Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Bērziņš: akcents uz ilgtspējīgu dzelzceļa attīstību

Mērķis ir kļūt par reģiona loģistikas izcilības centru, sarunā ar Guntaru Gūti uzsver va/s Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš.

Kā vērtējat LDz darbības rezultātus pagājušajā gadā?

2018. gada darbība un finanšu rezultāti liecina, ka LDz ir pierādījis savu spēju pārvarēt sarežģītus periodus, vienlaikus sasniedzot pozitīvi vērtējamus darbības rezultātus un radot jaunu redzējumu nākotnes attīstībai. Sākot 2018. gadu, patiesībā visa transporta un loģistikas nozare – ne tikai dzelzceļš, bet arī ostās strādājošie uzņēmumi – piedzīvoja izaicinājumiem bagātu periodu globālās politiskās situācijas radīta kravu pārvadājumu apjoma samazinājuma dēļ.

Tomēr jau 2018. gada pirmajos mēnešos tranzīta kravu pārvadājumi no ārvalstīm sāka atkal pieaugt, un šāda situācija saglabājās līdz gada beigām. Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn kravu pārvadājumu apjoms pieauga par 12%, palielinājās arī pasažieru pārvadājumu apjomi. Tādējādi LDz izdevās ne tikai saglabāt finanšu stabilitāti, bet arī īstenot dažādas uz koncerna darbības attīstību vērstas aktivitātes.

Raugoties no finanšu rezultātu viedokļa, 2018. gads noslēdzies pozitīvi, pārvadājumu apjomam esot saskaņā ar vidēja termiņa stratēģijā plānoto. Pateicoties aktīvai darbībai ārējos tirgos un sadarbībai nozares iekšienē, pērn izdevās līdzsvarot iepriekšējā gadā pieredzēto samazinājumu. Kopējais uzņēmuma apgrozījums 2018. gadā bija 209,4 miljoni eiro, bet peļņa – 4,2 miljoni eiro. Lielāko daļu apgrozījuma – nepilnus 70% – veido pārvadātāju maksātā publiskās dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksa. Būtisks rādītājs, kas apliecina LDz sekmīgo darbību un veikto efektivizācijas pasākumu rezultātus, ir produktivitātes pieaugums. Pērn LDz darbinieku produktivitāte sasniedza 34 743 eiro uz vienu darbinieku, kas ir aptuveni par 17% vairāk nekā 2017. gadā. Visā koncernā kopumā šis rādītājs ir vēl augstāks – 62 778 eiro uz vienu darbinieku, kas ir par 24% vairāk nekā gadu iepriekš. Jāuzsver, ka LDz koncerns ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī.

LDz sasniegtais novērtēts arī NASDAQ Rīga un Prudentia kopīgi veidotajā Top101 – Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topā, kur LDz kopvērtējumā ierindojas piektajā vietā, bet valsts kapitālsabiedrību kategorijā – pat trešajā, sasniedzot 536,04 miljonu eiro vērtību. Turklāt transporta un loģistikas nozare šajā sarakstā atzīta par otro vērtīgāko nozari Latvijā, nedaudz atpaliekot vienīgi no finanšu sektora. Manuprāt, īpaši būtiski, ka ļoti augstu tika novērtēta uzņēmuma korporatīvās pārvaldības prakse. Tā ļāvusi LDz 2018. gadā arī pirmo reizi tikt ierindotam Ilgtspējas indeksa Platīna kategorijā, un mums ir pamats domāt, ka arī šogad saņemsim augstu novērtējumu!

Pērn tika arī apstiprināta virkne stratēģisko dokumentu. Kādu vīziju šie visi notikumi iezīmē?

Pagājušais gads kļuva par zīmīgu atskaites punktu uzņēmuma vēsturē – tika nostiprināts valsts redzējums dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, proti, valdība novembrī apstiprināja Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu 2018.– 2022. gadam, kā arī uzņēmums akceptēja un pirmo reizi publiski definēja savu nākotnes redzējumu, tostarp iepazīstinot ar jauno LDz zīmolu. Tādējādi aizvadīto gadu rezumē trīs būtiskas jomas, kurās notikušas izmaiņas, – valsts redzējums, mūsu pašu – LDz – nākotnes redzējums, kā arī ārējie tirgi un mūsu konkurētspēja tajos. Valsts redzējums ir ietverts Indikatīvajā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānā un ar to saistītajā daudzgadu līgumā starp Satiksmes ministriju un LDz. Tas paredz, ka nākamos piecus gadus tiek saglabāts pašreizējais infrastruktūras apjoms, kvalitāte un jauda, kā arī tiek īstenoti vairāki dzelzceļa infrastruktūras konkurētspējai nozīmīgi investīciju projekti.

Vienlaikus šie dokumenti paredz valsts saistības nodrošināt infrastruktūras pārvaldītāja – šajā gadījumā LDz – finanšu līdzsvaru gadījumā, ja plānā paredzēto uzdevumu īstenošanas izmaksas tirgus situācijas dēļ pārsniedz LDz ieņēmumus. Tajā pašā laikā LDz savukārt līdz ar daudzgadu līguma parakstīšanu ir apņēmies nodrošināt stabilu infrastruktūras lietošanas maksu pārvadātājiem. Ar to mēs garantējam paredzamus apstākļus tirgus dalībniekiem tiktāl, cik pārvadājumu attīstība atkarīga no dzelzceļa infrastruktūras lietošanas izmaksām. Tādējādi LDz ir uzņēmies saistības nodrošināt transporta un loģistikas nozarei stabilus darbības apstākļus un nemainīgu pakalpojumu kvalitāti.

Savukārt LDz padome pērn apstiprināja LDz Vidēja termiņa darbības stratēģiju 2017.–2022. gadam, kas sevī ietver uzņēmuma darbības virzienu, attīstības perspektīvas un risku analīzi. Pamatojoties uz šo dokumentu, izstrādāts LDz saimnieciskās darbības plāns, un šogad aktīvi strādājam pie LDz koncerna ilgtermiņa stratēģijas izstrādes.

LDz strādā pēc Deutsche Bahn darbības modeļa, un arī LDz vidēja termiņa darbības stratēģijā ir paredzēti veidi, kā pašam LDz nosegt infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, tāpat kā līdz šim nesaņemot finansējumu infrastruktūras uzturēšanai no valsts un tādējādi neradot slogu uz valsts budžetu.

Jauno stratēģiju attiecīgi arī rezumē jaunais LDz zīmols un devīze "Nekas nav par tālu!". Manuprāt, skatoties no šādas perspektīvas, LDz ir ļoti lielas iespējas sasniegt tālākos pasaules kontinentus, radīt inovatīvus, efektīvus un konkurētspējīgus tehnoloģiskos risinājumus, tādējādi nodrošinot Latvijai reģiona loģistikas izcilības centra pozīcijas.

Runājot par pasaules kontinentiem – pēdējos gados LDz aktīvi meklē sadarbības partnerus ļoti plašā ģeogrāfiskā mērogā. Kādi ir panākumi – cik nopietni varam prognozēt, piemēram, stabilu kravu plūsmu no Ķīnas?

Kaut arī LDz ir infrastruktūras pārvaldītājs tikai Latvijas teritorijā, mūsu koncerna uzņēmumu un arī visas Latvijas transporta un loģistikas nozares panākumi ir atkarīgi no tā, cik pārliecinoši un proaktīvi esam ārpus Latvijas. Pieredze rāda, ka valsts uzņēmumus daudzviet, īpaši Āzijas reģionā, uztver atšķirīgi no privātiem tirgus dalībniekiem, tāpēc pērn kopā ar visu lielāko Latvijas ostu, arī Rīgas lidostas un va/s Latvijas pasts pārstāvjiem turpinājām piedalīties starptautiskā mārketinga pasākumos Krievijā, Baltkrievijā, Ķīnā, Kazahstānā, Uzbekistānā, Indijā un citās valstīs, prezentējot Latvijas tranzīta koridora iespējas un priekšrocības.

Skaidrs, ka daudzas no šīm vizītēm nedod tūlītējus rezultātus, – to pozitīvā ietekme jāvērtē ilgākā perspektīvā. Taču dažkārt ir izņēmumi, un par tādu var uzskatīt dalību Ķīnas Top500 uzņēmumu forumā 2018. gada septembrī, kur izdevās noslēgt stratēģisko sadarbības līgumu ar Siaņas Starptautisko tirdzniecības un loģistikas parku, bet jau pēc diviem mēnešiem Rīgas ostā ieradās pirmais konteinervilciens no šīs Ķīnas pilsētas.

Vienlaikus 2018. gadā iezīmējās pozitīvi rezultāti arī sadarbībā ar tuvākiem tirgiem. Pērn februārī darbību sākušajā kravas ekspresvilciena Minska–Rīga maršrutā līdz pagājušā gada beigām bija pārvadāti kopumā 180 vilcienu sastāvi, kas ir patiešām ļoti labs rezultāts. Turklāt ciešā sadarbībā ar Baltkrievijas dzelzceļu tika panākts, ka pārvadājums ilgst nevis 28 stundas, kā sākotnēji bija plānots, bet tikai nedaudz vairāk par 20 stundām – šis rezultāts neapšaubāmi palielina šā maršruta nozīmi kravu īpašnieku vērtējumā.

Lai nodrošinātu šī un citu starptautisku projektu attīstību, nepieciešama konkurētspējīga infrastruktūra. Cik droša un kvalitatīva tā šobrīd ir?

LDz sliežu ceļi atbilst visaugstākajiem kvalitātes standartiem, savukārt mūsu nākotnes plānos ir gan pasažieru infrastruktūras attīstība, gan efektivitātes paaugstināšana lielākajos tranzīta mezglos Rīgā un Daugavpilī.

Būtiskākais mērķis ir veidot mūsdienīgu, videi draudzīgu, elektrificētu dzelzceļa infrastruktūru, pakāpeniski aizstājot ierastās lokomotīves ar dīzeļvilci ar elektrolokomotīvēm.

Un arī šajā jomā ir īstenoti būtiski soļi valdības iepriekš apstiprinātā Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta īstenošanai. Jau ir saņemti pozitīvi atzinumi no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un Eiropas Komisijas (EK) konsultatīvās institūcijas JASPERS IQR, kā arī sākta iepirkuma procedūra, lai, saņemot gala lēmumu par projekta īstenošanu no EK, nekavējoties varētu sākt tā realizāciju. Jau daudzkārt esmu paudis, ka elektrifikācijas īstenošanai ir būtiska loma Latvijas tranzīta koridora konkurētspējas nodrošināšanai un paaugstināšanai ilgtermiņā. Esam izvērtējuši arī citu valstu pieredzi, un tā liecina ne tikai par elektrifikācijas pozitīvo efektu uz vides aizsardzību, bet arī par pārvadājumu izmaksu samazinājumu.

Turklāt jāņem vērā arī nianse, ka daudzas lielās pasaules korporācijas, kas izmanto transporta pakalpojumus savu preču nogādāšanai patērētājiem, savos stratēģiskajos dokumentos iekļāvušas principu, kura būtība ir ļoti skaidrs signāls ikvienam transporta un loģistikas nozares uzņēmumam, – ja ir līdzvērtīgas iespējas, apstākļi un izmaksas nogādāt kravas konkrētajā galamērķī pa dažādiem transporta koridoriem, viņi prioritāri izvēlas zaļos koridorus ar samazinātu kaitīgo izmešu daudzumu, kas attiecīgi būtiski ietekmē šo korporāciju darbības radītos kopējos kaitīgo izmešu apjomus. Arī tāpēc ir būtiski nodrošināt maksimāli videi draudzīgas tehnoloģijas un infrastruktūru, lai LDz un Latvija kopumā spētu veiksmīgi konkurēt reģionālajos un globālajos tirgos!

Lai gan aizvien lielāka nozīme uzņēmumu, tostarp dzelzceļa, jomā ir dažādām modernajām tehnoloģijām, LDz, tāpat kā daudzi citi uzņēmumi, visticamāk, vēl ilgi neiztiks bez cilvēku darba.

LDz ir vairāk nekā seši tūkstoši darbinieku, bet visā koncernā vidējais darbinieku skaits ir ap desmit tūkstošiem, tādējādi kopā ar meitasuzņēmumiem aizvien esam lielākais darba devējs Latvijā. Turklāt mūsu specifika ir tā, ka darbinieki ir ģeogrāfiski izkliedēti pa visu valsti. Tas savukārt palielina tiešo vadītāju nozīmi un atbildību kvalitatīvā un precīzā informācijas nogādāšanā līdz katram konkrētajam darbiniekam. Tajā pašā laikā esam izveidojuši arī vairākus tiešās informācijas kanālus, kuru mērķis ir sniegt nepastarpinātu informāciju, kā arī dot iespēju darbiniekiem iesaistīties uzņēmuma procesos. Svarīgākie no tiem ir mūsu žurnāls darbiniekiem Latvijas Dzelzceļnieks, kas pērn piedzīvoja būtiskas izmaiņas – no iknedēļas izdevuma pārtopot par ikmēneša žurnālu, gan uzlabojot tā saturu, gan arī nodrošinot žurnāla dizaina un saturiskā veidola atbilstību jaunajam LDz zīmolam. Tikpat nozīmīgs komunikācijas instruments ir internets, kuru patlaban lieto ap 2800 darbinieku, un esam izveidojuši arī Latvijas dzelzceļa iekšējās televīzijas kanālu.

Lai nodrošinātu darbinieku iesaisti darba vides un procesu uzlabošanā, uzņēmumā veiksmīgi darbojas LDz Ideju banka, kurā ikviens darbinieks var iesniegt savu ierosinājumu, kas tiek izskatīts atbildīgajās struktūrās, un noslēgumā LDz prezidenta vadītā ekspertu grupā tiek pieņemts lēmums par idejas īstenošanu. Manuprāt, šis ir labs veids, kā iesaistīt ikvienu darbinieku uzņēmuma attīstības plānošanā.

Šodien daudzi darba devēji spiesti atzīt, ka aizvien grūtāk atrast kvalificētus darbiniekus. Kāda situācija ir LDz – spējat veiksmīgi aizpildīt vakantās darbvietas?

Šeit droši vien jāuzsver, ka dzelzceļa nozare ir tradicionāli saistīta ar tehniskajām profesijām, tostarp fizisko darbu, tāpēc vēsturiski uzņēmumā strādājošo vīriešu īpatsvars bijis lielāks, tomēr šobrīd, salīdzinot ar situāciju pirms gadiem 30, proporcija ir mainījusies – patlaban uzņēmumā strādā 65% vīriešu un 35% sieviešu. Ap 70% strādājošo ir vecumā virs 40 gadiem, tāpēc uzņēmumam arvien būtiskāks kļūst paaudžu nomaiņas jautājums un jauno talantu piesaiste dzelzceļa nozarei. Te gan jāpiebilst, ka šī tēma ir aktuāla ne tikai pie mums, bet arī dzelzceļa nozarē visā pasaulē. Diemžēl Latvijas darba tirgū ir izveidojusies disproporcija starp speciālistiem ar izglītību eksaktajās zinātnēs, no vienas puses, un humanitārajās un sociālajās zinātnēs – no otras. Problēmas cēloņi meklējami jau skolās – jauniešiem un bērniem trūkst motivācijas apgūt matemātiku, fiziku, ķīmiju un citus priekšmetus, jo viņi bieži nesaskata, kur turpmāk varēs lietot iegūtās zināšanas.

Labi apzināmies, ka šāda situācija pēc desmit gadiem var radīt vēl nopietnāku speciālistu deficītu arī mūsu jomā, tāpēc LDz sadarbībā ar nodibinājumu Iespējamā misija izveidojusi projektu Latvijas dzinējspēks, lai palīdzētu sagatavot nākotnes eksakto zinātņu speciālistus. Projekta ietvaros radīta mājaslapa www.steamup.lv, kas būs palīgs skolēniem, viņu vecākiem un skolotājiem STEM (Science, Technology, Engineering, Mathematics) jeb eksakto priekšmetu apgūšanā.

Ar šo projektu ceram motivēt un iedvesmot skolēnus paraudzīties uz STEM priekšmetiem no cita skatpunkta – mājaslapa STEaMup.lv ir izstrādāta kā palīgs eksakto priekšmetu apgūšanā, kas iepazīstina ar citu mācīšanās pieeju. Projekta ietvaros dažādos Latvijas reģionos tiek organizētas arī klātienes sarunas Konkurēt- SPĒJĪGS, lai veicinātu skolēnu interesi par STEM priekšmetiem.

Šodien neviens nespēj atbildēt uz jautājumu, kādas jaunas profesijas radīsies pēc pieciem, desmit vai divdesmit gadiem, tomēr skaidrs, ka tehniskās zināšanas ir un būs nepieciešamas ikvienam speciālistam. 75% LDz koncernā strādājošo ir nodarbināti tieši tehniskajās nozarēs, pārstāvot 275 profesijas, piemēram, inženieri, mašīnisti, vilcienu dispečeri, elektromehāniķi, loģistikas speciālisti un daudzi citi.

Un vienlaikus LDz ir būtiska loma Latvijas nodarbinātībā, īpaši reģionos – 30,5% uzņēmuma darbinieku strādā Latgalē, bet vairāk nekā 17% – Zemgalē, tādējādi uzņēmumam netieši pildot sociālo funkciju reģionu labklājības sekmēšanā. Savukārt tas nozīmē – ja spēsim šodienas skolēnus reģionos pārliecināt par nepieciešamību apgūt STEM priekšmetus, nākotnē viņiem būs diezgan droši garantēta iespēja iegūt stabilu darbu ar konkurētspējīgu atalgojumu arī savā dzīvesvietā, tādējādi veicinot cilvēku neaizplūšanu no reģioniem.

Starp citu, attiecībā uz jaunajiem darbiniekiem – pērn LDz darbu sāka mazliet vairāk nekā 700 jaunu darbinieku – mēs aktīvi sadarbojamies ar augstākās un profesionālās izglītības iestādēm, jau mācību procesā nodrošinot iespēju iepazīt uzņēmumu un tā darbību, kā arī izmantot prakses iespējas. Sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) regulāri pārskatām noteiktu specialitāšu mācību saturu, kā arī strādājam pie jaunu programmu izveides. Piemēram, gatavojoties dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektam, kura ietvaros izveidoto infrastruktūru sāks ekspluatēt pēc 2023. gada, jau 2015. gadā RTU esošā dzelzceļa specialitātes studiju programma tika papildināta ar jauniem studiju priekšmetiem atbilstošu speciālistu sagatavošanai – tajā patlaban mācās 33 studenti, no kuriem 21 students absolvēs universitāti šogad. Savukārt profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma Dzelzceļa elektrosistēmas papildināta ar jauniem telekomunikācijas jomas studiju priekšmetiem, kā arī izveidota jauna programmas virziena specializācija Dzelzceļa telekomunikācijas. 2018. gadā mācības šajā programmā sāka 12 LDz darbinieku.

Kādi ir galvenie šogad definētie uzdevumi?

2019. gadā turpināsim aktīvi strādāt pie biznesa procesu uzlabošanas, darbojoties gan kā infrastruktūras pārvaldītājs, gan kā koncerns kopumā. Līdz ar iekšējo procesu uzlabošanu esam izvirzījuši arī ar stratēģisko attīstību saistītus izaicinājumus digitalizācijas jomā, inovāciju ieviešanā, kā arī tehnoloģiju modernizācijas jomā.

Nenoliedzami jebkura liela, vidēja un maza uzņēmuma ilgtspēju un konkurētspēju būtiski ietekmē arī visas valsts un valsts pārvaldes sistēmas darbības atbilstība gan Latvijas normatīvajiem aktiem un starptautiskajai saistošajai likumdošanai, gan arī OECD noteiktajiem labas korporatīvās pārvaldības pamatprincipiem, kuri Latvijas valstij ir saistoši kopš brīža, kad iestājāmies OECD. Pēdējos mēnešos šīs labas pārvaldības pamatprincipi Latvijā ir pakļauti būtiskai turbulencei – publiskajā telpā izskan valsts amatpersonu publiski izteikti, ar faktiem nepamatoti apvainojumi un neuzticības izteikšanas gadījumi, tomēr ceru, ka tiesiskums un labas korporatīvās pārvaldības pamatprincipu ievērošana arī valsts sektorā ņems virsroku un mēs nevis atgriezīsimies 90. gados, bet gan turpināsim ceļu uz tiesisku valsti.

Esmu arī absolūti pārliecināts, ka līdz šim LDz izveidotais stratēģiskais redzējums, veiktās iestrādes, īstenotā un labus rezultātus nesošā biznesa modeļa pārveide un efektivitātes paaugstināšana, kā arī profesionālā darbinieku komanda ļaus LDz koncernam sasniegt izvirzītos mērķus. Turklāt ieguvēji būsim visi – gan ikkatrs koncerna darbinieks un tā ģimene, gan Latvijas tautsaimniecība kopumā.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Rīgai vieglāk pretoties krīzei(1)

Ekonomikas struktūra Latvijas reģionos ievērojami atšķiras. Tas savukārt nozīmē, ka gadījumā, ja pasaules ekonomiskās izaugsmes tempi bremzējas un situācija starpvalstu tirdzniecības jomā turpina p...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses