Pēc pēdējiem Valsts vides dienesta datiem (2020. gada), Latvijas tirgū gada laikā nonāk vairāk nekā 400 tonnu galvanisko bateriju, tajā skaitā ikvienam pazīstamās un izplatītās pirkstiņbaterijas. Patlaban savāc un nosūta pārstrādei tikai 45% pārdoto bateriju. Protams, jau paveiktais ir uzskatāms par labu sasniegumu, un tomēr neskaidrs ir jautājums par to, kur paliek pārējais bateriju apjoms, kas ir itin liels, ņemot vērā to, cik lielu negatīvo ietekmi uz vidi var atstāt nepareiza šo atkritumu apsaimniekošana.
Pareizi sašķiro tikai pusi
Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis skaidro, ka visa veida baterijas ir videi kaitīgie atkritumi, tāpēc ir īpaši svarīgi, lai tās tiktu apsaimniekotas pareizi un nenonāktu dabā. Bateriju sastāvā ir tādas ķīmiskas videi un cilvēka veselībai kaitīgas vielas kā cinks, kadmijs, dzīvsudrabs u. c. Nonākot dabā, baterijas apkārtējo apstākļu ietekmē sāk sadalīties. Piemēram, viena visbiežāk izmantotā pirkstiņbaterija spēj saindēt zemi aptuveni viena kubikmetra platībā. Noārdīšanās rezultātā dabā nonāk baterijās esošās ķīmiskās vielas, kas caur zemi, gruntsūdeņiem un pēc tam caur uzturu var aizceļot arī līdz cilvēka organismam, izraisot smagas un pat letālas saslimšanas.
Kā liecina Latvijas Zaļā punkta reizi divos gados veiktās aptaujas dati, kopējie atkritumu šķirošanas paradumi Latvijā gadu no gada būtiski palielinās. Patlaban atkritumus šķiro jau 79% sabiedrības. Tajā pašā laikā būtiska nianse ir šķiroto atkritumu veidi, kur baterijas tikai nedaudz pārkāpušas 50% slieksni, – tās atsevišķi no citiem atkritumiem izmet 55% sabiedrības. Lai arī kāpums, salīdzinot ar pāris gadiem iepriekš, ir būtisks (2020. gadā baterijas šķiroja 44% iedzīvotāju), desmitā daļa aptaujāto norāda, ka baterijas tomēr vēl izmet nešķiroto sadzīves atkritumu konteinerā. "Ja raugāmies no vides viedokļa, protams, tas ir labāk, nekā izmest baterijas dabā, tomēr arī atkritumu poligonos šiem bīstamajiem atkritumiem nav īstā vieta, jo arī tur tās noārdās un rada vides piesārņojumu," teic Zakulis.
Šķirošanas kastes plaši pieejamas
Izlietotās baterijas ir jānogādā uz speciālajiem šķirošanas punktiem, kas pieejami tirdzniecības vietās, kurās tiek tirgotas jaunas baterijas. Sadarbībā ar partneriem Latvijas Zaļais punkts izvietojis vairāk nekā 350 speciālās bateriju šķirošanas kastes. To atrašanās vietas var uzzināt portāla Zalais.lv sadaļā Kur šķirot?. Tāpat baterijas un citus atkritumu veidus var nogādāt uz atkritumu šķirošanas laukumiem, kas pavisam ir 70 visā Latvijas teritorijā.
Speciālas bateriju šķirošanas kastes arvien aktīvāk tiek izvietotas arī dažādās publiskās un privātās vietās, piemēram, izglītības iestādēs, birojos, daudzdzīvokļu namos un citviet. Par bateriju šķirošanas iespējām var uzzināt arī no sava atkritumu apsaimniekošanas operatora, kurš informēs par ērtākajām iespējām bateriju un citu atkritumu veidu šķirošanai. Baterijas pēc nonākšanas speciālajos šķirošanas konteineros tiek nogādātas atkritumu šķirošanas rūpnīcās, kurās tās tiek pāršķirotas, lai pēc tam nogādātu uz pārstrādi. Bateriju pārstrāde notiek ārpus Latvijas, piemēram, Lietuvā, Polijā, Vācijā un citviet. Pārstrādes rezultātā ir iespēja atgūt baterijās esošās sastāvdaļas, ko atkārtoti izmantot jaunu preču, tai skaitā arī bateriju, ražošanā. Tādējādi tiek samazināta pirmreizējo dabas materiālu izmantošana, kas tostarp bateriju ražošanā ir strauji izsīkstoši dārgmetāli.
Skolēni ‒ aktīvi šķirotāji
Visnoturīgākie ir tie paradumi, kurus izveidojam jau agrīnā vecumā, tādēļ atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi šķirošanā iesaista arī skolēnus, mudinot savākt, piemēram, makulatūru un arī baterijas. Vēl līdz 20. aprīlim atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības Piejūra jau tradicionāli organizētais konkurss, kurš ik gadus apvieno desmitiem izglītības iestāžu un simtiem bērnu no Tukuma un Talsu novada, sadarbībā ar uzņēmumu Zaļais centrs piedāvā dalībniekiem paralēli makulatūras vākšanai vākt arī izlietotās baterijas. "Mēs ļoti ceram, ka bateriju savākšanas kampaņa nepārprotami veicinās bateriju savākšanu, novēršot to nokļūšanu vidē. Labākais veids, kā bērnam kaut ko iemācīt, ir rādīt labu piemēru, ļaut praktiski darboties, diskutēt un atbildēt uz jautājumiem. Bērniem jārāda, kā izpaužas rūpes par Zemi, un ir jāredz tūlītējs rezultāts. Tāpēc konkursu rīkošana bērniem ir nenoliedzami nozīmīgs un noderīgs pasākums," uzsver uzņēmuma Zaļais centrs projektu vadītāja Žanna Lampicka un arī aicina iedzīvotājus ne tikai izmest baterijas speciālos konteineros, bet arī pāriet uz atkārtoti lietojamām baterijām un samazināt bateriju patēriņu.
Skolēniem konkurss notiek jau no mācību gada sākuma, un atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības Piejūra vadītājs Ēriks Zaporožecs pastāsta, ka pirmajos četros konkursa mēnešos ir savākts nedaudz vairāk par tonnu izlietoto bateriju, lielākā daļa no tām – Tukumā. Tas šķiet ļoti, ļoti daudz, ņemot vērā bateriju izmēru, svaru un faktu, ka cik tad daudz to vispār vajag, piemēram, vienā mājsaimniecībā?! Virtuves un vannasistabas svari, TV pults, digitālais termometrs, viena ar pirkstiņbaterijām darbināma dekoratīvā lampiņa – šķiet, tās ir visas ierīces raksta autora mājās, kurām nepieciešamas baterijas, un bateriju nomaiņa notiek apmēram divas reizes gadā. Arvien vairāk mūsdienīgu ierīču ir uzlādējamas, tādēļ alternatīva bateriju lietošanai ir vienkārši atrodama. Skolēnus aktīvi vākt baterijas mudina tieši konkurss, jo čaklākie vācēji no kampaņas organizatoriem saņems balvā ekskursiju, taču bērnu izglītošana netiešā veidā mudina arī viņu vecākus un citus pieaugušos pret bateriju pareizu šķirošanu izturēties atbildīgāk.
Kaitīgas dabai, kaitīgas cilvēkiem
Arī Latvijas Zaļais punkts šoziem uzsāk iniciatīvu – sadarbībā ar vides apsaimniekošanas uzņēmumu SIA Eco Baltia vide un kafejnīcu tīklu Ezītis miglā īsteno kampaņu Tavs toksiskais pirkstiņš?, aicinot sabiedrību aizdomāties par to, kādi draudi apkārtējai videi pastāv, ja izlietotās baterijas netiek pareizi apsaimniekotas.
Lai vērstu uzmanību uz riskiem, kas tiek radīti, nepareizi atbrīvojoties no izlietotajām baterijām, visu kampaņas periodu, no 26. janvāra līdz 18. februārim, visās (pavisam kopā 16) Latvijā pieejamajās kafejnīcās Ezītis miglā iedzīvotāji varēs nobaudīt speciālus ēdienus un dzērienus, kuru nosaukumi radīti ar mērķi aizdomāties par izlietoto bateriju iespējamo ietekmi uz ikdienas uzturu. Piemēram, Grafīta pasta elektronu mērcē, Toksiskā pirkstiņa plate u. c.
Maltīte un dzērieni tiek gatavoti no pārbaudītiem, pārtikas gatavošanai atbilstošiem un uzturā drošiem produktiem, taču to nosaukumi ēdienkartē veidoti ar mērķi klientiem radīt izaicinājumu vismaz prāta līmenī padomāt, kā būtu ēst, piemēram, spageti ar kadmija mērci.
Jauni produkti ‒ jauni izaicinājumi videi
Eiropas Savienība jau pirms vairākiem gadiem nākusi klajā ar ambicioziem mērķiem veicināt straujāku pāreju uz aprites ekonomiku un klimatneitralitātes sasniegšanu 2050. gadā. Tā pamatā ir virkne direktīvu, kurās virzītas atsevišķas prasības attiecībā uz dažādu atkritumu veidu savākšanu, pārstrādi un atgriešanu atkārtotā tirgus apritē, kā arī citiem nosacījumiem, lai mazinātu dažādu aspektu ietekmi uz apkārtējo vidi.
Lai arī kampaņa Tavs toksiskais pirkstiņš? galvenokārt vērš uzmanību uz sabiedrībā tā dēvētajām pirkstiņbaterijām un to šķirošanu, bīstamo atkritumu ietekme ir daudz plašāka, jo, kā rāda pieredze, tirgus ir mainīgs. "Piemēram, lai veicinātu atjaunojamās enerģijas ieguvi, tirgū arvien straujāk sāk ienākt un tuvākā vai tālākā nākotnē vēl vairāk ienāks saules paneļi un elektroauto akumulatori. Lai arī sākotnējais mērķis ir cēls – zaļākas enerģijas ražošana –, to nevarētu teikt par šo izstrādājumu apsaimniekošanu nākotnē. Tā patlaban ir miglā tīta, jo ir grūti paredzēt, kas notiks ar izstrādājumiem, kurus apsaimniekot vajadzēs tikai pēc desmit vai pat divdesmit un vēl vairāk gadiem.
Nedrīkstētu nonākt līdz situācijai, kāda patlaban ir ar tādiem videi kaitīgiem atkritumiem kā azbesta šīferi. To savākšanu spēj nodrošināt vien pāris komersantu, taču izmaksas par nodošanu ir augstas. Līdz ar to tas ir liels risks, ka cilvēki izvēlas šos atkritumus vienkārši izmest dabā vai aprakt. Tas nozīmē, ka, parādoties tirgū jaunām precēm, kuras kalpos ilgus gadus un nākotnē nonāks videi kaitīgo vai pat bīstamo atkritumu statusā, ir jābūt skaidram scenārijam, ko ar tām darīt tālāk. Un šis ir jautājums valdībai, izstrādājot atbilstošu normatīvo regulējumu," uzsver Kaspars Zakulis.