Tomēr vienlaikus vērts pievērst uzmanību tam, ka Latvijas preces kļūst aizvien dārgākas un nonāk aizvien tālākos tirgos, un tam, ka mazinās atkarība no konjunktūras kādā noteiktā valstī, tā nodrošinot arī vienmērīgākus valsts kopējās ekonomikas izaugsmes tempus. Par to, ka eksporta tirgi kļūst dažādāki, liecina arī ārējās tirdzniecības statistika. No Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzē pieejamās informācijas izriet, ka valstīs, kuras neietilpst Latvijas uzņēmumu pirmā eksporta desmitniekā, 2011. gadā nonāca 25,3%, bet piecus gadus vēlāk – 2016. gadā – 28,5% Latvijas eksporta preču.
Fokuss uz Eiropu
Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece stāsta, ka eksporta ģeogrāfija paplašinās, bet tas notiek lēni. "Pērn eksportējām uz 201 pasaules valsti, bet pirms pieciem gadiem eksporta preces no Latvijas nonāca 197 valstīs. Jaunus tirgus, piemēram, Āzijā un Āfrikā, ir grūti iekarot, jo bieži vien nepieciešams ilgs laiks un investīcijas, lai pieradinātu patērētāju pie mūsu produkcijas un iegūtu uzticību," ārējos tirgus raksturo Swedbank speciāliste.
Buceniece zina teikt, ka, piemēram, graudaugu eksporta svārstības būtiski ietekmē eksporta statistiku uz Āziju un Āfriku. Ja Latvijā būs labas ražas un cena celsies, tad, visticamāk, redzēsim pieaugumu kopējā preču eksportā uz šiem reģioniem, bet milzīgs tas nebūs, uzskata eksperte. Viņa atgādina, ka galvenais Latvijas eksporta virziens ir citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kurās pērn nonāca 74% no preču eksporta vērtības. Pēdējo piecu gadu laikā eksporta īpatsvars uz šo valstu grupu ir pat pieaudzis.
"Pasaules ekonomikas situācijas uzlabošanās un tirdzniecības apjomu pieaugums noteikti sekmē Latvijas eksportētāju sniegumu, tomēr konkurence ir sīva. Pasaules tirdzniecības plūsmas turpmāku pieaugumu joprojām apdraud dažādi protekcionisma riski, kuru piepildīšanās Latvijas eksportētājiem būtu nelabvēlīga," secina Buceniece.
Arī bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka nav īpaši lielu cerību uz to, ka tuvākajā laikā varētu tikt noslēgts ES brīvās tirdzniecības līgums ar ASV, piebilstot, ka uz pasaules lielāko ekonomiku pērn eksports bija vien 154 miljonu eiro apmērā jeb 1,5% no kopējā preču eksporta. Pēc viņa domām, eksporta ģeogrāfijas diversifikācijai papildu stimulu var dot ES tirdzniecības līgumi ar Kanādu un Japānu. "Lai gan precīzu šo līgumu ietekmi nav iespējams prognozēt, taču, piemēram, pēc ES un Dienvidkorejas brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanas Latvijas eksports uz Dienvidkoreju pieaudzis gandrīz piecas reizes – no 9,5 miljoniem eiro 2010. gadā līdz 48,5 miljoniem eiro pērn," vērtē Āboliņš.
Rūk Krievijas daļa
Pēdējo piecu gadu laikā vislielākais eksporta kritums vērojams uz Krieviju. Preču eksports no Latvijas uz šo valsti samazinājies gandrīz par vienu trešdaļu. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā uz Krieviju Latvija eksportēja preces 1,126 miljardu eiro vērtībā jeb 11,4% no kopējā preču eksporta, bet 2016. gadā vērtība bija samazinājusies līdz 791 miljonam eiro jeb 7,6% no kopējā preču eksporta.
"ritumu galvenokārt noteica ekonomiskā krīze Krievijā kopā ar rubļa vērtības vājināšanos, sadārdzinot mūsu valsts uzņēmumu preces, un Krievijas iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās, kas pazemināja pieprasījumu pēc mūsu precēm. Savu lomu nospēlēja arī Krievijas ieviestais atsevišķu pārtikas produktu importa embargo, kas joprojām ir spēkā," apstākļu kopumu skaidro Buceniece.
Tomēr viņa piebilst, ka līdz ar Krievijas izrāpšanos no krīzes un nelielu rubļa vērtības atgūšanos šī gada pirmajos četros mēnešos Latvijas preču eksporta vērtības kāpumā lielāko devumu sniedz tieši augošais eksports uz Krieviju. Aptuveni 40% no pieauguma nodrošina dzērieni, no kuriem liela daļa ir reeksports – preču grupa, kas nav embargo sarakstā un kurā bija vērojams lielākais kritums iepriekšējo piecu gadu laikā, piebilst Swedbank tautsaimniecības speciāliste.
Āboliņš stāsta, ka lielākās izmaiņas Latvijas eksportā šobrīd saistītas ar Krievijas īpatsvara kritumu un embargo skarto nozaru pārorientēšanos uz citiem tirgiem. "Viena no šādām nozarēm, kur vērojama pārorientēšanās no Krievijas uz citām valstīm, ir poligrāfija. Šīs nozares eksports uz Krieviju sarucis no 15 miljoniem eiro 2013. gadā uz 6,3 miljoniem eiro pērn, taču tajā pašā laikā eksports uz Vāciju pieaudzis no 5,7 miljoniem eiro līdz 15,6 miljoniem eiro. Vienlaikus pārtikas nozarē ar jaunu tirgu meklējumiem pagaidām tik labi nav klājies," spriež bankas Citadele eksperts.
Savukārt lielākais pieaugums eksporta vērtībā, pēc Bucenieces teiktā, pēdējo piecu gadu laikā ir eksportam uz Lielbritāniju (īpatsvars palielinājies no 3,3% 2012. gadā līdz 5,6% pērn), ko nodrošinājis koka un tā izstrādājumu eksports. "Tas saistāms gan ar kokrūpnieku saražotās produkcijas pieaugumu un veiksmīgu realizāciju Lielbritānijas tirgū, gan arī ar pieprasījuma kāpumu Lielbritānijā," skaidro Swedbank eksperte. Viņa pieļauj iespējamību, ka Lielbritānijas ekonomikas vājināšanās un ar Brexit sarunām saistītās nenoteiktības ietekmē, iespējams, redzēsim eksporta vērtības samazināšanos uz šo valsti.
Vairāk nekā 70 valstis
Viens no rūpniecības segmentiem, kam labi veicas ar plašas eksporta ģeogrāfijas izveidošanu, ir farmācija. Zāļu ražotāja Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis stāsta, ka eksports, tāpat kā līdz šim, nemainīgi veidos lielāko daļu no kompānijas apgrozījuma – ap 90%, lai gan tiek domāts arī par attīstību Latvijā. Viņš piebilst, ka, turpinot īstenot biznesa diversifikāciju, uzņēmuma pašreizējie attīstības mērķa tirgi ir ES un Dienvidāzijas valstis, kur šogad plānots kāpināt apgrozījumu par 30%.
"Līdz šim neatklātus tirgus iepazīstam sadarbībā arī ar Pasaules Veselības organizāciju, ar kuru cenšamies veidot arvien ciešāku saikni. Grindeks eksporta tīkls – vairāk nekā 70 pasaules valstis – ir pietiekami plašs, lai krasu izmaiņu gadījumā kādā konkrētā tirgū mēs operatīvi pārorientētos uz citiem," stratēģiju raksturo kompānijas pārstāvis.
Pērn zāļu ražotāja eksports sasniedza 95,7 miljonus eiro salīdzinājumā ar 74 miljoniem gadu iepriekš. Pērn panāktie uzlabojumi esot saistīti ar vairākus gadus sekmīgi īstenotu darbības pārstrukturizāciju, kas joprojām turpinās.
"Tas iezīmējās ne vien ar pozīciju atgūšanu Krievijā un valstīs uz austrumiem, dienvidaustrumiem no Latvijas, piemēram, Gruzijā, kur gatavo zāļu pārdošanas apjoms pieauga par 41%, bet arī ar dinamisku attīstību citos esošajos un jaunajos tirgos. Līdztekus gatavo zāļu pārdošanas apjoma pieaugumam tepat kaimiņos – Lietuvā par 21% un Igaunijā par 11% – Grindeks gatavo zāļu formu eksporta rezultāti uzlabojās arī citur ES un ārpus tās, it īpaši Dānijā, Beļģijā, Horvātijā, Nīderlandē, Spānijā, Mongolijā, Tunisijā un Nigērijā," ģeogrāfisko aspektu uzsver Bundulis, piebilstot, ka aktīvās farmaceitiskās vielas visvairāk tiek eksportētas uz ES valstīm, ASV, Austrāliju un Japānu. Novērtējot iespējamos valūtas riskus, pērn Grindeks samazināja eksporta apjomu uz Vidusāzijas valstīm.
Globālā labvēlība
"Pasaules ekonomikas izaugsme sekmē mūsu klientu attīstību – jo vairāk mūsu klients ražo un pārdod savu preci, jo lielāks pieprasījums pēc Latvijas finiera produkcijas. Turklāt vadošie Eiropas ražotāji, kas ir mūsu uzņēmuma produkcijas pircēji, savu produkciju aktīvi pārdod visā pasaulē, tādējādi mēs netieši arī izjūtam straujākus ekonomikas izaugsmes tempus citos reģionos," eksporta konjunktūru skaidro AS Latvijas finieris valdes loceklis, Tirdzniecības un loģistikas sektora vadītājs Mārtiņš Lācis. Viņš piebilst, ka uzņēmuma produkcijas pircēji atrodas vairāk nekā 60 valstīs, un šī tendence būtiski nav mainījusies pēdējo desmit gadu laikā.
"Neskatoties uz stabilu esošo pircēju bāzi, šogad aktīvāk strādāsim Ziemeļamerikas tirgū un veicam arī Centrālamerikas, Dienvidamerikas un Āfrikas tirgu izpēti. Saistībā ar investīciju apgūšanu Igaunijas ražotnē šajā gadā plānots 10% ražošanas apjomu pieaugums," norāda Lācis. Runājot par uzņēmuma izaugsmi, viņš stāsta, ka pērn kompānijas pārdošanas apjomi salīdzinājumā ar 2015. gadu palielinājušies par 11%, savukārt piecu gadu laikā auguši par 30%.
Par pieprasījuma trūkumu nesūdzas arī Valmieras stikla šķiedra. Kompānijas valdes priekšsēdētājs Andrē Švionteks stāsta, ka pērn uzņēmums savu produkciju eksportējis uz 41 pasaules valsti, kopējais eksporta apjoms sasniedzis 97%.
"Pēdējos gados intensīvi un strauji audzis stikla šķiedras tirgus pasaulē. Pērn piedzīvojām rekordlielu pasūtījumu skaitu, pieprasījums pēc produktiem bija augsts, reizēm klientiem nespējām piedāvāt nepieciešamo apjomu, pat strādājot ar pilnu ražošanas kapacitāti. Īpaši spēcīgs ir Ziemeļamerikas tirgus, otrs mūsu lielākais eksporta tirgus, kā arī Eiropa un Āzija," stāsta Švionteks. Viņš piebilst, ka piecu gadu laikā – no 2011. līdz 2016. gadam – kopējais eksporta apjoms palielinājies aptuveni par 66%. Valmieras stikla šķiedras darbības rezultāti faktiski uzskatāmi par pasaules ekonomiskās veselības rādītāju. Kompānijas produkcijas sortiments ir visai plašs un tiek izmantots dažādās industriālās noieta nozarēs, piemēram, būvniecībā, autobūvē, avioindustrijā, siltuma un tehniskajā izolācijā, ķīmiskajā rūpniecībā, energorūpniecībā un citur.
Vērts piebilst, ka Latvijas eksports aug uz augstākas pievienotās vērtības rēķina ražošanā. Buceniece zina teikt, ka eksporta preču struktūrā nostiprinājies mašīnu un iekārtu eksports, tā īpatsvars audzis no 14% 2012. gadā līdz 18% pērn. Saražotos apjomus kāpinājuši arī kokrūpnieki, nodrošinot īpatsvara pieaugumu kopējā preču eksporta vērtībā – no 15% 2012. gadā līdz 17% pērn.