Uzaicinātie runātāji uz konferenci sabraukušos jauniešus iedvesmos, "ka var un ka vajag", atklājot savu pieredzi un piedzīvoto, iedrošinās, ka arī kļūdīties ir forši un vajadzīgi, un parādīs, ka īstenot savus mērķus un sapņus ir iespējams tepat Latvijā. "Negribam uzlikt tādu Latvijas ierobežojumu, bet gribam uzsvērt, ka, protams, ir vērtīgi pabraukāt un paskatīties apkārt, bet šī ir tā vieta, kur nobāzēties, galvenais atspēriena punkts," saka Erīna.
Ko darīt pēc 12. klases?
Šogad plānotā Rosinātava tās rīkotājiem – studentiem, kas Turībā studē pasākumu producēšanu, – būs jau otrā, pirmā norisinājās 2018. gadā. "Pēc dalībnieku atsaucības kopā ar pasniedzējiem nolēmām, ka Rosinātavai būs būt un ka tas būs ilgtermiņa pasākums," Erīna stāsta par apņemšanos konferenci turpmāk turpināt no gada uz gadu, audzējot arī plašumā, kvalitātē un radošumā. Pirmās Rosinātavas tēma bijusi Latvija kā iespēju zeme, šogad – Nereālā realitāte. "Viss šķietami neiespējamais ir reāls un paveicams," paskaidro Erīna. Tāpat pirmajā konferencē jauniešu priekšā pamatā uzstājās solo runātāji, savukārt šogad uzaicinātie dažādu jomu eksperti gan dalīsies savos pieredzes stāstos, gan papildus iesaistīsies arī divās paneļdiskusijās un viedokļu ringā, kurā tiks izspēlēts jautājums: "Kāpēc atgriezties, ja esi aizbraucis?" Tāpat Rosinātavas ietvaros notiks interaktīvas un radošas nodarbības un improvizācijas teātra priekšnesumi.
Rosinātavas mērķis nav pateikt jauniešiem priekšā gatavas atbildes, kā dzīvot, kādus mērķus izvirzīt un kā tos sasniegt, bet gan kļūt par vietu, kur raisās domas un var satikt citus līdzīgus jauniešus, ar kuriem nākotnē ceļi atkal var krustoties, stāsta Erīna. Rosinātavas organizatori viesojas skolās, stāstot par šo pasākumu, un secina, ka tikai neliela daļa vidusskolēnu zina, ko darīs pēc 12. klases absolvēšanas, turpretim vairākums ir apmulsuši no daudzo izvēļu klāsta, nesaprot, ko paši grib, un apjukumā spriež, vai tālāka izglītošanās maz ir vajadzīga. "Mums liekas, ka ir labi, ja ir tāds pasākums, kur vari mazliet sakoncentrēties, uzklausīt, kā domājuši un darījuši citi, un kaut kā atrast sevī to spēju izlemt," teic Erīna.
Viņa stāsta, ka labu sākuma punktu domāšanai Rosinātavā jauniešiem iedos personības izaugsmes treneris Aldis Zauls, tāpat par savām gaitām, kļūmēm un veiksmēm stāstīs festivāla Playground idejas autore, ūdens parka 333 vadītāja Sibilla Šlēgelmilha, elektrokartingu aizsācējs, Blue Shock Race un Blue Shock Bike dibinātājs Artis Daugins, reemigrācijas veicināšanas kustības Your Move dibinātājs Jānis Kreilis, pasākumu rīkotāja un TV raidījumu vadītāja Gundega Skudriņa, alpīnisma instruktors un piedzīvojumu ceļojumu eksperts Kristaps Liepiņš un citi "rosinātāji".
Ugunskristības rīkotājiem
Rosinātava vidusskolēniem var kļūt par iedvesmojošu grūdienu un platformu, no kuras iziet lielajā dzīvē, savukārt konferences organizatoriem tās ir vērtīgas profesionālās ugunskristības. Kā stāsta Erīna, rīkotāju kodols ir Turības pasākumu producēšanas studiju 4. kursa studenti. "Bet esam paņēmuši papildspēkus arī no 1., 2. un 3. kursa, kuri jau grib praktiski sākt darboties sfērā, ko studē," viņa saka un piebilst, ka šādi Rosinātavas rīkošanai būs pēctecība arī pēc tam, kad vecākie studenti augstskolu būs pabeiguši.
Lai gan teju katram no konferences komandas jau ir kāda praktiska pieredze pasākumu rīkošanā, lielākoties tā izpaudusies kā palīdzēšana, savukārt Rosinātava no A līdz Z ir pašu studentu pilna atbildība. Augstskolas pasniedzēji viņus atbalsta kā mentori un konsultanti, tomēr izplānot vērienīgu pasākumu uz papīra, kā tas ne reizi vien jau darīts lekcijās, un realizēt visu izplānoto dzīvē ir atšķirīgas lietas. "Tad iestājas zināms apjukums. Praksē darot, iemācās ļoti daudz. Un darot arī saprotam, ka pasākumu rīkotājs ir cilvēks – orķestris. Mums ir jāzina gan pasākuma mārketinga daļa, gan juridiskā, gan tehniskā puse, gan komunikācija utt. Ir daudz visādu nianšu. Sarīkot pasākumu nav tikai visu sarunāt un sakoordinēt, bet arī mācēt to noturēt no sākuma līdz beigām," spriež Erīna. Tiesa, palīdz pirmās Rosinātavas rīkotāju pieredze, pārskati un padomi, mācīšanās no savām kļūdām. "Ir labi, ka ir kaut kādas iepriekšējās teorētiskās zināšanas."
Sākotnēji licies, ka runātāju piesaiste prasīs lielākas pūles, taču visi izrādījušies ļoti atsaucīgi. Tāpat pretimnākoša ir Siguldas pašvaldība, un plānots Rosinātavas norisē uz vietas iesaistīt arī Siguldas vietējā jauniešu centra entuziastus. Erīna priecājas par šādu pozitīvu atbalstu. "Var redzēt, cik ļoti daudz spēj izdarīt tie, kas tic kādai vienai kopīgai idejai." Izaicinošākais līdz šim bijis garās gadumijas svētku brīvdienas, pēc kurām līdz konferencei atlicis vairs tikai mēnesis, kā arī panākšana, lai vidusskolēni plašajā informācijas okeānā par Rosinātavu uzzina. Kad šī ziņa līdz viņiem nokļūst, jaunieši ir atsaucīgi, jo konferences tēma uzrunā. Lai šo procesu sekmētu, ir doma ieviest arī pasākuma vēstnešus vidusskolēnu vidū, Erīna atklāj.
Domas mainījās pa dienām
Kā Rosinātavas projekta vadītājai pašai savulaik gājis ar nākotnes izvēli? "Es 12. klasē piederēju pie tiem, kuri vēl līdz pēdējam mirklim nevarēja saprast, ko grib darīt. Domas mainījās pa dienām, un, jo tuvāk izlaidums, jo mainīgākas tās kļuva. Gribēju braukt pastudēt kur citur, bet tad nospriedu, ka varbūt jāmeklē iespējas tepat Latvijā – tur, kur ir internacionālāka vide. Bet, ja palieku šeit, – tad ko?!" Erīna atceras. Viņa bija aktīva, darbojās skolas pašpārvaldē, viņu interesēja gan pasākumi, gan humanitārās zinātnes, māksla, vienu brīdi aizdomājusies arī līdz medicīnai un inženieriem. No šodienas skatpunkta raugoties, toreiz pietrūcis tāda pasākuma kā Rosinātava, kas vēl pirms eksāmenu laika iedotu ticību – es tikšu galā ar lēmuma pieņemšanu, viss būs labi, Erīna uzskata. "Pamazām sāku domāt, kas būtu tas, kur es varētu apvienot vairākas jomas. Izlēmu par labu pasākumu producēšanai, jo tā man nebija gluži sveša tēma un tajā ir liela daļa no tā, ko es vēlējos apgūt, – koordinēšana, plānošana, loģistika, jurisprudence, mārketings, publiskais tēls, komunikācija utt. Turība starp studiju izvēlēm izfiltrējās tāpēc, ka te apgūstam arī uzņēmējdarbību. Ja vēlāk gribēsies uztaisīt savu uzņēmumu, zināšu, kā tas ir jādara." Erīna piebilst, ka no svara ir arī studentu starptautiskās iespējas. Viņa pati jau pabijusi četru mēnešu Erasmus programmā Islandē un šādu pieredzi iesaka ikvienam jaunietim.
Paralēli studijām Erīna strādā tūrisma pasākumu rīkošanas aģentūrā Goal Events. Uzņēmums organizē t. s. incentives jeb stimulējošus braucienus, kuros ārzemju uzņēmumi ved savus labākos klientus un sadarbības partnerus izklaidējošās ekskursijās uz Latviju. "Nokļuvusi te praksē, sapratu, ka tas mani interesē un liekas aizraujoši. No vienas puses, tā ir starptautiska vide, no otras – arī sava veida patriotisms, jo šajos braucienos var cilvēkiem parādīt Latviju. Mums ir ar ko izcelties. Daudzi pēc tam saka – nebiju iedomājies, ka pie jums ir tik skaisti!" Erīna stāsta.
Šobrīd viņa raksta savu bakalaura darbu par publisku pasākumu ilgtspējības kritērijiem un kaļ plānus par maģistrantūru. Tiesa, tās specialitāte vēl jāapdomā – esot vairākas idejas (tostarp, piemēram, par projektu vadību), tām jāļauj nogulsnēties. "Iespējams, priekšā būs arī vēl viens Erasmus. Ir tik daudz iespēju, un gribas tās izmantot, savākt pēc iespējas vairāk skatu, perspektīvu, pieredzes," Erīna smaida.