Jautājums, vai nauda tiks gūta no lielākām sociālajām apdrošināšanas iemaksām vai uz PVN rēķina, pagaidām paliek atklāts. Taču nav izslēgts, ka dažādu protestu rezultātā darbaspēka nodokļi tomēr netiks celti un galu galā nonāksim līdz 22% PVN likmei, turklāt šādi naudu savākt ir daudz vieglāk un kurnēšana par tiesiskās paļāvības trūkumu un nodokļu politikas nekonkurētspēju citu valstu vidū pie šāda soļa, visticamāk, būtu mazāka. PVN ir sistēmisks nodoklis, ar kura izmaiņām iespējams kustināt dažādas ekonomikas sviras, piemēram, tā samazināšana ļāva sarukt inflācijai, ļaujot Latvijai iestāties eirozonā. Līdz ar to šī nodokļa izmaiņu aspektus vērts aplūkot plašāk.
"Nav jau lielas izvēles. Ja valsts atzīst nespēju savākt nepieciešamo finansējumu uz jau esošās nodokļu bāzes, tad šādu soli [PVN paaugstināšanu] var veikt," teic ekonomiste Raita Karnīte. Viņa uzskata, ka tieši PVN celšana ir ērtākais veids, kā nodrošināt trūkstošo līdzekļu savākšanu.
Mana pārliecība ir tā, ka Latvijas ekonomikas nelaime ir nevis augsti nodokļi, bet gan neprognozējama un ļoti mainīga nodokļu sistēma,
situāciju raksturo ekonomiste Karnīte. Pēc viņas domām, šāds nodokļa pieaugums nekavēs ekonomisko attīstību valstī.
"Turklāt, ja runā ne tikai no cilvēciskā aspekta, bet arī no tautsaimniecības viedokļa, slima sabiedrība ir dārga. Tā nav tik produktīva kā vesela sabiedrība. Turklāt tīri cilvēcīgi kam tad tā valsts ir domāta, ja ne cilvēkam. Cilvēki mirst, cilvēki brauc prom, tāpēc ir svarīgi beidzot atrisināt sociālās problēmas," spriež Karnīte. Turklāt nelabvēlīga demogrāfija un neatrisinātas sociālās problēmas kavē arī tautsaimniecības attīstību, jo patērētāju kļūst mazāk, līdz ar to gan ražošanas, gan infrastruktūras uzturēšana kļūst dārgāka.
Līdzīgi uzskata arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš. "Cits jautājums ir par to, vai vispār nodokļu celšana būtu veicama tieši šobrīd. Mūsuprāt, veselības aprūpei papildu līdzekļi ir atrodami pašas sistēmas iekšienē un ar tiem varētu risināt sasāpējušās problēmas," spriež Endziņš.
Viņš piekrīt atziņai, ka pēdējā laika augošās inflācijas apstākļos lielāks patēriņa nodoklis ekonomisko situāciju varētu nokaitēt vēl vairāk, turklāt jāņem vērā, ka šo procesu varētu pastiprināt gaidāmais straujais būvniecības aktivitātes pieaugums. Taču, ja raugās tieši no finansējuma piesaistes iespējām, tad patēriņa nodokļu celšana, viņaprāt, ir viens no mazāk kaitīgajiem risinājumiem.
Arī SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis uzskata, ka PVN pacelšana tieši audzēs inflāciju, taču ir grūti prognozēt, kā tas atsauksies uz uzņēmēju rīcību, respektīvi, vai un cik cenas tiks celtas tieši šī iemesla dēļ.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 20. jūnija, numurā!