Visā Baltijā
Līdzīgi arī Latvijā siltumapgādē pieaudzis kurināmās šķeldas patēriņš, savukārt samazinās gan ogļu, gan dabasgāzes patēriņš. "Tradicionālā enerģijas ražošana un atjaunojamo resursu lietojums papildina viens otru, tāpēc joprojām nozīmīgi ir abi virzieni. Dabasgāze un akmeņogles nekur nepazudīs, bet vienkārši pieaugs atjaunojamo resursu tirgus daļa. Šāda tendence ir redzama arī Baltijas valstīs," uzsver energouzņēmuma Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.
Piemēram, Enefit ilgtermiņa stratēģija ir palielināt enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem un alternatīvajiem energoresursiem, lai 2020. gadā tie veidotu 40% no uzņēmuma elektroenerģijas ražošanas portfeļa.
Šķeldas kā populāra kurināmā materiāla pieaugumam enerģijas ražošanā Latvijā ir loģisks skaidrojums – šķelda ir vietējais atjaunojamais energoresurss, kurš ir 2–3 reizes lētāks nekā dabasgāze.
Fortum Latvia valdes priekšsēdētājs un biomasas koģenerācijas stacijas vadītājs Andris Vanags norāda uz statistiku, un tā liecina – kurināmās koksnes patēriņš Latvijas kopējā energobilancē turpina palielināties un jau 2012. gadā pārsniedza dabasgāzes izmantošanas apjomu (2016. gadā kurināmās koksnes patēriņš bija 54,3 petadžouli (PJ), dabasgāzes – 46,9 PJ). Arī centralizētajā siltumapgādē Latvijas lielākajās pilsētās, izņemot Rīgu, šķeldas izmantošana būtiski pārsniedz dabasgāzes izmantošanu. Piemēram, Jelgavā Fortum līdz pat 80% no siltumenerģijas saražo no šķeldas.
"Lai arī ir vērojama pozitīva tendence kurināmās koksnes izmantošanā, Latvijā šī enerģijas avota izmantošanas pozitīvais devums tautsaimniecībai un ekonomikas attīstībai joprojām nav pienācīgi novērtēts. Ja pērn faktiskais kurināmās koksnes patēriņš – 54,3 PJ enerģijas – būtu jāiepērk no citas valsts gāzes veidā, tas maksātu 451 miljonu eiro. Šķeldas izmantošanas potenciāls siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā vēl nav pilnībā apgūts, un tam ir attīstības potenciāls," teic Vanags un atzīmē, ka ir vēl kāds vietējais energoresurss, kas šobrīd Latvijā netiek īpaši plaši izmantots, un tie ir šķirotie atkritumi. Turklāt profesionāla un pārdomāta atkritumu izmantošana enerģijas ražošanā palīdz atrisināt arī vides jautājumus un samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu.
Arī uzņēmums Rīgas siltums pēdējo desmit gadu periodā palielinājis atjaunojamo energoresursu izmantošanu siltumenerģijas ražošanai, t. i., 2015./2016. finanšu gadā atjaunojamo biokurināmā siltumavotu saražotās enerģijas (siltumenerģija plus elektroenerģija) īpatsvars kopējā apjomā veidoja 30%. Tas sasniegts, pateicoties vairākiem iepriekš īstenotiem energoefektivitātes celšanas un kurināmā diversifikācijas projektiem. Pašreiz uzņēmums ir iesniedzis pieteikumus Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai atbalsta finansējuma saņemšanai diviem projektiem, kurus plānots nodot ekspluatācijā 2020. gadā. Pēc šo projektu īstenošanas biokurināmā siltumavotu saražotās enerģijas (siltumenerģija plus elektroenerģija) īpatsvars kopējā Rīgas siltuma ražošanas apjomā būs aptuveni 46%.
2017. un 2018. gadā privātie siltumenerģijas ražotāji plāno ekspluatācijā nodot vairākus biokurināmā siltumavotus ar kopējo jaudu aptuveni 150 megavatu. Šādas izmaiņas palielinās konkurenci siltumenerģijas tirgū. Līdz ar to Rīgas siltumā vērtē, ka sagaidāmais atjaunojamo energoresursu izmantošanas pieaugums var palielināt biokurināmā koksnes šķeldas cenu, tomēr informācija par pieejamajiem biokurināmā resursiem liecina, ka to iztrūkums nebūs. Ir iespējama arī zemas kvalitātes koksnes šķeldas kā atsevišķa produkta ar zemāku cenu īpatsvara palielināšanās, attiecīgi pilnvērtīgāk tiktu izmantoti mežos esošie mazvērtīgās koksnes un mežizstrādes atlikumu resursi.
Grib īstu ziemu
Pēdējās apkures sezonas bija ar rekordsiltām ziemām, kurās vidējā apkures sezonas temperatūra bija robežās no 3,4 grādiem pēc Celsija 2013./2014. gadā līdz 2,2 grādiem pēc Celsija 2016./2017.gadā, kas samazināja saražotās siltumenerģijas apjomus. Rīgas siltumā sagaida, ka nākamā ziema atbilstoši ilgtermiņa prognozēm varētu būt aukstāka.
Pēdējos gados vērojama tendence, ka iedzīvotāji vēlas apkuri pieslēgt jau agrā rudenī – septembra vidū vai oktobra sākumā. Vanags to skaidro gan ar laikapstākļiem, gan ar to, ka siltumapgādes uzņēmumu klienti ir pārliecinājušies – laikus pieslēdzot mājai apkuri, tā neizsalst, nekļūst mitra un tajā ir vieglāk uzturēt komforta temperatūru, kas beigu beigās arī ir lētāk.
Uzņēmuma Liepājas enerģija valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Bērziņš norāda arī uz ēku apsaimniekotāju pieejas maiņu, sākot apkures sezonu, piemēram, Liepājas namu apsaimniekotājs šogad noteica konkrētu laika grafiku, kad sākt apkures sezonu pārvaldītajos namos.
"Efektīvāka gan siltumenerģijas patēriņa, gan izmaksu ziņā ir savlaicīga un pakāpeniska ēkas uzsildīšana – šādu iespēju nodrošina ēku individuālie siltummezgli, kas ļauj siltummezglā ieregulēt vēlamo temperatūru, kuru sasniedzot siltummezgls automātiski sāk vai pārtrauc ēkas apsildi," norāda Bērziņš.
Pieaug tādu daudzdzīvokļu māju skaits, kuras pieņem lēmumu pavasaros apkuri individuālajā siltumpunktā neatslēgt. Tādējādi pazeminoties āra gaisa temperatūrai, apkure var automātiski ieslēgties un nodrošināt mājas iedzīvotājiem komforta temperatūru.
Tāpat iedzīvotāji ir sākuši vairāk novērtēt siltināto daudzdzīvokļu māju priekšrocības un arvien biežāk interesējas par sava mājokļa siltināšanas iespējām. "Kā siltumenerģijas ražotājs varam apliecināt – renovētajās mājās siltumenerģijas patēriņš samazinās par 50–70%. Tas ir būtisks samazinājums!" uzsver Vanags.