Vērtējumos par biznesa izaugsmi kļūst piesardzīgāki

Mazāk nekā puse (40%) Latvijas lielo kompāniju finanšu direktoru ir pārliecināti, ka 2020. gads biznesam būs labvēlīgs, kamēr Igaunijā šāds viedoklis ir 49%, savukārt Lietuvā – 51% aptaujāto finanšu direktoru. Salīdzinot ar pērn veiktās aptaujas rezultātiem, optimistiski noskaņoto uzņēmumu īpatsvars visvairāk samazinājies Latvijā – 56% 2018. gadā, šogad 40%, bet Lietuvā samazinājums ir tikai par 1% (52% 2018. gadā un šogad 51%). Savukārt Igaunijā optimistiski noskaņoto uzņēmumu īpatsvars par 1% ir palielinājies – 48% 2018. gadā, šogad 49%. Vienlaikus 10% lielo uzņēmumu Latvijā, 8% Lietuvā un 18% Igaunijā ir nobažījušies, ka nākamie 12 mēneši biznesam būs nelabvēlīgi. Tādējādi var secināt, ka pasaules ekonomiskās norises nemet līkumu noskaņojumam arī pie mums, Baltijā.

Saglabāt vienmērību

Viena no pēdējos gados straujāk augošajām nozarēm Latvijas tautsaimniecībā ir bijusi būvniecība, tomēr arī tās izaugsmes tempi pēdējos ceturkšņos kļuvuši stipri vien piezemēti. Šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn būvniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 5,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.  

Raksturojot nozares uzņēmumu biznesa attīstības iespējas nākamajā gadā, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājas pienākumu izpildītāja Anna Upena skaidro, ka uzņēmumu apgrozījums lielā mērā ir atkarīgs no kopējās ekonomikas attīstības gaitas, tāpēc, ja būs vērojama ekonomikas izaugsme, arī būvniecības vēriens, visticamāk, pieaugs. Tāpat viņa norāda uz to, ka šobrīd liela ietekme uz būvniecības jomu ir Eiropas Savienības (ES) finansējuma pieejamībai. "Valsts iestādēm būtu jāpieliek visas pūles, lai ES finansējums un publiskais finansējums būvniecības projektiem – jo īpaši infrastruktūras objektiem un lieliem valsts nozīmes objektiem – tiktu saplānots iespējami vienmērīgāk, t. i., bez pārrāvumiem, neplānojot arī visus lielos projektus vienlaicīgi. Uzņēmumu neto apgrozījumu ietekmē arī banku kreditēšanas politika un daļēji – administratīvo procesu ilgums un sarežģītība, kārtojot ar būvniecību saistītās procedūras. Jāpiemin, ka Doing Business indeksā ietvertie vērtējumi par būvatļauju saņemšanas procesu Latvijā ir zemāki nekā Lietuvā un Igaunijā," situāciju komentē Upena. 

Runājot par potenciālajām peļņas izmaiņām, būvuzņēmēju pārstāve teic, ka tuvākajā laikā tās ietekmēs strādājošo algu kāpums, ko veicina darbinieku deficīts, kā arī nozarē noslēgtā ģenerālvienošanās par minimālo algu vismaz 780 eiro apjomā. Būvuzņēmēju pārstāve piebilst, ka tas gan ir arī ilgtermiņa ieguldījums jomas nākotnē, jo nodrošina būvniecībā strādājošajiem lielākas sociālās garantijas un stiprina viņu lojalitāti pret darba devēju. "Peļņu pozitīvi var ietekmēt uzņēmumu spēja nodrošināt pietiekami augstu darba produktivitāti, izmantojot ražīgākas tehnoloģijas, izpildot dārgākus pasūtījumus un arvien vairāk eksportējot pakalpojumus ārpus valsts," konjunktūru raksturo Upena.