No reformām nevajag baidīties, bet tās jāievieš saprātīgi

Kā vērtējat Valsts ieņēmumu dienesta (VID) konsultāciju kvalitāti nodokļu reformas ieviešanas gaitā? Vai grāmatveži, ar jautājumiem vēršoties VID, saņēma atbildes?

Pagājušā gada beigās pašiem VID darbiniekiem nekādas skaidrības nebija, tāpēc VID darbinieki pilnvērtīgas atbildes uz jautājumiem nevarēja sniegt, bet, sākot no šā gada sākuma, uz jautājumiem, kas tika uzdoti VID darbiniekiem, atbildes tika saņemtas. Es ļoti cienu daudzus no VID darbiniekiem par viņu ieguldījumu, jo sasteigtā nodokļu reformas ieviešana uzliek papildu slogu arī VID pārstāvjiem. Mēs kopā ar VID veidojam mācību seminārus un gan pagājušā gada nogalē, gan šā gada sākumā skaidrojām, kā jārīkojas nodokļu reformas apstākļos. Tas nebija vienkāršs darbs. 

Te gan jāpiemin vēl kāda problēma – man kā uzņēmuma vadītājai, redzot, ka nodokļu reformas rezultātā grāmatvežu darba slogs ir visai būtiski palielinājies, jādomā, ko darīt – vai iespējams slodzi sabalansēt starp esošajiem grāmatvežiem, vai vajag atteikties no kāda līdzšinējā darbības virziena, vai arī nepieciešams meklēt vēl kādu grāmatvedi, ko pieņemt darbā. Pieņemt darbā vēl kādu grāmatvedi nemaz nav vienkāršs process – profesionāli grāmatveži patlaban Latvijā bez darba parkā uz soliņa nesēž un arī darbu izmisīgi nemeklē, bet gan strādā. Turklāt, kad grāmatvedis tomēr ir atrasts, tad šis jaunais darbinieks ir jāapmāca atbilstoši uzņēmuma specifikai, jo pat tādā standartizētā profesijā kā grāmatvedība cilvēkam jāapgūst katra konkrētā uzņēmuma un nozares specifika, un vēl man kā uzņēmuma vadītājai šim darbiniekam ir jānodrošina nepārtraukta un vienlaikus sabalansēta noslodze, turklāt jaunais grāmatvedis ir arī jāintegrē kolektīvā.

Jūsuprāt, vai uzņēmēju organizācijas –  LTRK un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) – pietiekami argumentēti izskaidroja politiķiem, ka nodokļu reformas ieviešanai vajag vairāk laika?

Uzņēmēju organizācijas – LTRK, LDDK, kā arī Ārvalstu investoru padome – to skaidroja, taču ne vienmēr politiķi var realizēt  uzņēmēju organizāciju vēlmes. Ja politiķi būtu nolēmuši nodokļu reformu ieviest nevis no šī gada sākuma, bet no nākamā gada sākuma, tad varētu notikt tā, ka reforma vispār netiek ieviesta. Jāņem vērā, ka šis ir vēlēšanu gads – 6. oktobrī ievēlēsim jaunu Saeimu un pēc vēlēšanām būs jauna valdība. Tāpēc, iespējams, ieviest šo konkrēto reformu tik sasteigti bija pareizs lēmums, taču mums visiem – arī politiķiem – ir jāmācās no savām kļūdām, lai tās neatkārtotu nākotnē, un jāmācās no kļūdām ir arī turpmāk, ieviešot citas reformas, jo mūsu strauji mainīgajā pasaulē dažādas valstiska mēroga reformas tiešām ir vajadzīgas un būs vajadzīgas. 

No reformām nevajag baidīties, bet reformas vajag ieviest pārdomāti un saprātīgi, tad mazāk stresa būtu ne tikai privātajā, bet arī valsts sektorā strādājošajiem.

Nav noslēpums, ka sasteigtā nodokļu reformas ieviešana radījusi stresu arī Finanšu ministrijas dažādu līmeņu darbiniekiem. Rezumējot jāteic, ka lielā steigā ieviestas reformas – ne tikai nodokļu jomā, bet arī citās jomās – rada neuzticēšanos valstij, un to mēs, patriotiski noskaņoti cilvēki, noteikti nevēlamies.  

Jūsuprāt, kādas sekas ir tam, ka ieviesta uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) 0% likme reinvestētajai peļņai?

Ražojošajiem uzņēmumiem UIN 0% likme reinvestētajai peļņai ir ļoti izdevīga. Tiem uzņēmumiem, kas piedāvā intelektuālos pakalpojumus, šī UIN 0% likme reinvestētajai peļņai palīdz mazāk. Tas tā ir tāpēc, ka uzņēmumam ir viegli pierādīt VID darbiniekiem to, ka peļņa reinvestēta ražošanas iekārtu iegādē, taču nav vienkārši pierādīt, ka uzņēmums reinvestē peļņu savu darbinieku izglītošanā. Taču kopumā tas, ka ieviesta UIN 0% likme, ir pozitīvi. Turklāt līdz ar UIN 0% likmi reinvestētajai peļņai Latvijas nodokļu sistēma kļūst līdzīgāka mūsu kaimiņvalsts Igaunijas nodokļu sistēmai. Mums jāņem vērā, ka Baltija nereti, starptautiskā mērogā vērtējot, tiek uztverta kā vienots reģions, tāpēc ir svarīgi, lai normatīvais regulējums Baltijas valstīs būtu līdzīgs. Te gan jāteic, ka patlaban vērojama arī Latvijas, Igaunijas un Lietuvas savstarpējā konkurence par tiešajām investīcijām un par tādiem jauniem investoriem, kuriem ir laba reputācija un kuru darbība vērtējama kā perspektīva.