Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Reportāža no Pilzenes: Kā top tramvaji Rīgai

Rīgas Satiksme jau vasaras sākumā saņems vairākus jaunos Škodas tramvajus. No iepriekšējiem tos pirmām kārtām atšķirs izmērs – tie būs par vienu vagonu garāki un līdz ar to arī ievērojami ietilpīgāki ļaujot tramvajā sakāpt tupat 500 cilvēkiem. Kamēr vairāki tramvaji ir vēl ir tikai dažādās to tapšanas stadijās, pirmais no tiem jau ir praktiski gatavs, bet vēl notiek pēdējie testēšanas darbi, pirms tā nosūtīšanas uz Latviju.

(lasiet ražošanas norises aprakstu zem bildēm)

Lai gan Pilzenes vārds ir pazīstams no šīs pilsētas nākušā alus veida dēļ, arī Škodas kompānijas nosaukums pasaulē ir pazīstams un uzņēmuma ziedu laikos, tā bijis pilsētas galvenais darba devējs. Tagad par agrākajiem apmēriem liecina vien milzīgais industrālais komlekss, kas aizņem ievērojamu pilsētas daļu.

“Šī ir vecā teritorija,” izvedot caur rūpnīcas vārtiem, stāsta Škodas pārstāvis Pavels. Pirmais skats ir diezgan bēdīgs – uz visām pusēm redzamas padomju un agrāku laiku fabrikas ēkas un klusējoši dūmeņi. “Savulaik Škoda ietvēra visu – gan transportlīdzekļu ražošanu, gan lēja metālu, ražoja tēraudu un darbojās atomenerģijas ražošanā, bet līdz ar dzelzs priekškara krišanu korporācijas produkcija nebija konkurētspējīga un tā saglabāja tikai elektriskā sabiedriskā transporta līdzekļu – tramvaju, vilcienu lokomatīvju, trolejbusu un metro - ražošanu, pārējo vai nu likvidējot vai nododot privātās rokās.

Atdalīta un nodota folksvāgenam ir arī Škodas automašīnu ražošana,” stāsta Pavels. Līdz ar to Škoda Transportation, kas šogad atzīmē savu 153 pastāvēšanas gadu no milzu rūpnīcas teritorijas izmanto vien salīdzinoši nelielu stūrīti, kur atrodas gan jauna administratīvā ēka, gan divi ražošanas bloki, kā arī neliels sliežu ceļš, produkcijas izmēģināšanai. Pārējā teritorijā saimnieko desmiti citi uzņēmumi.

Pasūtījums no Latvijas gan ir tikai viens no daudziem, kas tiek veikti Pilzenē. Vienlaikus ar Rīgas tramvajiem, cehā turpat blakus tiek komplektēti arī tādi pat zemās grīdas tramvaji Prāgai, kuru vienīgās atšķirības zīmes pirmajā brīdī šķiet sarkanais krāsojums, taču gala versijās tiem ir arī nedaudz vienkāršākas priekšējo lukturu formas un mums ierasto mīksto krēslu vietā, Prāgas iedzīvotāji publiskā aptaujā izvēlējušies koka solus.

Šeit patlaban tiek gatavoti arī pēdējie tramvaji Polijas pilsētai Vrocslavai, kurā šogad notiks Eiropas Futbola čempionāts. Viņi izvēlējusies vienu paaudzi vecākus tramvajus, taču īsā laikā paredzējuši nomainīt praktiski visu tramvaju parku. Tāpat te top arī lokomatīves un tiek restaurēti smagākās avārijās cietušie tramvaji no dažādām Eiropas pilsētām. Tos gan kompānijas pārstāvis palūdz nefotografēt un pajoko, ka līdzīgi kā Rolls Royce automašīnas, tos avarējušā stāvoklī nevienam neesot jāredz.

Savstarpēji savienotās ceha daļās vienlaikus notiek gan vagonu sākotnējā salikšana, gan krāsošana un komplektēšana – ap katru no desmitiem Rīgas zilo un Prāgas sarkano vagonu ložņā vairāki mehāniķi, katrs izpildot savu uzdevumu.

Zālē, kurā vagonos tiek saliktas elektroinstalācijas pirms dekoratīvo paneļu uzlikšanas, dienā vidēji tiekot pabeigts vens vagons, stāsta zāles atbildīgais, norādot, ka tā kā darbs norit pie veirākiem vagoniem, to tik viegli neesot izmērīt. Lielāku darbu prasot tramvaja vadītāja kabīnes nokomplektēšana, kura sākotnējā salikšanas stadijā šķiet viens vienīgs vadu mudžeklis, bet pabeigta līdzinās lidmašīnas kabīnei ar desmitiem krāsainām podziņām un mērinstrumentu paneļiem.

Kad darbs vienā ceha zālē tiek pabeigts, tramvaja vagons tiek ievests pārvietojamā tunelī, kas to aizved uz citu zāli, kur notiek tā tālāka sagatavošana. Tā ikviens vagons vairākkārt ceļo no vienas zāles uz citu starp divām ceha ēkām – pēc sametināšnas tiek apstrādāts pret koroziju un krāsots, tad tajā izveido elektroinstalācijas, vēlāk uzstāda dekoratīvos paneļus, apsildes ierīces, stangas, krēslus un pat e-talonu nolasītājus un tikai tad vairāki vagoni tiek savienoti kopā.

Sasaistes galvenais elements ir būgiji jeb riteņu bloks, ko paši meistari sauc par tramvaja sirdi un lielāko tehnoloģisko sasniegumu. Vēl lepnāki Škodas pārstāvji rāda vienīgi jaunā tipa elektriskās lokomotīves, kuras spējot sasniegt 240 kilometru stundā lielu maksimālo ātrumu uz tam īpaši nepielāgotiem sliežu ceļiem.

Kopumā Škoda Transportation strādā ap 5000 darbinieku, no kuriem Pilzenes rūpnīcā ap 2000, tomēr drīz kompānija plāno ievērojamu darbinieku pieaugumu, jo saņēmusi lielu pasūtījumu no Ķīnas pilsētām, kuras grib atjaunot to novecojušās metro līnijas, kā arī būvēt jaunas.

Līdz ar to Čehu kompānija plāno Ķīnā veidot tās filiāli, lai metro vagonus ražotu uz vietas, turklāt to darītu par ievērojami zemākām izmaksām. Sacensībā metušās arī citas kompānjas kā, piemēram, Siemens, bet Škoda ir pārliecināta, ka spēs Ķīnai piedāvāt labāko variantu.











Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses