Nenoteiktība slāpē 2012.gada perspektīvas
Tikai 15% respondentu izteica pārliecību, ka situācija pasaules ekonomikā uzlabosies. Savukārt 40% (2011.g. - 48%, 2010.g. - 31%) uzņēmumu vadītāju bija "ļoti pārliecināti" par ieņēmumu pieaugumu savos uzņēmumos nākamo 12 mēnešu laikā, kas liecina par to, ka tie ir iemācījušies veiksmīgi darboties sarežģītos un nestabilos ekonomikas apstākļos.
Vairāk nekā puse aptaujāto uzņēmumu vadītāju visā pasaulē plāno palielināt darbinieku skaitu nākamo 12 mēnešu laikā, tomēr šis rādītājs ir atšķirīgs dažādās nozarēs - vislielākās iespējas piesaistīt jaunus darbiniekus saskata izklaides un mediju nozares pārstāvji.
"Uzņēmumu vadītāju pārliecība ir ievērojami samazinājusies, tā kā tie saskaras ar recesijas izraisītajām sekām. Viņi ir vīlušies procesos, kas notiek globālajā ekonomikā un tempā, kādā notiek atveseļošanās. Optimisms, kas pastāvīgi audzis kopš 2008.gada, nu ir sācis sarukt," secināja Denis M. Nellijs PwC International priekšsēdētājs.
Uzņēmumu vadītāju izaugsmes prognozes dažādos reģionos
Visievērojamāk vadītāju pārliecība par izaugsmi ir samazinājusies Rietumeiropā. Valstu parādu krīzes ielenkumā, tikai ceturtdaļa (2011.gadā - gandrīz 40%) Eiropas uzņēmumu vadītāju bija „ļoti pārliecināti” par ieņēmumu pieaugumu. Pārliecība par īstermiņa izaugsmi ir kritusies līdz 42% (54% - 2011.g.) arī Āzijas un Klusā okeāna reģiona vadītāju vidū. Šajā reģionā vislielāko optimisma samazinājumu piedzīvojusi Ķīna - pārliecināts bija tikai 51% (72% - 2011.g.) respondentu. ASV bija 41% (45% - 2011.gadā) uzņēmumu vadītāju, kas bija ļoti pārliecināti par īstermiņa izaugsmi.
Vadītāju pārliecība ir mazinājusies arī par ilgtermiņa izaugsmes perspektīvām - tikai 46% (51% - 2011.g.) aptaujāto apgalvoja, ka ir "ļoti pārliecināti" par attīstības iespējām tuvākajos trīs gados. Uzņēmumu vadītāji Rietumeiropā un Latīņamerikā bija vismazāk pārliecināti par ilgtermiņa izaugsmi, kamēr vairākums Ziemeļamerikas uzņēmumu vadītāju bija noskaņoti ļoti optimistiski.
Kas uztrauc vadītājus visā pasaulē:
Kamēr vairākums uzņēmumu vadītāju apgalvoja, ka viņu uzņēmumu finansiāli ietekmēja valstu parādu krīze Eiropā, 45% ziņoja, ka tie jau ir attiecīgi reaģējuši uz šiem notikumiem.
Biežāk minētie izaugsmes draudi:
"Pašreizējā parādu krīze Eiropas Savienībā un citi neskaidri ekonomikas jautājumi ir samazinājuši ticību uzņēmējdarbības izaugsmei visā pasaulē. Pat strauji augošās Āzijas un Latīņamerikas ekonomikas nav imūnas pret ilgstošu ekonomikas stagnāciju, sagraujot priekšstatu, ka tās ir neatkarīgas no globālās ekonomikas. Vadītāji visā pasaulē ir nobažījušies par pasaules ekonomikas stāvokli,” piebilda D. M. Nellijs.
Arī Latvija ir atkarīga no notikumiem un pavērsieniem pasaules ekonomikā - tie ir ietekmējuši ne tikai valdības, bet arī uzņēmumu vadītāju rīcību un lēmumus. "Latvijas valdība ir daudz paveikusi, lai uzlabotu valsts ekonomisko situāciju. Šobrīd Latvija ir stabilā pozīcijā, lai pārvarētu draudošo ekonomisko lejupslīdi. Kaut arī jebkura lejupslīde ir izaicinājums, Latvija ir labākā stāvoklī, kā citu Eiropas valstu ekonomikas, un mēs ticam, ka jebkura globālā lejupslīde Latvijā tiks labi pārvaldīta. Par vienu lietu mēs varam būt droši - uzņēmumu vadītāji Latvijā ir labi sagatavojušies (un tādiem tiem ir jābūt), lai padarītu savu uzņēmējdarbību efektīvāku un izdzīvotu," komentēja PwC Latvijas uzņēmuma vadošais partneris Ahmeds Šarhs.
Izaugsmes iespējas
Gandrīz viena trešdaļa respondentu, par labākajām stratēģiskās izaugsmes iespējam nākamo 12 mēnešu laikā atzina esošās tirgus daļas palielināšanu, kā arī jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšanu. 18% aptaujāto uzņēmumu vadītāju izaugsmes iespējas saredz jaunu tirgu apgūšanā, savukārt 10% - kopuzņēmumu un alianšu veidošanā. Vadītāju skaits, kas plāno uzņēmumu pārņemšanas un apvienošanas aktivitātes, joprojām ir salīdzinoši mazs ar nelielām izredzēm uz darījumu tirgus atveseļošanos tuvākajā laikā.
Uzņēmumu vadītāji jaunattīstības tirgos joprojām saskata būtiskas izaugsmes iespējas. Kopumā 59% piekrita, ka attīstības tirgi ir svarīgāki to uzņēmumu nākotnes izaugsmei nekā attīstītās ekonomikas. Visbiežāk, izaugsmes plānos tika minētas BRIC valstis (Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna), kā arī ASV un Vācija. Tomēr šajā jautājumā uzņēmumu vadītāju mērķi nebūt nav vienoti - katram vadītājam izvēloties trīs izaugsmes iespēju valstis, kopumā tika nosauktas vairāk nekā 60 dažādas.
70% uzņēmumu vadītāju plāno ieviest izmaiņas savā stratēģijā nākamo 12 mēnešu laikā, ko galvenokārt ir ietekmējis klientu pieprasījums un ekonomiskie apstākļi. Lai arī izmaksu samazināšana joprojām ir svarīga, tās nozīme ir mazinājusies - 76% (84% iepriekšējā gadā) aptaujāto vadītāju atzīmēja, ka ir samazinājuši izmaksas pēdējo 12 mēnešu laikā, bet 66% atbildēja, ka viņi to varētu darīt nākamo 12 mēnešu laikā.
Izaicinājumi darba tirgū
Piesaistīt un noturēt labākos darbiniekus joprojām ir galvenā uzņēmumu vadītāju rūpe. Tikai 30% aptaujāto apgalvo, ka ir "ļoti pārliecināti" par labāko darbinieku pieejamību, lai realizētu sava uzņēmuma stratēģiju, savukārt 43% uzskata, ka ir kļuvis sarežģītāk nolīgt darbinieku savā nozarē. Lielākais izaicinājums ir piesaistīt un noturēt vidējā līmeņa vadītājus ar augstu potenciāli, kam seko kvalificēti ražošanas darbinieki un jaunākie strādnieki. Šī problēma skar visas nozares, pat tās, kurām nepieciešami dažādas pieredzes līmeņa un izglītības darbinieki, piemēram, rūpnieciskā ražošana un farmācijas nozare. Atbilstošu prasmju pieejamība tiek uzskatīta par nozīmīgāko problēmu visos ģeogrāfiskajos reģionos ārpus Eiropas.
Neraugoties uz ekonomikas gauso tempu, uzņēmumi ir atsākuši darbinieku piesaisti. Vairāk nekā puse uzņēmumu vadītāju apgalvoja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā tie ir palielinājuši darbinieku skaitu savā uzņēmumā un apmēram tikpat plāno turpināt iesākto arī nākamajā periodā. Tikai 18% uzņēmumu vadītāju plāno samazināt darbaspēka apjomu nākamajā gadā.
Trīs ceturtdaļas uzņēmumu vadītāju teica, ka viņi plāno veikt izmaiņas personāla pārvaldes stratēģijās nākamajos 12 mēnešos, padarot talantu vadības maiņu par galveno mērķi jau otro gadu pēc kārtas. Citi uzņēmumu vadītāji savās laika dalījuma prioritātēs iekļāva efektivitātes uzlabošanu organizācijā (62%), kā arī izstrādāt stratēģijas un pārvaldīt riskus (54%).
"Tā kā ekonomika saskaras ar dažādām problēmām, vadošo darbinieku trūkums ietekmē uzņēmumu darbības stilu," Nellija kungs nobeigumā piebilda. "Vadītāji apgalvo, ka ir problemātiski atrast un noturēt kvalificētus cilvēkus savās nozarēs, un jaunajos tirgos ir ļoti augsta kadru mainība. Problēma kļūs vēl aktuālāka tā kā mainās pasaules demogrāfiskā situācija."