Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

„Latio” šoruden prognozē cenu minimumu sērijveida dzīvokļu tirgū

Samazinoties piedāvājumam, potenciālajam pircējam samazinās izvēles iespēja. Cenas joprojām krītas, tomēr samazinās arī krišanas ātrums. Ja tendence turpināsies, sērijveida dzīvokļiem šī gada septembrī - oktobrī prognozējams cenas minimums aptuveni 450 EUR/kv.m., prognozē „Latio” tirgus analītiķis Māris Grīnbergs.

 Nekustamo īpašumu aktivitātes kritums visos nozares segmentos ilgst jau divus gadus. Darījumu skaits mājokļu tirgū vidēji Latvijā krities vairāk nekā trīs reizes. Citviet Eiropā neredzētu kritumu piedzīvojušas arī Latvijas īpašumu cenas. 2007.gada jūnijā sērijveida dzīvokļa vidējai cenai Rīgā uzsākot kritumu, tā piedzīvoja strauju samazināšanos aizvadītajā gadu mijā. Pēdējo mēnešu laikā cenas krituma temps samazinās. Vidējā sērijveida dzīvokļu cena jūnijā, salīdzinot ar maiju, samazinājās par 5%, jeb līdz  490 EUR/kv.m. Salīdzinot ar 2008.gada jūniju, cena ir zemāka par 59,2%. Kopš cenas maksimuma kritums ir 71,51%. Šobrīd vidējā sērijveida dzīvokļa cena sasniegusi 2003. – 2004.gada līmeni.Ņemot vērā konkrēto rajonu novietojumu un tam raksturīgo sēriju ēkas, visdārgākie sērijveida dzīvokļi nopērkami Mežciemā, Āgenskalnā, Purvciemā un Ziepniekkalnā. Lētākie, piemēram, 1 istabas Lietuviešu projekta un Hruščova laika dzīvokļi atrodas Bolderājā un Ķengaragā par cenu zem 13 000 EUR. Sērijveida dzīvokļu īres cenas saglabā iepriekšējo līmeni. Piemēram, 2 istabu dzīvokļa bez īpaša remonta īres maksa ir 100 latu mēnesī. Savukārt jaunos projektos līdzīgas platības aprīkota dzīvokļa mēneša īres maksa ir 200 latu un vairāk.Zemesgrāmatā reģistrēto darījumu skaits ar dzīvokļiem Rīgā un visā Latvijā kopā saglabā aptuveni pēdējo trīs mēnešu līmeni. Darījumu skaita stabilizācijai, piemēram, savrupmāju un zemes gabalu segmentā pēdējo pusgadu sekojis arī dzīvokļu tirgus Rīgā. Dzīvokļu piedāvājums publiskā telpā Rīgā turpina sarukt. „”Pagaidīsim, rīt būs lētāk” taktiku vairs nevar atļauties – kāds cits nopirks. Ja tendence turpinās, pircēju tirgus, kur piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, var pārveidoties par pārdevēju tirgu, kad pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu. Tā savukārt ir zīme par cenu krituma bremzēšanos. Es ticu, ka sērijveida dzīvokļu cenas sasniegs zemāko punktu šī gada rudenī,” prognozē M.Grīnbergs.„Latio” mājokļu tirgus pārskata dati liecina, ka privātai apbūvei paredzētu zemes gabalu darījumu skaits, piemēram, Rīgas rajonā krities četras reizes kopš zemes tirgus aktivitātes augstākā punkta 2006./2007.gada mijā. Savukārt vidējā cena zemes gabaliem Rīgas apkārtnē kritusi vismaz trīs reizes kopš tās augstākā punkta 2007.gada pavasarī. Straujākais cenu kritums novērojams vietās, kur iepriekš notikusi aktīva zemes gabalu parcelācija un plānota attīstība. Darījumu skaits ar zemēm vidēji saglabā līmeni, kāds vērojams kopš 2007.gada nogales.Vislielāko interesi izraisa zemesgabali par cenu 50-70 EUR/kv.m. labās vietās un ar komunikācijām. Savukārt nelabiekārtoti zemes gabali bez komunikācijām joprojām nav pieprasīti.Neskatoties uz iespaidīgo darījumu kritumu  - četras reizes, privātmāju cenas kritušās par 33% - 45% atkarībā no vietas un tehniskā stāvokļa. Līdzīgi kā citos segmentos samazinās piedāvājums kvalitatīviem īpašumiem labā vietā, no publiskā piedāvājuma pazūd labas privātmājas. Savrupmāju īpašnieki nav gatavi pārdot īpašumu par potenciālo pircēju piedāvāto cenu. Līdz ar kredītiestāžu piesardzīgo pieeju īpašumu, jo īpaši zemes gabalu, iegādes kreditēšanā, lielākā daļa darījumu notiek  ar skaidru naudu. Pircēji, vēloties ieguldīt brīvos līdzekļus,  interesējas par zemes gabalu iegādi cenu kategorijā 15 000 – 25 000 latu Rīgas tuvumā neatkarīgi no platības, 5 000 – 15000 latu attālākos Rīgas rajona pagastos. „Jūnijā saglabājas pircēju īpatsvars, kuriem ir iespēja norēķināties, neizmantojot aizdevumu bankā. Lielu daļu darījumu sastāda piespiedu pārdošanas rezultātā notikušie darījumi,” norāda Vija Gailīte, „Latio” dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības daļas vadītāja. „Latio” tirdzniecības speciālisti atzīmē, ka daudzi pircēji, samazinoties piedāvājumam, ilgstoši, 2-3 mēnešus meklē sev piemērotu nekustamo īpašumu un izrāda interesi par katru jaunu ienākošo piedāvājumu. Tomēr, atrodot īpašumu, pircējs inerces dēļ joprojām piedāvā pārdevējam nolaist cenu par 10-15% un zaudē iespēju to iegādāties, jo šāda cena pieņemama ir citam pircējam.„Pēc dramatiskā cenu krituma interesi par nekustamo īpašumu iegādi izrāda ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī ārvalstu pircēji. Nekustamās mantas īpašniekiem ieteicams  apsvērt ne tikai īpašuma pārdošanas, bet arī īpašuma iznomāšanas iespējas, kas ir izplatīta prakse ārzemēs. Ar labu padomdevēju palīdzību iespējams savu īpašumu gudri iznomāt un līdzdarboties attīstības projektos, ieguldot tajos zemes gabalu vai tā daļu, tādā veidā nezaudējot īpašuma tiesības un kontroli pār savu īpašumu,” uzsver Diāna Štāle, „Latio” vērtēšanas daļas vadītāja.Sākoties cenu korekcijām nekustamo īpašumu tirgū, kas īsu brīdi bija viens no ekonomikas dzinējspēkiem, sākās arī ekonomikas atdzišana. Šajā laikā nav realizētas strukturālas reformas tautsaimniecībā, nav nozares, kas tuvākajā laikā varētu „sildīt” ekonomiku. Kā norāda „Latio” tirgus analītiķis M.Grīnbergs, nekustamais īpašums var kļūt par ekonomikas sildītāju. Atsevišķos segmentos īpašumu cenas ir zem ekonomiski pamatotās.Hipotekārā kreditēšana iepludināja ekonomikā desmitiem miljonu latu katru mēnesi, vienlaicīgi veicināja pāreju uz legāli apmaksātu darbaspēku un nodokļu nomaksu. Šobrīd bankas no mājsaimniecībām ik mēnesi izņem 40 – 50 miljonus latu.Bankas veido saistītos uzņēmumus – fondus atsavināto īpašumu apsaimniekošanai un visdrīzāk tuvākajā laikā šos nekustamos īpašumus paturēs, tādā veidā bremzējot cenu samazināšanos. Ņemot vērā šo īpašumu lielo īpatsvaru, kredītiestādes kontrolē un tiešā veidā ietekmē tirgus situāciju gan augošā, gan krītošā tirgū.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses