Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

2011. gada notikumu ekonomikā Top 10

Šis gads bijis piepildīts gan ausis sildošiem saukļiem, ka visapkārt redzama viena vienīga augšupeja un Latvija ir pat ekonomikas praksē nebijis brīnums, paraugs citām valstīm, gan skeptiķu norādes, ka augšupeju ciparos, ja tāda ir, veicina tikai to nepareiza izpratne un mūs sagaida ja ne kritiens atpakaļ, tad stagnēšana tajā pat bedrē, kur jau esam.

Diena.lv izvēlētos gada top notikumus ekonomikā katrs, protams, var sarindot nedaudz citādi - gan ņemot vērā to ietekmi uz valsti kopumā, gan savu privāto maciņu, gan to, cik ļoti šie notikumi mūs visus ietekmēs nākotnē.

Mūsu izvēlētie gada notikumi ekonomikā:

1. AirBaltic nonākšana valsts rokās

2. Snoras bankas un Krājbankas krahs/Swedbank kraha baumas

3. Starptautisko aizdevēju misijas beigas

4. Pašu un krievu investoru aktivitātes piensaimniecībā

5. Igaunijas pievienošanās Eiro

6. Eirozonas krīze

7. Cīņa par vilcienu pasūtījumu

8. Latvijas IT nozares atzīmēšanās Silīcija ielejā

9. Vladimira Vaškeviča aizturēšana

10. Arta Kampara sievas dzīvokļa neskaidrības

1. airBaltic nonākšana valsts rokās:

airBaltic nonākšanai valsts kontrolē ir vairākus gadus ilga vēsture. Kompāniju jau 1995. gadā dibināja Latvijas valsts (51,07%) un aviokompānija SAS (38,16%), kā arī mazāki akcionāri Swedfund International Aktiebolag (5,23%) un Investeringsfonden for Ostlandene (5,23%).

2008. gada decembrī otrs lielākais akcionārs SAS mainīja biznesa politiku un piedāvāja Latvijas valdībai atpirkt tai tanī brīdī piederošo 47,2% akciju par 47 miljoniem latu, bet Ivara Godmaņa (LPP/LC) vadītā valdība pēc toreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) ieteikuma no iespējas atteicās.

Akcijas iegādājās lidsabiedrības prezidents Bertolds Fliks, izmantojot sev piederošo uzņēmumu Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), bet darījumu kreditēja Latvijas krājbanka. Akcijām pārejot pie jaunā īpašnieka, daļēji tika saglabāts arī akcionāru līgums, kuru parakstīja A. Šlesers. Tajā tāpat kā valsts līgumā ar SAS bija paredzēts, ka  uzņēmuma valdi nominē privātais akcionārs, taču tas vairs stingri nenoteica, ka airBaltic padomes priekšsēdētāja amats noteikti pienākas Latvijas valstij. Līdz ar to valsts zaudēja faktisko kontroli pār nacionālo lidsabiedrību.

2009. gada 22. decembrī airBaltic pārdod BAS tai piederošās preču zīmes airBaltic, airBaltic.com, airBaltic Travel.com, airBalticHotels, Baltic Miles un Baltic Taxi par 13 miljoniem eiro, par ko BAS turpmāk no airBaltic kā preču zīmju izmantotāja pienākas aptuveni 140 000 latu mēnesī.

2010. gada maijā no abas puses papildina airBaltic pamatkapitālu par 30 miljoniem latu, tajā skaitā valsts - par 15,8 miljoniem. Šogad BAS vērsās valdībā ar aicinājumu vēlreiz palielināt pamatkapitālu. Auditoram atsakoties apstiprināt gada pārskatu, šā gada augustā Satiksmes ministrija atklāj, ka uzņēmums pērn zaudējis 34,2 miljonus latu un 2011. gada pirmajos sešos mēnešos zaudēti vēl 28,3 miljoni pirms nodokļu nomaksas.

Valdība nolēma, ka glābšanā piedalīsies, ja tiks nomainīta airBaltic vadība, statūti un akcionāru sadarbības līgums, kā arī lidosta Rīga saglabāta kā airBaltic bāzes lidosta. Šajā gadā bijuši arī vairāki aviokompānijas pirkšanas piedāvājumi, bet tie dažādu iemeslu dēļ noraidīti.

Pavisam citu notikumu pavērsienu deva Latvijas Krājbankas krahs, kā rezultātā gan BAS turētās airBaltic akcijas, kuru kreditors bija Krājbanka, gan preču zīmes, kas arī bija ieķīlātas šajā bankā, nonāca valsts rīcībā, tai pārņemot banku. Valstij patlaban pieder 99,8% kompānijas akciju.

Saeima 15. decembrī atbalstīja 57,6 miljonu latu piešķiršanu Satiksmes ministrijai ieguldījumu veikšanai  airBaltic pamatkapitālā un aizdevumu pieškiršanu vēl 25,4 miljonu latu apmērā. Līdz ar to kopējais valsts ieguldījums lidsabiedrībā var sasniegt 83 miljonus latu, no kuriem vismaz 25,4 miljonus vēlāk plānots atgūt.

2. Snoras bankas un Krājbankas krahs/Swedbank kraha baumas

16. novembrī Lietuva paziņo par Snoras bankas valdes atstādināšanu un tās darbības apturēšanu, bet tās meitasbankas Latvijas Krājbankas vadība skaidro, ka akcionāru maiņa banku nekā neietekmē un Krājbankas klientiem nav pamata bažām par savu noguldījumu drošību. Jau nākamās dienas vakarā Finanšu un Kaptitāla tirgus komisija nosaka darījumu ierobežojumu no Krājbankas kontiem, bet vēl pēc četrām dienām, 21. novembrī, bankas darbību aptur pavisam.

Iemesls ir vēl vasarā veikta vērtspapīru apķīlāšana aptuveni 109 miljonu latu apjomā, par ko aizdomās tiek turēts Snoras un līdz ar to arī Krājbankas lielākais akcionārs Vladimirs Antonovs. Vismaz divreiz lielāka summa pazudusi arī no Snoras kontiem, izraisot šās bankas maksātnespēju. Pats Antonovs gan līdz pat šim laikam atrodas uz brīvām kājām un kopā ar savu kolēģi, Snoras otru lielāko akcionāru Raimondu Baranausku vismaz sākotnēji atradās Lielbritānijā, kas viņu atsacījās izdot Lietuvas valdībai.

Latvijas pusē gan viens grēkāzis ir atrasts - apcietināts Krājbankas nu jau bijušais bankas prezidents Ivars Priedītis. Sākotnēji aizturēti arī citi Krājbankas valdes locekļi - Mārtiņš Zalāns, Dzintars Pelcbergs un Svetlana Ovčiņņikova, taču viņi vēlāk atbrīvoti. Krājbankas kraha dēļ savu amatu bija spiesta atstāt arī FKTK vadītāja Irēna Krūmane, kurai tika pāmesta bezdarbība un nepietiekama finanšu iestāžu kontrole, atsaucoties ne tikai Krājbankas, bet arī uz Parex krahu.

23. decembrī Rīgas apgabaltiesa banku pasludināja par maksātnespējīgu. Tās maksātnepējas administrators, auditorkompānija KPMG Baltics, līdz 2012. gada janvāra beigām izērtēs, vai iespējama bankas sanācija vai arī tiks sākta tās bankrota procedūra.

Krājbankas kraham gan ilgstoša negatīva ietekme netiek piedēvēta - uz laiku bankas karšu neapkalpošanas dēļ bija apturēta vairāku lielu pakapojumu sniedzēju, tāpat bankā uz laiku iesaldēti bija vairāku uzņēmumu apgrozāme līdzekļi un bez līdzekļiem atstāti pat vairāku nomaļu novadu novadu iedzīvotāji, kuru vienīgā tuvākā banka bijusi Krājbanka, taču pēc valsts garantēto noguldījumu atmaksas sākuma situācija ir normalizējusies. Pagaidām zināmākie zaudētāji ir komponists Raimonds Pauls, kuram Krājbankā palikuši ap 700 000 latu un Rīgas pilsētas pašvaldība, kura ir viena no bankas maksātnespējas pieteicējām pēc tās aptuveni 10 miljonu latu palikšanas bankā.

Par kraha lielāko zaudētāju, šķiet, var uzskatīt jau tā trauslo cilvēku uzticību bankām. Par to varēja pārliecināties, aukstā un vējainā svētdienas, 11. decembra, vakarā novērojot garas rindas pie Swedbank un vēlāk arī citu banku bankomātiem pēc baumu izplatīšanās arī par Swedbankas iespējamo krahu. Pāris dienās no kontiem izņemti turpat 100 miljoni latu, bet jau drīz pēc tam sākusies arī naudas atmaksa kontos, saprotot, ka banka bankrotēt negrasās.

Drošības policija uzsākusi kriminālprocesu par nepamatotu ziņu izplatīšanu, kas ietekmējis valsts finanšu stāvokli. Vienīgais lietā zināmais vārds pagaidām gan ir tikai Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune, kuram lietā piemērots liecinieka statuss par lēmumu pārskaitīt ievērojama summas uz citu banku kontiem tikai pāris dienas pirms baumu kulminācijas.

3. Starptautisko aizdevēju misijas beigas

Kopš 2008. gada valdība veic budžeta konsolidāciju, lai samazinātu pārmērīgo budžeta deficītu. Šā paša gada decembrī sāktas arī sarunas ar Eiropas Komisiju (EK) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par palīdzības sniegšanu Latvijai.

Sākotnējais starptautiskā aizņēmuma programmas apjoms Latvijai bija plānots 7,5 miljardu eiro apmērā, bet, ņemot vērā, ka valsts ekonomiskā un finanšu situācija ir uzlabojusies, Latvija līdz aizdevēju misijas beigām izmantojusi 4,4 miljardus eiro.

Kopumā laika posmā no 2008. līdz 2012. gadam ir veikti konsolidācijas pasākumi ar fiskālo ietekmi 17,8% apmērā no IKP (2,3 miljardu latu), no kuriem 934,4 miljoni latu jeb aptuveni 7,2% no IKP veido pasākumi, kas veikti budžeta ieņēmumu pusē, savukārt, pasākumi budžeta izdevumu pusē kopumā veido 1,4 miljardus latu jeb aptuveni 10,6 % no IKP.

Taisnības labad jāatzīst, ka misija formāli beigsies tikai nākamā gada janvārī, bet valdība jau tagad ir paziņojusi, ka Latvijai vēl 200 miljoni, kuru piešķiršanu paredz savstarpējā vienošanās, nebūs nepieciešami un aizņēmums uzsktāms par noslēgtu.

Lai gan aizņemties valsts vairs neplāno, pagaidām arī par atdošanu ir runāt pāragri, tāpēc plānots parādu pārfinansēt. Pirmās desmit gadu obligācijas 500 miljonu ASV dolāru vērtībā jau ir emitētas, ieliekot pamatu aizņēmumu sekmīgai pārfinansēšanai turpmākajos gados publiskajos finanšu un kapitāla tirgos.

Latvijai gan joprojām tiek pārmesta strukturālo reformu nepietiekamība, īpaši konkurences jautājumu regulēšanā, valsts uzņēmumu pārvaldē un valsts iepirkumos. Tajā pat laikā tiek prognozēts, ka eirokrīze Latviju varētu ietekmēt salīdzinoši mazāk, ko veicinājušas tieši pēdējos pāris gados veiktās reformas.

4. Latvijas kooperatīvu un krievijas investoru aktivitātes piena nozarē

Lai gan vēl pāris gadus atpakaļ piena nozare tika uzskatīta par nerentablu, situācija ir mainījusies un pagājušā gada otrajā pusē zemnieku kooperatīvi Dzēse, Piena partneri un Trikāta KS nodibināja SIA Latvijas piens. Jaundibinātais uzņēmums ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu šā gada septembrī uzsāka būvēt piena pārstrādes rūpnīcu, kurai nupat jau bija spāru svētki, bet nākamā gada sākumā paredzēts to pabeigt. Projektā kopumā tiks ieguldīti ap 10,5 miljoniem latu.

Salīdzinoš daudz lielākas pārmaiņas Latvijas piena nozarē ieviesa krievijas investoru ienākšana Rīgas Piena kombinātā (RPK) un Valmieras pienā (VP), kļūstot par šo uzņēmumu akciju kontrolpaketes turētājiem.

RPK šā gada marta beigās piesaistīja investoru no Krievijas, nu jau bijušo Krievijas lielākā piena pārstrādes uzņēmuma Unimilk ģenerāldirektoru un līdzīpašnieku Andreju Beshmeļņicki. Viņa uzņēmums pērn apvienojās ar Francijas kompāniju Danone, bet pats Besmeļņickis apvienotajā kompānijā Danone-Unimilk kļuva par direktoru padomes priekšsēdētāju.

Šā gada septembrī miljonāra vērds tika saistīts arī ar Valmieras piena akciju pirkšanu, bet vismaz formāli tās novembrī iegādājies cits krievijas investors Jevgeņijs Varovs. Neilgi pēc tam gan Besmeļņickis intervijā Dienas Biznesam atzinis, ka panākta principiāla vienošanās par uzņēmumu apvienošanos. Tas nozīmēs lielākā Latvijas un piektā lielākā baltijas piena pārstrādātāja izveidi jau tuvākajā laikā.

Ieguvēji no tirgus pārmaiņām būs zemnieki, jo, pastiprinoties pārstrādātāju konkurencei, varētu augt piena iepirkuma cenas. Tam par netiešu apliecinājumu kalpo arī VP bijušo kontrolpaketes īpašnieku, Andra Šķēles ģimenes, pārmešanās no piena pārstrādes uz piena ganāmpulku turēšanu. Iespējamie zaudētāji savukārt varētu būt pircēji, jo ceļoties iepirkuma cenai, varētu celties arī piena un tā produktu cenas veikalos.

5. Igaunijas pievienošanās eiro

Izvēlēta pareiza budžeta politika, kas ļāva izpildīt Māstrihtas kritērijus, Igaunijai jau pirms gada ļāva ieviest eiro. Gan speciālisti, gan aptaujātie Igaunijas iedzīvotāji uzskata, ka eiro ieviešana notika nesāpīgi un gandrīz nemanāmi, liecināja oktobra sākumā veidotais raidījums Naudas zīmes. Cenu celšanās gan bija novērojama drīz pēc eiro ieviešanas, bet drīz nokritušas atpakaļ.

Kamēr Latvijā joprojām ir populārs anti-eiro viedoklis potenciālās eiro krīzes saasināšanās draudu, skeptiskās attieksmes pret Eiropas Savienību kopumā un nacionālo jūtu dēļ, Igaunijā par spīti globālajam politikas atslābumam šogad ir kāpuši investīciju apjomi. To veicinājusi gan monetārā politika, ko praktiski nosaka Eiropas Centrālā banka un kas tādejādi ir paredzamāka kā katras individuālās valsts īstenotās stratēģijas, gan praktiskā vienkāršība, operējot ar vienu valūtu viegli salīdzināmās cenās dažādās valstīs.

Latvijai kaimiņu valūtas maiņa savukārt nozīmēja investīciju sadali par labu Igaunijai un attiecīgi mazāku investoru interesi par Latviju.

6. Eirozonas krīze

Eirozonas krīzes lūzumpunktu radīja lielo eirozonas valstu ekonomiku nespēja uzturēt sevi uz parāda veidotiem budžetiem. Lai gan daļēji krīzes risinājumi ir atrasti, joprojām domas par to, vai eirokrīze ir beigusies vai arī vēl smagāka tā būs nākotnē, dalās. Tam par pamatu galvenokārt ir sistēmas saglabāšana un nevēlēšanās to mainīt, kas nozīmētu pārāk drastiskus izdevumu samazinājumus gandrīz visām eirozonas valstīm.

Zīmīgi, ka vissmagāk cietušas tieši liberālo ekonomiku atbalstošās Eiropas dienvidu valstu ekonomikas kā Itālija, Portugāle un Grieķija, kas līdiz velk arī smagsvarus Vāciju, Lielbritāniju un Franciju. Kā vadošā ekonomika eirozonā un vadošā valsts eirokrīzes riisnājumu meklēšanā ir Vācija, kuras modeli akceptējušas visas dalībvalstis izņemot Lielbritāniju.

Tas savukārt ekspertiem licis izteikt visdažādākos eirozonas un visas ES nākotnes scenārijus, kas būtiski ietekmējuši viedokļu veidošanos par eiro ieviešanu arī Latvijā. Kamēr Latvijas valdības oficiālā retorika joprojām vērsta uz Latvijas pievienošanos eirozonai 2014. gadā, joprojām pastāv jautājums vai eiro un Eiropas Savienība tās patreizējā formā vēl turpinās pastāvēt.

Tajā pat laikā redzams, ka mūsu pašu problēmas, ir tikai stiprinājušas Latvijas ekonomiku un eirokrīze to ietekmēs tikai pastarpināti - krītoties eksporta apjomiem uz ES valstīm un saņemtajām investīcijām no tām.

7. Cīņa par vilcienu pasūtījumu 

Iepirkuma konkursu par 34 jaunu elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu iegādi Pasažieru vilciens (PV) izsludināja jau 2009.gada decembra sākumā.  Šā gada pavasarī EK apstiprināja ES Kohēzijas fonda (KF) projektu par Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizāciju un dīzeļvilcienu ritošā sastāva atjaunošanu 144 miljonu latu apmērā. No projekta kopējām izmaksām KF finansējums ir 100 miljoni latu.

Sākotnēji bija paredzēts, ka pirmie jaunie testa vilcieni tiks piegādāti 2012. gadā, bet piegādes varētu sākties 2013. gadā. Konkursa uzvarētājam 30 gadus jānodrošina arī jauno vilcienu uzturēšana.

Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) konkursā vēlējās startēt kā ģenerāluzņēmējs, piesaistot franču Bombardier Transportation kā apakšuzņēmēju, bet konkursa nosacījumu dēļ franči atteicās no dalības tajā. Vēlāk RVR pats kļuva par jau cita uzņēmēja Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF) apakšuzņēmēju, tam startējot konkursā. Kā vienīgais konkursa dalībnieks, CAF arī tajā uzvarēja.

Cits vilcienu būves uzņēmums - Stadler Bussnang AG - Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) iesniedza lūgumu atcelt konkursa rīkotāja lēmumu pasludināt CAF par konkursa uzvarētāju un aizliegt parakstīt līgumu. Lūgums izteikts un pats uzņēmums konkursā neesot spējis piedalīties, jo PV nav atvēlējis pietiekami daudz laika pēc veiktajām izmaiņām nolikumā, lai tā dalībnieki spētu tām sagatavoties.

IUB gan līgumu parakstīšanu atļāva, bet tad to apturēja Satiksmes ministrs Aivis Ronis. Izskanēja neoficiāla informācija, ka RVR Krājbankas kraha dēļ nespēs izpildīt savas saistības, kas plānotas 63% apmērā no visa līguma. Pēc vairāk kā mēneša ilgas pauzes, decembra sākumā CAF no valdības puses tika izvirzīti noteikumi, kuru izpildes gadījumā līguma slēgšana tikšot pieļauta, bet vēlāk PV izvirzīta prasība pielāgot līgumu iepirkuma nolikumam. Jautājumu par pasažieru vilcienu iepirkuma konkursu valdībā nolemts skatīt nākamajā gadā.

Tikmēr CAF un Stadler turpina nākt klajā ar sevi slavinošiem un konkurentu nomelnojošiem paziņojumiem. Bet Latvijas autoceļu būvnieks paziņojis, ka vilcieniem paredzēto naudu labāk ieguldīt valsts ceļu atjaunošanā.

8. Latvijas IT nozares atzīmēšanās Silīcija ielejā

Šā gada sākumā Latvijas informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmēju organizācija Latvijas Amerikas Binesa asociācija ASV Kalifornijas štatā atvēra pārstāvniecību. Ideja bija vienkārša - par savu naudu finansēt nelielu telpu, kur ikviens LABACA biedrs vai IT uzņēmējs no Latvijas varētu rast atbalstu pasaules IT industrijas sirdī - Silīcija ielejā.

Kalifornijā uz vietas bija sava pārstāve, un paši LABACA biedri gan attīstot savus projektus, gan vēloties atbalstīt citus censoņus no Latvijas, šo pārstāvniecību izveidoja Latvijas prezentācijai Silīcija ielejā, gan atspēriena punktu, lai uzsāktu biznesu vai meklētu investoru ASV.

Ne sākotnēji, ne arī vēlāk valsts finansējums pārstāvniecības atbalstam solīts netika, kaut arī uz to tika cerēts, īpaši ņemot vērā premjera vērienīgo vizīti Silīcija ielejā šā gada jūnijā, kas iekļāva LABACA pārstāvniecības oficiālu atklāšanu. Kā Dienai vēlāk atklāja viens no LABACA idejas autoriem, pēc vizītes no valsts buses bijis klusums. Viņš arī secināja, ka lielie IT uzņēmēji, kas līdz ar premjeru viesojās IT mekā nav ieinteresēti sadarbībai ar turienes uzņēmējiem vai arī ir pietiekami lieli, lai atbalsta punkts tiem nebūtu vajadzīgs. Turpretī mazie IT uzņēmēji, start up ideju autori, kas vēl tikai potenciāli var izaugt un tādejādi radīt darbavietas arī Latvijā, pagaidām nemaz nevar atļauties aizbraukt uz ASV rietumu krastu.

Oktobrī LABACA birojs Silīcija ielejā, nesagaidot valsts atbalstu, tika slēgts, kamēr mūsu kaimiņvalstu pārstāvniecības, īpaši igauņu, ir aktīvas savas valsts vizītkartes un investoru piesaistes punkti.

9. Vladimira Vaškeviča aizturēšana

Naktī uz šā gada 1. februāri KNAB veica kratīšanu Vaškeviča kabinetā, kur tika izņemti atsevišķi dokumenti, kā arī viņa darba dators. Sākotnēji Vaškevičam kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu, bet pēc drošības naudas samaksāšanas viņu atbrīvoja.

Pret Vaškevicu šogad uzsākti jau divi kriminālprocesi. Viens no tiem – par SIA Kravu termināls un SIA Kravu serviss amatpersonu iespējamo kukuļošanu.

Augustā bijušo muitas ierēdni sauca pie kriminālatbildības par kukuļdošanu, ja tā izdarīta lielā apmērā. Par to Krimināllikumā paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka laikā no 2010.gada decembra līdz 2011.gada janvārim Vaškevičs, būdams valsts amatpersona, iespējams, atkārtoti nodevis kukuļus 52 880 eiro un 5600 latu apmērā. Apsūdzībā minēts, ka kukuli Vaškevičs devis, lai panāktu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) labvēlīgus lēmumus pret konkrētiem uzņēmējiem un nekonstatētu to pārkāpumus, kā arī lai VID amatpersona pienācīgi neveiktu amata pienākumus kontrabandas apkarošanā, muitas administrēšanas jomā un nodokļu nomaksas kontrolē.

Savukārt, izmeklējot kukuļošanas lietu, Rīgas brīvostā vairāku tiesībsargājošo organizāciju ekspertu grupa atklājusi ilgstošu kontrabandas shēmu, par kuru sākts kriminālprocess un aizturēti vairāk nekā 50 konteineri ar dažādām precēm, kas varētu būt kontrabanda.

Citā lietā Rīgas Ziemeļu rajona tiesa 21. oktobrī piesprieda V. Vaškevičam divus gadus cietumā par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonas deklarācijā, citos apsūdzības punktos viņu attaisnojot.

Neskatoties uz Ziemeļu rajona tiesas spriedumu, bijušais ierēdnis joprojām ir brīvībā, un cietumā viņam būs jāsēž tikai, ja spriedums stāsies spēkā. Tas šobrīd ir pārsūdzēts.

10. Kampara sievas dzīvokļa neskaidrības

Nu jau bijušā ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) mistisko dzīvokļa pārdošanas gadījumu ierindojam pēdējā - desmitajā topa vietā, jo ministra amatu viņš tā dēļ nezaudēja, bet reputāciju gan, kas viņam no aktīvās politikas lika pievērsties pasīvajai.

Portāls Pietiek.com pavasarī izgaismoja kādu ministra finanšu deklarācijas neskaidrību - izrādījās, ka 27 000 latu, ko dāvinājusi sieva, nākuši no dzīvokļa pārdošanas.  Zemesgrāmatas dati gan rādīja, ka dzīvokļa pārdošanas līgumā norādītā pirkuma summa ir vairāk nekā trīs reizes mazāka par to, ko no savas sievas pagājušajā gadā saskaņā ar amatpersonas deklarācijā uzrādīto saņēmis Kampars.

Pēcāk ministrs taisnojies, ka pārējie 19 000 latu iegūti par divu garāžu un ļoti kvalitatīvo dzīvokļa iekārtojuma pārdošanu, kā arī vēl piekrāt nedaudz klāt "nebaltām dienām". Vēl vēlāk ministrs piebilsis, ka daļai sievas dāvinātās summas avots bijis viņas tēva atstātais mantojums. Ne mazāk dīvains šķita apstāklis, ka ministrs saņēmis naudu par kapitāldaļām SIA Ronis, bet turpināja šīs kapitāldaļas uzrādīt kā sev piederošas. To viņš pamatoja, kā drošības naudas saņemšanu, bet tās maksātāju atklāt nevēlējās, jo investors nevēloties publicitāti.

Turklāt 27 000 latus ministra sieva līdz pat uzdāvināšanai savam vīram glabāja mājās skaidrā naudā. Atbildīgās iestādes dokumentācijā gan neko aizdomīgu neatrada, tāpat viņš uzticību nezaudēja savu partijas biedru acīs, taču pēc vēlēšanām, kurās Kampars nepiedalījās, viņš arī neizrādīja interesi turpināt ministra darbu. Tā vietā viņš kļuvis par Vienotības ģenerālsekretāru.





Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses