Arhitektu plenērā gūtas idejas, ka tuvāko desmit gadu laikā pārveidot Latvijas Universitātes Botānisko dārzu
Ar jaunu upīti, kaskādēm, celiņiem, ēkām, kas starp kokiem iznirst kā kaktusi vai citu augu formā, zaļiem torņiem un citiem jaunumiem līdz šim nepilnīgi izmantoto Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza teritoriju nedēļas nogalē notikušajā plenērā piedāvājuši papildināt pašmāju un ārvalstu arhitektu biroji. Reāla Pārdaugavas zaļās oāzes pārveidošana varētu sākties jau pēc gada, diviem. Projekta izmaksas gan vēl nav precīzi aprēķinātas, skaidrs vien, ka tiks pretendēts arī uz Eiropas struktūrfondu līdzekļu piesaisti.
Uzvarēja igauņi
Starptautiskais arhitektu un pilsētplānotāju plenērs, kura mērķis bija rast risinājumus Botāniskā dārza atdzimšanai un tā nākotnes attīstībai, Rīgā norisinājās no pagājušās piektdienas līdz svētdienai. Kopumā ideju konkursā piedalījās piecas komandas - pa vienai no Latvijas, Vācijas, Igaunijas, Somijas un viena Latvijas un Beļģijas kopgrupa. Žūrijai, kas darbus vērtēja, neesot bijis viegli, jo "visi darbi saturēja interesantas idejas", stāsta plenēra organizētāja Dace Kalvāne.
Par uzvarētāju atzīta igauņu arhitektu biroja Salto (birojs strādājis arī pie Tallinas zoodārza ieejas kompleksa, pie kapsētas daļas plānošanas Igaunijas Arhitektu savienībai u.c. projektiem) iecere. "Mūsu mērķis bija atvērt Botānisko dārzu sabiedrībai, padarīt to visiem redzamu, jo patlaban tas no ārpuses ir tumšs un neatraktīvs," saka uzvarētāju pārstāvis Ralfs Leoke. Pēc viņa teiktā, piedāvājumā uzsvars likts uz to, lai būtiski neiejauktos esošajā dārza plānojumā, tāpēc arī jaunā apbūve paredzēta, kā augstāks un zemāks, platāks un šaurāks nožogojums, kas vijas caur kokiem. Nemainīgas atstātas vairākas XVIII-XIX gadsimta ēkas, kas ir valsts nozīmes koka arhitektūras pieminekļi. Iepretim Kuldīgas ielai, kur atrodas dzīvojamā apbūve, igauņi aicina veidot kanālu ar vairākām saliņām, uz kurām varētu būt arī neliela estrāde. "Viņi ir ņēmuši vērā to, ka šajā vietā jau kādreiz ir bijusi upīte," piebilst D.Kalvāne.
Tuvāk dabai
Nedaudz atšķirīgi ūdens klātbūtni teritorijā piedāvā ienest skatītāju, kas svētdien apmeklēja plenēra noslēgumu, simpātiju balvas ieguvēji - Latvijas un Beļģijas apvienotā komanda. Tās pārstāve Helēna Gūtmane skaidro, ka ideja bijusi šo teritoriju nepieblīvēt ar tradicionālo arhitektūru tās formas izpratnē (četrstūraina, stiklota u.c. māja), bet gan visas ēkas veidot pēc iespējas pietuvinātas dabai.
"Stiklotajai palmu mājai un citām siltumnīcām mēs ideju smēlāmies no kaktusiem," stāsta H.Gūtmane. Arī līdzšinējā autostāvvietā paredzēto zinātnes piedzīvojumu centru šī komanda piedāvā veidot it kā paslēptu zem zaļumiem. "No augšas piedzīvojumu centrs nemaz nebūtu redzams, sāni gan būtu stikloti, un no tiem pavērtos skats uz stilizētiem japāņu un angļu dārziem, dažās daļās varētu būt atsegta augsne, lai apmeklētāji redz, kādi ir zemes slāņi," skaidro H.Gūtmane.
Realizēs 5-10 gados
LU vadība ar konkursa rezultātiem ir apmierināta, jo piedāvātās idejas ļoti respektē patlaban tik zaļo teritoriju un neizslēdz Botāniskam dārzam būtisko zinātniskās pētniecības un sabiedrību izglītojošo lomu. Kā norāda LU prorektors, profesors Indriķis Muižnieks, iegūtie priekšlikumi ļaušot turpmāk attīstīt un uzturēt ap 15 hektāriem lielo Botānisko dārzu atbilstoši kaut kādai koncepcijai. "Turpmāk nauda (ik gadu 30-50 000 latu) netiks izlietota haotiski - neieguldīsim naudu tur, kur, iespējams, jau pēc gada notiks daudz lielāka pārbūve," saka I.Muižnieks.
Par to, cik varētu izmaksāt ideju īstenošana dzīvē, Botāniskā dārza direktore Anta Sparinska pagaidām atturas runāt, jo "šis ir tikai pats sākums". Skaidrs ir tikai tas, ka projekts tiks realizēts pa posmiem turpmāko piecu līdz desmit gadu laikā. "Paralēli tiks pārveidots Botāniskais dārzs, uzlabota tā infrastruktūra, kā arī būvēts zinātnes piedzīvojumu parks, kurā, daudz ko izmēģinot, apmeklētājiem būs iespējams izbaudīt uz savas ādas zinātni un saprast, kas lācītim vēderā, kas lāzeram iekšā," saka A.Sparinska.
Diena jau rakstīja, ka pie zinātnes piedzīvojumu parka izveides pašlaik tiek strādāts - Izglītības un zinātnes ministrija gatavo dokumentus valdībai, lai veidotu jaunu nodibinājumu, kas apvienotu IZM, Rīgas domi, lielākās Latvijas augstskolas un nodarbotos ar šī centra attīstīšanu.