Neris - vecākais un pieredzējušākais, nu jau 10 gadus vecs seniors, kuram vēl medību gars nav zudis. Reka ir sešus gadus jauna dāma, kura nebaidās mežacūkas un kopā ar Neri gatava mesties pretī jebkuram naidniekam.
Kādēļ izvēlējies tieši foksterjerus?
Tie ir mazi un kompakti - feini sprogainīši. Tā kā dzīvojam pilsētā,
dārzā turēt laiku būtu neprāts. Bez tam, fokši ir universāli
medību suņi. Neri ņēmām tieši bebru medībām, kad tie dzīvnieki
bija traki savairojušies. Tagad izmantoju arī dzinējmedībās, kā
arī ķerot kažokzvērus.
Kā ir ar izslavēto foksterjeru spītību?
Mani suņi tādi gudri gadījušies. Protams, katram sunim jāiemāca
elementāras paklausības komandas, piemēram, "nedrīkst",
lai vajadzības gadījumā suņus atsauktu. Bet dzirdēts ir, ka fokši
ir spītīgi.
Kādi ir tavu suņu lielākie varoņdarbi?
Neris pirms kādiem 3 gadiem veselas trīs stundas cīnījās ar bebru,
kamēr mēs - četri jaunieši - mēģinājām ierakties pie medījuma.
Zeme bija mālaina, mums negāja tik ātri, bet suns neatlaidīgi trīs
stundas cīnījās. Bija reize, kad Neris palīdzēja no alas dabūt
ārā astoņus bebrus. Septiņi jau bija, bet suns atpakaļ alā! Tur
taču vēl kaut kas ir! Kad astoto bebru dabūjām ārā, tad gan, Neris
lepni pacēla galvu, it kā sakot, ka viss - tur vairs nekā neesot.
Bet tas bija Nera jaunībā. Reka ļoti labi dzinējmedībās strādā
pārī ar laiku, bet kopā ar Neri viņi ņem ciet jenotsuņus. Mums
jau izstrādāta sava taktika. Tiklīdz ieraugām kādu, tā suņi no
bagāžnieka ārā un prom pēc jenotsuņa.
Vai kā īpaši apmācīji savus suņus?
Nē, jo viņiem ir pietiekami spēcīgi instinkti. Bet viens gan jāielāgo
- suņus uz mežu līdzi ņēmu jau pavisam maziņus. Kā māk staigāt,
tā jāņem līdzi. Nevar noturēt suni mājās gadu un tad gaidīt,
ka tas kaut ko mežā darīs. Iepazīstinot suņus ar mežu, tie paši
apgūs savu amatu. Pirms desmit gadiem man pašam vēl nebija mednieka
apliecība, bet mēs ar neri jau gājām līdzi uz mežu un abi mācījāmies.
Raksts tapis sadarbībā ar Allforhunt.com.