5G sakarā dzirdēti apzīmējumi "viedā pilsēta", "viedā mobilitāte", "viedā veselības aprūpe" un beigu beigās "ceturtā industriālā revolūcija"... Tomēr rodas jautājums – vai mēs apzināti ar visām šīm tehnoloģijām neradām totālu kontroli pār cilvēku ikdienu?
Īsā atbilde ir – jā. Turklāt patiesībā – šāda iespēja pastāv jau šodien. Taču dažādus instrumentus var izmantot dažādām vajadzībām. Piemēram, ar nazi var griezt maizi, bet var arī savainot cilvēku. Arī tehnoloģiju ziņā ļoti būtisks faktors ir normatīvās bāzes izstrāde.
Starp citu – cik tālu valsts šajā ziņā ir tikusi? Ir daudz piemēru, kad nozare attīstās daudz ātrāk, nekā valsts spēj jaunos spēles noteikumus, reālo situāciju atrunāt normatīvos. Un tad nereti rodas problēmas.
Neapšaubāmi šeit pastāv risks, bet tas jāsadala divās daļās. Viens virziens ir – normatīvajos aktos vismaz ir mēģināts regulēt aktivitātes saistībā ar personas datu aizsardzību, par kuru arī gan aizvien ir dalītas jūtas, jo Eiropas Savienības Vispārīgajā Datu aizsardzības regulā ir gan labas lietas, gan ir arī lietas, kas ir galīgi nepareizas. Šajā gadījumā vairāk runa ir par tehnoloģiskajām iekārtām – par automašīnām, kas nav fiziskas personas, bet, protams, ar šīm automašīnām pārvietosies cilvēki.
Neapšaubāmi jebkurai industriālajai revolūcijai ir bijušas arī zināmas sabiedriskas un socioloģiskas konsekvences.
Arī pirmā industriālā revolūcija, ko radīja dabasspēku – ūdens un tvaika spēka – izmantošana dažādos mehānismos, Lielbritānijā izraisīja nemierus, jo strādnieki sacēlās un mēģināja iznīcināt mašīnas, respektīvi, tehnoloģijas. Gala rezultātā šīs abas karojošās puses tomēr atrada risinājumu. Es domāju, arī šeit tiks rasts risinājums iespējamām konsekvencēm, kas radīsies jauno tehnoloģiju ieviešanas rezultātā.
Cik drošas 5G tehnoloģijas ir pret iespējamu ļaunprātīgu rīcību?
Protams, ka šis risks pieaug. Un nav noslēpums, ka ļoti daudzie asistenti, kas ir, piemēram, automašīnās, bieži vien pazemina autovadītāja kvalifikācijas līmeni, jo prasības ikdienas procesos cilvēkam kļūst daudz zemākas, taču ārkārtas situācijās cilvēks vairs nespēj adekvāti reaģēt, kā dēļ avārijas nereti mēdz būt ļoti smagas. Un pēc tam eksperti brīnās, kā tas varēja notikt, taču visticamāk, tam iemesls bijis cilvēka pārāk liela paļaušanās uz tehnoloģijām, ignorējot savas fiziskās spējas – nenovērtēja tās, vai tieši otrādi – pārvērtēja. Šajā gadījumā mēs nerunājam tik daudz par pilnīgi autonomajām, bet par to, lai šī vadība ikdienā būtu racionālāka, jo, cik nav gadījumu, kad luksoforā deg zaļā gaisma, bet tur tobrīd nav nevienas automašīnas, tajā pašā laikā pie sarkanās gaismas stāv vesela rinda automašīnu. Ja būs šīs automātiskās vadības sistēmas, tad luksofors tiks regulēts atbilstoši noslodzei. Bet, runājot par transporta koridoriem, ļoti svarīga ir informācija no ārējās vides – ja, piemēram, kādā maršruta posmā tiek konstatēts sastrēgums, tad ļoti būtiski ir autovadītājam jau laikus saņemt informāciju par situāciju un alternatīvu maršrutu piedāvājumu. Nav jau arī īsti pamata tagad uzskatīt, ka nākamo divu gadu laikā notiks milzīga revolūcija un visi tūlīt brauks ar autonomi vadāmām automašīnām. Pārejas process var ilgt desmit, pat varbūt 15 gadus, un tā būs nevis revolucionāra, bet evolucionāra attīstība.
Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ārkārtīgi strauji. Cik droši varam būt, ka, uzsākot 5G ieviešanas procesu, pēkšņi pēc diviem trim gadiem netiek izgudrots 6G? Bet mēs jau būsim ieguldījuši lielu naudu 5G ieviešanā...
Līdzšinējā vēsture rāda, ka jauna tehnoloģiju paaudze rodas ik pa desmit gadiem. Otrā paaudze bija XX gadsimta 90. gados, trešā – ap 2000. gadu. 2012. gadā radās ceturtā paaudze. Savukārt 5G tehnoloģijas reāli būs noslīpētas ap 2020.–2021. gadu, kad tās sāks masveidā ieviest. Tā tas notiek – dažus gadus pēc tehnoloģijas nonākšanas apritē sākas darbs pie nākamās paaudzes tehnoloģiju izstrādes.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena trešdienas, 5. decembra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
Maksims Ter-Oganesovs