Kravas rūk
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar to pašu laika periodu pērn kravu apjoms ir samazinājies visās galvenajās pozīcijās. Ar sauszemes un cauruļvadu transportu tikuši pārvadāti 57,2 miljoni tonnu kravu, kas ir par 3,5 miljoniem tonnu jeb 5,8% mazāk nekā šajā pašā laika nogrieznī 2018. gadā. Ar dzelzceļa transportu tika pārvadāti 21,9 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,9% mazāk nekā 2018. gada pirmajā pusgadā. Turklāt, neskatoties uz to, ka Latvijas tautsaimniecībā ir saglabājusies izaugsme, ir sarukuši arī iekšzemes dzelzceļa pārvadājumi. Ar dzelzceļa transportu iekšzemē šā gada pirmajā pusgadā pārvadāti 0,6 miljoni tonnu kravu – par 0,8% mazāk nekā pirmajā pusgadā pērn. Savukārt starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 8,1%, norāda CSP.
Samazinājums nav metis līkumu arī autotransportam. Šajā segmentā gada pirmajos sešos mēnešos tika pārvadāti 33,7 miljoni tonnu kravu, kas ir par 4,2% mazāk nekā pirmajā pusgadā pērn. Iekšzemē pārvadāti 24,5 miljoni tonnu, par 3,3% mazāk. Savukārt starptautiskajos kravu pārvadājumos pārvadāti 9,2 miljoni tonnu kravu – par 6,3% mazāk. Apjomi samazinājušies arī maģistrālajam naftas produktu cauruļvadam, pa kuru transportētā melnā zelta apjoms šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn ir krities par 10,5% līdz 1,5 miljoniem tonnu, informē CSP.
Ostās dažādi
Nedaudz labvēlīgāka konjunktūra ir bijusi Latvijas ostās. Arī tajās kravu apjoms gada laikā ir sarucis, taču samazinājuma tempi ir bijuši lēnāki nekā dzelzceļa un autotransporta nozarē. Turklāt jāpiebilst, ka ostām ar kravu piesaisti veicies stipri vien atšķirīgi. Proti, Rīgā un Liepājā kravu apjomi salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem ir kritušies, bet Ventspilī un mazajās ostās tie ir pieauguši. Rīgas ostā atskaites periodā tika pārkrauti 16,2 miljoni tonnu kravu, par 8,3% mazāk nekā atbilstošā laika periodā pērn. Liepājā apjomi gada ietvaros ir sarukuši par 5,5% līdz 3,7 miljoniem tonnu. Savukārt Ventspilij ir padevies visai solīds – 15,4% – kravu apjoma kāpums, faktiskajos skaitļos sasniedzot 11,5 miljonus tonnu, bet mazajām ostām veicies piesaistīt par 8,1% vairāk, pārkraujot vienu miljonu tonnu kravu.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 9. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Neslāvs