Ja rūpniekiem izdodas savu produkciju pārdot dārgāk, tad vairumā gadījumu tas liecina, ka tautsaimniecība aug un arī patērētājs ir gatavs maksāt vairāk, savukārt ražotāju cenu samazināšanās norāda uz augstu tirgus piesātinājumu un lielu konkurenci, kas var kalpot arī par signālu tam, ka ekonomika ir sākusi buksēt. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem pērn decembrī Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumi savu produkciju ir pārdevuši vidēji par 1,8% lētāk nekā gadu iepriekš. Turklāt straujāks kritums ir eksporta tirgos pārdotajai produkcijai. Kamēr vietējā tirgū gada laikā cenas kritušas par 1%, eksporta tirgos samazinājums lēsts 2,2% apmērā, savukārt eirozonas valstīs pārdotajai produkcijai salīdzinājumā ar 2018. gada decembri ražotāju cenas ir kritušās par 1,8%.
Dziļāk mīnusos
Runājot par tirgus konjunktūru, ir vērts pievērst uzmanību tam, ka ražotāju cenas devušās deflācijas virzienā jau visu pagājušo gadu. Pērn janvārī, salīdzinot ar atbilstošu mēnesi gadu iepriekš, Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumi bija pārdevuši vidēji par 3,4% dārgāk, savukārt decembrī salīdzinājumā ar 2018. gada decembri fiksēts jau minētais 1,8% kritums. Turklāt negatīvajai inercei ir visai nepatīkami apmēri, jo, piemēram, novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada priekšpēdējo mēnesi, kritums sasniedza 1,2%, bet septembrī tas bija tikai 0,1%. Ja runājam par produkcijas noieta tirgiem, tad eksporta tirgos realizētā produkcija cenu mīnusos nonāca jau pagājušā gada jūnijā, savukārt vietējā tirgū realizētie ražojumi – augustā. Ja mēģinām rast atbildi, kāpēc ražotāju cenu konjunktūra eksporta tirgos ir sliktāka nekā produkcijai, kura paliek Latvijā, tad izskaidrojums varētu būt meklējams produkcijas specifikā. Proti, eksportētā produkcija vairāk tiek paredzēta korporatīvajam sektoram, tajā skaitā nedienas piedzīvojošajai pasaules rūpniecībai, un šiem segmentiem preču klāstā ietilpst kokmateriāli, dažādi mašīnbūves, metālapstrādes ķīmiskās rūpniecības un tehniskā tekstila produkti, bet vietējā tirgū lielākā mērā realizācija saistās ar plašā patēriņa precēm.
Turklāt Latvijā no zema bāzes līmeņa ir salīdzinoši strauji augoši ienākumi, kas nāk par labu gan plaša patēriņa preču, gan arī būvmateriālu un kokmateriālu realizācijai, jo saglabājas arī iedzīvotāju interese par būvniecību un nekustamā īpašuma iegādi.
Vissliktākā ražotāju cenu konjunktūra patlaban ir kokapstrādē. Pērn decembrī, salīdzinot ar atbilstošu mēnesi 2018. gadā, šīs nozares uzņēmumi savas produkcijas tirgus cenas caurmērā bija samazinājuši par 9,5%. Šķiet, ka ne pārāk laba situācija ir arī metālu ražošanas nozarē, kur gada laikā cenas kritušās par 5,2%.
Vienlaikus ir vērts vērst uzmanību uz to, ka no 20 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, par kurām CSP publiskojusi informāciju savā datubāzē, lielākā daļa jeb 14 pērn decembrī, salīdzinot ar atbilstošu periodu 2018. gadā, ir piedzīvojušas cenu kāpumu un kopējais kritums galvenokārt ir saistīts ar kokapstrādes visai nospiedošo ietekmi uz visas nozares ražotāju cenu rādītājiem. Straujākais ražotāju cenu kāpums gada laikā bijis citu transporta līdzekļu (kuģu, laivu, lokomotīvju ražošanā un minēto transporta līdzekļu) remontā, tam sasniedzot 6,8%. Seko iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana ar 5,4% vērtu cenu kāpumu, kā arī apģērbu ražošana, kur, pēc statistiķu aprēķiniem, pārdotās produkcijas cenas gada laikā kāpušās par 3,8%.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 29. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Juris
VVZ
juris