Straujš lēciens
Raksturojot to, kāda bijusi investoru attieksme pret nozares akcijām biržā, Swedbank Finanšu tirgus daļas investīciju jomas vadītājs Jānis Spriņģis zina teikt, ka laika posmā no 2012. gada sākuma līdz 2017. gada septembra beigām Eiropas aviokompāniju akciju cenu indekss STOXX Europe TMI Airlines eiro izteiksmē ir pieaudzis no 109,59 punktiem līdz 425,08 punktiem – tātad kāpums par vairākiem simtiem procentu. Piemēram, aviokompānijas Lufthansa akciju cena pēdējā gada laikā ir vairāk kā dubultojusies. Eksperts stāsta, ka pozitīva investoru attieksme bijusi arī pret kompānijas Finnair akcijām, kuru cena kopš 2017. gada sākuma līdz oktobra vidum pieaugusi par vairāk nekā 180%.
"Arī ASV aviokompāniju akcijas pēdējo gadu laikā biržā nodrošinājušas labu peļņu akcionāriem – kā piemēru var minēt Delta Airlines, kuras akciju cena kopš 2012. gada sākuma līdz 2017. gada oktobra vidum pieaugusi no 8,09 līdz 53,62 dolāriem," labvēlīgo ieguldītāju noskaņojumu ieskicē Spriņģis.
Labvēlīgo notikumu attīstību Swedbank eksperts saista ar notikumiem pasaules ekonomikā. "Tas, ka Eiropas un ASV ekonomiku aktivitāte pēdējos gados augusi, protams, ir veicinājis aviokompāniju akciju cenu pieaugumu, jo cilvēki ceļo vairāk gan biznesa mērķu, gan, piemēram, atpūtas tūrisma dēļ. Palīdzējis ir arī fakts, ka naftas (Brent) cena, kura bija virs 100 dolāriem par barelu 2012. gadā, samazinājusies līdz aptuveni 58 dolāriem par barelu šobrīd. Aviokompāniju pelnītspēju veicinājusi arī industrijas konsolidācija ASV – mazāks skaits spēlētāju palielina šo kompāniju spēju iekasēt augstākas maksas par pakalpojumiem un pelnīt vairāk nekā agrāk," faktoru buķeti ieskicē Swedbank finanšu speciālists.
Viņš piebilst – lai gan Eiropas aviopārvadātāju industrijā zināma konsolidācija jau bijusi (piemēram, Air France un KLM apvienošanās), tomēr var uzskatīt, ka Eiropas aviopārvadātāju industrija ir diezgan fragmentēta. Tāpat pie pozitīvā investoru sentimenta varētu būt nostrādājis fakts, ka aviokompānijas pagātnē ilgu laiku darbojušās ar zaudējumiem – piemēram, atsaucoties uz Forbes 2016. gadā rakstīto, Spriņģis min, ka ASV avioindustrija no 1977. līdz 2009. gadam strādājusi ar kopējiem zaudējumiem 52 miljardu dolāru apmērā.
Potenciālie riski
Vienlaikus bankas Luminor Ieguldījumu pārvaldnieks Gatis Laugalis uzskata, ka par pasaules ekonomikas aktivizēšanās pozitīvu ietekmi uz aviopārvadājumiem un kuģniecības kompānijām var lielā mērā šaubīties, jo aktivizēšanās vairāk notiek attīstības tirgos (lielā mērā tādas valsts kā Ķīna tirgū) un ASV iekšējā tirgū.
"Te var minēt arī Krieviju, lai gan tur pārorientēšanās uz iekšējo ražošanu un patēriņu notiek piespiedu kārtā – starptautisko sankciju dēļ. Arī ģeopolitiskie riski, tajā skaitā terorisms un nacionāli orientēti referendumi, veicina vēlmi patēriņu, biznesu un atpūtu pārorientēt uz, tā sakot, draudzīgajām valstīm vai vietējo tirgu," negatīvos faktorus akcentē Luminor eksperts.
Arī attiecībā uz naftas cenām, kas iepriekšējos gados veicināja avionozares izmaksu samazināšanos un šī procesa tālāko ietekmi uz investoru aktivitātēm, Laugalis saskata riskus.
"Ja izolējam naftas cenu kā ietekmējošu faktoru, tad naftas cenas kritums 2014.–2015. gadā atstāja visnotaļ pozitīvu iespaidu uz aviopārvadātāju viena pārvadājuma peļņu, līdz ar to arī to akciju cenām. 2016.–2017. gadā naftas cenas ir kāpušas un stabilizējušās. Zemāku degvielas izmaksu "pārsteiguma" moments ir izgaisis un liek domāt, vai naftas cenu kāpums no šī brīža "normālajiem" līmeņiem neatstās lielāku negatīvu efektu, salīdzinot ar naftas cenu atkārtotu krišanos," secina Luminor finanšu speciālists.
Tālākā virzība
Labvēlīgs iespaids aviokompāniju biznesa attīstībai un akciju cenu kāpumam, pēc Laugaļa domām, ir ar tā dēvēto amazonifikāciju – pērkam internetā un vēlamies ātru piegādi, tāpat arī nosacīti dārgās preces paliek arvien mazākas (par viedtālruņiem var teikt pretējo) un vieglākas. Attiecīgi pie strauji mainīgā tirgus un vēlmes uzturēt mazus krājumus aviopārvadājums ir ļoti pievilcīga alternatīva klēpjdatoru, televizoru un citu tehnoloģisko brīnumu transportam, secina Luminor eksperts.
Savukārt Spriņģis kā veicinošus faktorus uzskaita jau iepriekš minēto pasaules ekonomiskās situācijas uzlabošanos un iepriekšējo naftas cenu kritumu. Savukārt no faktoriem, kas ir kā pretvējš turpmākam akciju cenu kāpumam Eiropas un ASV aviopārvadātāju sektorā, pēc Swedbank eksperta domām, jāpiemin recesijas riski, jo aviokompāniju bizness ir samērā ciklisks, un jāpiemin arī konkurence, ko rada Tuvo Austrumu un Āzijas aviopārvadātāji, un risks, ka politisko risku ietekmē naftas cena varētu palielināties. Tomēr daudz kas atkarīgs no katras kompānijas individuāli – tās biznesa modeļa un akciju cenas salīdzinājumā ar kompānijas gūto peļņu. Attiecībā uz pirmo no minētajiem faktoriem Spriņģis min tādas kompānijas kā Ryanair (Eiropā), neskatoties uz pēdējā laika problēmām ar reisu atcelšanu, vai Southwest Airlines (ASV), kas strādā ar ļoti veiksmīgiem un peļņu nesošiem biznesa modeļiem. Savukārt, ja raugāmies pēc akciju cenas attiecības pret peļņu uz akciju, uz kopējā fona samērā labi izskatās tādas kompānijas kā Finnair un Lufthansa.
Minētais ekonomikas un finanšu tirgus fons ir nozīmīgs arī tad, ja tiek apspriesta nacionālās aviokompānijas airBaltic nākotne. Šajā ziņā Satiksmes ministrija jau izskata priekšlikumus stratēģiskā partnera piesaistē un netiek izslēgta arī pilnīga lidsabiedrības privatizācija, vēsta LETA. No finanšu tirgus un ekonomikas fona aspekta nosacījumi uzņēmumu privatizācijai ir labvēlīgāki nekā pirms dažiem gadiem, jo investoru tolerance ir pieaugusi pat pret investīciju ziņā riskantākiem tautsaimniecības segmentiem. Tomēr ir vērts piebilst, ka pasaules akciju tirgi pēc astoņus gadus ilgstošā kāpuma sāk uzrādīt pārkaršanas pazīmes un līdz brīdim, kamēr tiktu sagatavoti airBaltic privatizācijas noteikumi, pašreizējā tirgus konjunktūra jau varētu būt mainījusies.
Pagaidām zināms, ka valdība uzdevusi stratēģisko partneri aviokompānijai atrast līdz 3. novembrim. Tomēr attiecībā uz privatizāciju viedokļi dalās. Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks izsaka viedokli, ka stratēģiskā investora piesaistē nedrīkst atkāpties no uzstādījuma valstij saglabāt 51% airBaltic akciju. Viņaprāt, investoru piesaiste pati par sevi ir drošības jautājums, jo īpaši tādā nozarē kā aviācija. Savukārt, ja raugās no finanšu tirgus aspektiem, naudas piesaistē attīstībai ir pieejami arī citi risinājumi, piesaistot līdzekļus ar jaunu akciju emisiju vai izlaižot korporatīvās obligācijas, kuras pašreizējā zemo procentu likmju laikmetā rada iespēju tikt pie potenciāli lētiem finanšu resursiem.