Par Paneiropas maksājumu sistēmas iniciatīvas (Pan-European Payment System Initiative, PEPSI) ierosinātāju vēl 2017. gadā kļuva Eiropas Centrālā banka (ECB), bet iniciatīvas mērķis ir pārtraukt ASV maksājumu sistēmu Visa un Mastercard (daļa pēdējās akcionāru gan ir arī eiropieši), kā arī tehnoloģiju kompāniju, tādu kā PayPal, absolūtu dominēšanu Eiropas tirgū.
Tiesa, pagaidām visa informācija ir tikai neoficiāla, jo neviena no bankām – iespējamajām PEPSI dalībniecēm – to nav apstiprinājusi. Vienlaikus Francijas BNP Paribas banku karšu un mazumtirdzniecības maksājumu departamenta vadītājs Karlo Bovero, uzstājoties banku nozares izdevuma Revue Banque rīkotā konferencē Parīzē, paziņojis, ka bankas, kuras "pārstāv lielu daļu Eiropas", ir iesaistītas diskusijā "par ļoti nopietnu projektu", tomēr arī viņš plašāku informāciju nav sniedzis. Citi avoti tikmēr anonīmi apstiprinājuši, ka minētais "nopietnais projekts" ir PEPSI. Kā tiek apgalvots, PEPSI ilgtermiņa mērķis ir iegūt kontroli pār 60% Eiropas maksājumu tirgus, un tā īstenošanā piedalās tikai eirozonas valstu – pamatā Francijas un Vācijas – bankas.
2018. gadā, pēc The Nilsen Report datiem, 60% Eiropas maksājumu karšu tirgus kontrolēja Visa, 36% – Mastercard, nepilnus 4% – American Express, bet mazāk par 1% – Diners/Discovery. Tāpat projekta detaļas tiek apspriestas ar ieinteresēto valstu valdībām, bet plašāka informācija par PEPSI varētu būt pieejama jau šā gada decembrī.
Ne tikai politiska iniciatīva
Lai arī AFP dēvē PEPSI par galvenokārt politisku iniciatīvu, citu plašsaziņas līdzekļu aptaujātie eksperti līdztekus politiskajam momentam – vēlmes mazināt atkarību no ASV maksājumu sistēmām un savas sistēmas neesamību (iepriekšējās desmitgades beigās virkne Eiropas banku mēģināja īstenot projektu Monnet Card, tomēr mēģinājums beidzās neveiksmīgi) – uzsver arī finanšu aspektus. Tā Visa globālie ieņēmumi 2019. finanšu gadā bija 23 miljardi ASV dolāru (20,84 miljardi eiro), bet tīrie jeb neto ienākumi – 12,1 miljards ASV dolāru. Mastercard ieņēmumi pēdējā gadā (laikā no 2018. gada 30. septembra līdz 2019. gada 30. septembrim) bija 16,3 miljardi dolāru, bet tīrie ienākumi šajā laika posmā – 6,9 miljardi dolāru, atbilstīgi Macrotrends datiem.
Pēc Mastercard oficiālās informācijas, sistēma sev patur 1,2–2,1% no maksājumu kopsummas. Visa šādu informāciju publiski neizpauž, tomēr summa, visticamāk, ir līdzīga. Mastercard arī norāda, ka šā gada trešajā ceturksnī kompānija Eiropā nodrošinājusi transakcijas 507 miljardu ASV dolāru apmērā, kamēr visā pasaulē kopumā šis rādītājs bija 1,7 triljoni dolāru. Kopumā ap 30% Visa un Mastercard ieņēmumu jeb septiņus, astoņus miljardus dolāru gadā nodrošina Eiropa, tāpēc ir saprotama arī Eiropas lielāko banku vēlme pretendēt uz daļu no šīs summas.
Vēl cits būtisks iemesls ir ASV varas iestāžu regulāri piemērotie, miljardos mērāmie naudas sodi Eiropas bankām, visbiežāk par dažādu ASV noteikto ekonomisko sankciju pārkāpšanu. ASV varas iestādēm ir gandrīz neierobežotas iespējas izsekot ar Eiropas banku starpniecību veiktos maksājumus un sodīt bankas, kuras pārkāpušas ASV likumdošanu, pat ja, no savu mītnes valstu viedokļa raugoties, šīs bankas nav izdarījušas neko nelikumīgu. Savas maksājumu sistēmas izveide un tās virzīšana starptautiskā mēroga ļautu Eiropas baņķieriem novērst šādus riskus. Vēl viens arguments par labu savām – Eiropas – maksājumu kartēm ir arī Eiropas patērētāju regulārā neapmierinātība ar Visa un Mastercard augstajām komisijas maksām.
Eiropas banku nevēlēšanos publiski dalīties ar informāciju par PEPSI analītiķi skaidro ar bažām par iespējamiem pretsoļiem no ASV varas iestāžu puses.
Tajā pašā laikā tiek uzskatīts, ka iniciatīvas īstenošana ir pilnībā iespējama galvenokārt tāpēc, ka kontinentālās Eiropas vadošajās valstīs ir mainījušies priekšstati par savas maksājumu sistēmas nepieciešamību. ASV vairāk netiek uzskatītas par uzticamu partneri, tāpat Eiropas bankas, atšķirībā no laika posma pirms desmit gadiem, ir gatavas investēt šādā projektā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 13. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
trusis nejaukais
S @ ES