Katrs vienpadsmitais jeb 79 000 nodarbinātie strādāja nepilnu darba laiku, no tiem 44 000 cilvēku bija nepilnu darba laiku nodarbinātas personas, kuras vēlas strādāt vairāk.
Vairāk nekā puse (55,7%) no tām bija sievietes, vīrieši – 44,3%. Nedaudz vairāk nekā puse (55,3%) nepilnu darba laiku nodarbināto personu, kuras vēlas strādāt vairāk, nevarēja atrast darbu ar normālu (pilnu) darba laiku.
Pērn valstī bija 166 100 darba meklētāju. Darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā bija 16,1%. Saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) metodoloģiju darba meklētāji ir personas, kuras nestrādā, aktīvi meklē darbu un darba atrašanas gadījumā ir gatavas nekavējoties sākt strādāt.
Apsekojuma dati liecina, ka 2011. gadā valstī bija 566 400 ekonomiski neaktīvu iedzīvotāju (personas, kuras nevar pieskaitīt ne pie nodarbinātajiem iedzīvotājiem, ne arī pie aktīvajiem darba meklētājiem). No tiem 8 300 cilvēku meklēja darbu, bet nebija gatavi to uzsākt, savukārt 77 700 cilvēku bija gatavi uzsākt darbu, bet to nemeklēja. Šīs abas grupas (85 900 cilvēku) veido potenciālo (iespējamo) papildu darbaspēku.
Personas, kuras meklē darbu, bet nav gatavas to uzsākt, galvenokārt, vēl nav beigušas mācības, ir īslaicīgi darbnespējīgas vai arī nevar nekavējoties sākt strādāt ģimenes apstākļu dēļ.
Personas, kuras gatavas uzsākt darbu, bet to nemeklē, kā darba nemeklēšanas iemeslus min mācības, slimību vai invaliditāti, ģimenes apstākļus, kā arī to, ka ir zaudējušas cerības atrast darbu. Pārsvarā personas, kuras gatavas uzsākt darbu, bet to nemeklē, ir jaunieši un pensionāri.
Apsekojuma dati liecina, ka sieviešu īpatsvars visos trijos jaunajos darba tirgus rādītājos ir lielāks.
Vislielākais sieviešu īpatsvars (59,2%) bija starp personām, kuras meklēja darbu, bet nebija gatavas to uzsākt. Starp nepilnu darba laiku nodarbinātām personām, kuras vēlas strādāt vairāk, tas bija 55,7%. Savukārt starp personām, kuras bija gatavas uzsākt darbu, bet to nemeklēja, sieviešu īpatsvars bija 53,7%.
Darba tirgū svarīgs ir iedzīvotāju izglītības līmenis. Attēlā redzami dati par personām vecuma grupā 25–74 gadi. Šajā rādītājā netiek iekļauta informācija par jauniešiem 15–24 gadu vecumā, jo liela daļa no tiem vēl mācās.
Nedaudz vairāk kā trešdaļai (35%) nodarbināto, kuri strādā sev piemērotu darba laiku, bija augstākā izglītība, bet starp nepilnu darba laiku nodarbinātām personām, kuras vēlas strādāt vairāk, augstākā izglītība bija 26% strādājošo, nedaudz vairāk (27%) – tiem, kas meklē darbu, bet nav gatavi to uzsākt. Zems īpatsvars ar augstāko izglītību (13%) bija starp personām, kuras ir gatavas uzsākt darbu, bet to nemeklē.
Visās ekonomisko aktivitāšu grupās visaugstākais īpatsvars bija personām ar arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību – no 31% līdz 39%.