus gadus bijis tikai viens redzams un no politiskās konjunktūras neatkarīgs oponents - ekonomists Jānis Ošlejs, kurš savās esejās Rīgas Laikā, izteikumos dienas presē, TV un internetā centies argumentēt, ka trūcīga valsts no eirozonas nebūs ieguvēja un ka bez centralizētas budžetu pārraudzības/disciplīnas eirozonas valstīs vienas valūtas projektam nav nākotnes. Vairāki citi ekonomisti (galvenokārt tie strādā lielajās komercbankās), kā arī Latvijas Banka un valdība (premjera un finanšu ministra personā) bijuši eiro atbalstītāji, koncentrējot savus argumentus uz zemākām izmaksām par parāda apkalpošanu, investīciju piesaisti u. c. Šogad situācija ir mainījusies - premjera Valda Dombrovska grāmatas Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi prezentācijas pasākumā Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis aicināja vēlreiz nopietni domāt par Latvijas guvumiem no eirozonas, uz plašāku diskusiju par šo jautājumu aicināja arī ekonomists Ģirts Rungainis, Tirgotāju asociācijas prezidents Heinrihs Danusēvičs, un vairs ne visu lielo komercbanku ekonomisti ir gatavi paust nešaubīgi pozitīvu viedokli par eiro nepieciešamību Latvijai.
«Diskusija par to nenotiek, faktiski pret eiro ir tikai daži disidenti un tie, kuri šaubās, nav tik negatīvi noskaņoti, lai paceltu balsis pret,» uzskata Ģ. Rungainis. Viņaprāt, tabu diskusijai par nacionālo valūtu kā instrumentu ekonomikas attīstībai var tikt noņemts tikai tad, ja Latvija eiro ieviešanas kritēriju nespēs izpildīt (faktiski, tas būs saprotams šā gada nogalē) vai no eirozonas izstāsies, piemēram, Grieķija, un Eiropa varēs vērot pirmā posteiro eksperimenta sekas.
Viens no V. Dombrovska realizētās ekonomiskās politikas kritiķiem - ar Saskaņas centru saistītais ekonomists Armands Strazds (kustība Atjaunotā Latvija) - domā - ja valdība stūrgalvīgi turpinās neieklausīties sabiedrības viedoklī, «visticamāk, lieta nonāks līdz referendumam». Komentējot ļoti zemo iedzīvotāju atbalstu eiro ieviešanai, Mārtiņš Kazāks, Swedbank galvenais ekonomists Latvijā, uzsver, ka, analizējot dažādas aptaujas, redzama ievērojama atšķirība starp iedzīvotāju viedokli un uzņēmēju domām. «Visās iedzīvotāju aptaujās atbalsts eiro ir ļoti zems. Savukārt, ja papēta uzņēmēju - darba devēju - viedokli, lielākā daļa atbalsta eiro ieviešanu.» Iedzīvotāji, viņaprāt, viedokli lielā mērā balsta publiskajās ziņās, kas pārsvarā ir negatīvas (Grieķijas nedienas, bažas par eirozonas nākotni utt.), bet uzņēmēji, kam ir vairāk praktiskas pieredzes, reāli darbojoties ārpus Latvijas robežām, ir noskaņoti pozitīvāk.
Kampaņa - nākamgad
Latvijā par eiro ieviešanas gaitu ir atbildīga īpaša komiteja (Finanšu ministrijas, Valsts kancelejas, Latvijas Bankas un citu iestāžu augstākā līmeņa amatpersonas), kuras padotībā ir piecas darba grupas konkrētu uzdevumu izpildei. Procesu koordinē eiro projekta vadītāja Dace Kalsone. Viņa norāda, ka sabiedrības informēšana par eiro jau aktīvi notiek, piemēram, pašlaik par eiro ieviešanas ieguvumiem tiek informētas pašvaldības. Minētajās eiro projekta darba grupās ir pārstāvētas gan finanšu, gan nefinanšu sektoru asociācijas, valsts iestādes, pašvaldību pārstāvības asociācijas. Par pāreju uz eiro tikšot runāts arī rudenī gaidāmajā Baltijas finanšu forumā, aktīvākā informatīvā kampaņa notikšot nākamgad. FM skaidro, ka par komunikācijai paredzētajiem 1,4 miljoniem latu šajā un nākamajā gadā notiks sabiedrības aptaujas, taps informatīvie materiāli medijos, notiks mācības un semināri, tiks veidota īpaša informatīvā kampaņa Godīgs eiro ieviesējs, taps arī īpašs informācijas un sūdzību centrs.
Ņemot vērā valdības skaidri pausto atbalstu eiro ieviešanai, visas minētās aktivitātes ir vērstas uz informēšanu par pāreju uz eiro, nevis par to, vai Latvijai tas patlaban ir vajadzīgs. Tomēr sabiedrība un uzņēmēji gribētu plašāku diskusiju. «Viens no globāliem jautājumiem, kas interesē lielu daļu sabiedrības, ir eirozonas eksistences loģika un turpmākās pastāvēšanas izredzes dažādos veidolos,» saka J. Gulbis. Koalīcijā esošās Reformu partijas (RP) ekonomists, Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis domā, ka ir atlicis ļoti maz, lai Latvija patiešām spētu ieviest eiro, un «ja valstij ir ticība fiksētam valūtas kursam, turēt nacionālo valūtu īsti nav jēgas». Tātad virzība uz eiro bauda nozīmīgāko koalīcijas partneru - premjera un finanšu ministra pārstāvētās Vienotības un RP - nedalītu atbalstu, un plašas diskusijas par jautājumu «vai vajag?», visticamāk, Latvijā vairs nebūs.