Pirmkārt, vajadzētu saprast, ka ierosinātie pasākumi ir vērsti nevis uz to, lai pavairotu kontroli, bet gan sakārtotu nozares procesa pārskatāmību un veicinātu nozares attīstību. Meža nozarē, protams, ir zināmas problēmas, bet vēlamies uzsvērt, ka tās ir krietni mazākas kā citās, mums ir liela vēlme tās sakārtot un nebaidāmies par tām runāt, vienlaicīgi piesakot sevi kā vienu no vadošajām tautsaimniecības nozarēm Latvijā.
LKF uzskata, ka ir nekorekti piesaukt 2743 uzņēmumus, kas, it kā strādā mūsu nozarē, jo tas atspoguļo reģistrā uzrādītos iespējamos darbības veidus, bet kā pamatbiznesu meža nozari uzskata labi ja pusotrs tūkstotis uzņēmumus. Tāpat korekti nav spēlēties ar darba devēju skaitu, kas ir iesaistīti pelēkajā biznesā, jo pamatapjomi tiek saražoti un lielākais darbinieku skaits tiek nodarbināti ap 250 uzņēmumos, kuros vidējās algas apmērs ir stipri virs statistikā minētās vidējās algas privātajā sektorā. Lai ilustrētu, ka darba devēja skaita piesaukšana ir zināmā mērā demagoģija, minam piemēru – 25% pēc zāģētavu skaita saražo ne vairāk kā 1% no zāģmateriāla apjoma valstī, bet TOP 10 zāģētavas virs 50%. Tādēļ vajadzētu izvērtēt nevis darba devēju, bet gan darba ņēmēju skaitu.
LKF uzskata,
ka Konkurences padomes ierosināto jautājumu par deviņdesmitajos gados
noslēgto Ilgtermiņa mežizstrādes līgumu (IML) laušanu nav vērts
cilāt, jo tos juridiski korekti nav iespējams pārtraukt nemaksājot
milzīgus līgumsodus. Jautājums, par tirgus situācijai atbilstošas
IML cenošanas mehānisma izstrādi šobrīd ir atrisināts un jebkuras
citas diskusijas ap šo jautājumu nav lietderīgas, jo tikai radīs
bezrezultatīvu kašķi. Nepareizi izprotot jautājuma būtību, publiskajā
telpā pat ir izskanējis, ka ZM it kā aicina pāriet no ilgtermiņa
uz īstermiņa attiecībām. Šāda nostādne ir pretrunā ar konkurētspējas
stiprināšanu, jo saprātīgas ilgāka termiņa attiecības nodrošina
prognozējamību un stabilitāti.
Informāciju sagatavoja
Biedrības "Latvijas Kokrūpniecības federācija"
Izpilddirektors
Kristaps Klauss