Par to, ka nozīmīgas pārmaiņas augstākās izglītības sistēmā būs nepieciešamas, sapratne bija radusies jau pirms vairākiem gadiem.
Dati par absolventiem
Tieši tāpēc 2017. gadā tika sākts Augstskolu absolventu monitorings, kura laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā nākamajos gados izvērtās absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt.
No Valsts ieņēmumu dienesta tika saņemta informācija par nodarbinātību, ienākumiem utt. Iegūtie dati pēc to apkopošanas tika atvērti, t. i., padarīti pieejami jebkuram lietotājam, nosakot tikai tos ierobežojumus, kurus pieprasīja fizisko personu datu aizsardzības prasības. Datu vienībās (augstākās izglītības iestāde, absolvēšanas gads, absolvētās programmas kods u. c.), kurās bija mazāk par pieciem absolventiem, netika atsegta nekāda detalizācija (nodarbinātība, deklarētā dzīvesvieta, vidējie ienākumi u. c.). Datu vienībās, kurās bija mazāk nekā 30 nodarbinātu absolventu, netika publiskoti vidējie ienākumi. Visos pārējos gadījumos tika publiskoti dati gan par valsts, gan privātajām mācību iestādēm. Lai gan iegūtie monitoringa rezultāti attiecas uz laiku līdz 2021. gadam, tomēr tie ir pietiekami šokējoši un iezīmē tos pārmaiņu virzienus, kuri Latvijas augstākās izglītības sistēmā tika paātrināti jau 2022. gadā un turpinās šogad.
Monitorings tika sāks 2017. gadā. Togad 68% no visiem augstāko izglītības iestāžu absolventiem pabeidza valsts augstskolas, 17% pabeidza privātās augstskolas, 11% – valsts koledžas, bet 4% absolventu bija privāto koledžu beidzēji.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 22. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!