"Latvijā ir aizvien mazāk uzņēmumu, kas kā pakalpojumu piedāvā datoram uzinstalēt nelegālas datorprogrammas, tomēr lielai daļai Latvijas iedzīvotāju vēl trūkst izpratnes par programmatūras intelektuālā īpašuma aizsardzību un pirātisma draudiem. Tāpēc būtu nepieciešams uzlabot sabiedrības izpratni par to, ka nelegāli veidotas produkcijas vai nelegāli veiktu darbību atbalstīšana ne tikai bremzē valsts attīstības gaitu, bet konkrēti apdraud vienu no cilvēka pamattiesībām - baudīt sabiedrības uzkrātos zinātnes, kultūras un mākslas sasniegumus," pētījuma rezultātus raksturo BSA pilnvarotais pārstāvis Ingrīda Veikša. Viņa norāda, ka nelicencētu programmu izplatīšanai ir ne tikai morālas, bet arī finansiālas sekas, tāpēc nepieciešams regulāri atkārtot vienkāršo patiesību, ka arī bezķermeniska darba veidotājam pienākas samaksa par savu darbu.
Piemēram, veicot atkārtotu noslēpumainā pircēja iepirkumu veikalā HPShop, tika konstatēts, ka veikala īpašnieks komercdarbības nodrošināšanai ir nelikumīgi izmantojis un klienta pasūtītā datora cietajā diskā instalējis Adobe Systems Incorporated, Microsoft Corporation un SIA Tilde datorprogrammas, šādi nodarot zaudējumus datorprogrammu īpašniekiem. Veikala īpašnieks ir atzinis savu vainu un izlīguma ceļā samaksāja kompensāciju par autortiesību pārkāpumu 841 lata apjomā.
Pētījuma ietvaros šā gada rudenī "noslēpumainais pircējs" kopumā apmeklēja 121 datorveikalu, meklējot datoru ar programmatūru personīgām vajadzībām. Papildus licenzēto un nelicenzēto programmatūru piedāvājuma apzināšanai, pētījuma mērķis bija arī noskaidrot veikalu darbinieku attieksmi pret nelegālu jeb nelicenzētu datorprogrammu instalēšanu un izmantošanu, kā arī izvērtēt, vai veikalu darbinieki izprot nelegālas programmatūras riskus un vēlas, un spēj par tiem brīdināt pircēju.
Pētījuma rezultāti arī parāda, ka lielāko veikalu tīklu (kas tirgo arī datorus un datorprogrammas) darbinieki 81% gadījumu neatbalsta un nepiedāvā nelicenzēto programmatūru instalēšanu un izmantošanu, 9% - lai gan izrāda pozitīvu attieksmi, bet nepiedāvā klientam risinājumus, kā šo programmatūru instalēt un lietot. Tikai 9% ir pozitīva attieksme, un viņi arī piedāvā klientam konkrētus risinājumus.
Salīdzinot pētījuma datus reģionu griezumā, Zemgalē noslēpumainais pircējs nesatika nevienu datorveikala darbinieku, kas izrādītu pozitīvu attieksmi pret nelicenzētas programmatūras lietošanu. Kopumā situācija Latvijas reģionos ir uzlabojusies. Negatīva attieksme pret nelegālas programmatūras lietošanu, nepiedāvājot arī iespēju to iegūt, Latgalē ir 84% gadījumu (iepriekš tikai 17%), Kurzemē - 72% (iepriekš tikai 18%), Vidzemē - 69% (iepriekš 29%), Zemgalē 100% (iepriekš 44%). Arī Rīgas reģionā ir krietni uzlabojusies situācija - 82 % (pretēji iepriekšējiem 63 %) uzrunāto pārdevēju izrādīja negatīvu attieksmi pret nelicenzētas programmatūras lietošanu.
Noslēpumainā pircēja uzdevums bija arī noskaidrot, vai pārdevējs centīsies pārliecināt klientu par legālās programmatūras izvēli. Novērojumu dati liecina, ka 41% gadījumu pārdevējs sniedza dažāda veida argumentus par labu legālas programmatūras lietošanai. Starp biežāk minētajiem argumentiem tika minēts, ka legālā programmatūra ir drošāka, ka tā ir efektīvāka un uzticamāka, ka tai ir pieejami regulāri atjauninājumi, ka nelegālas programmatūras lietošana ir likumpārkāpums. Atsevišķos gadījumos tika minēts arī, ka licenzētas programmatūras tiek piedāvātas par labu cenu, sniedzot lietošanas garantijas un palīdzot ietaupīt naudu ilgtermiņā.