Parasto ir iespaids, ka ēdienu blogus raksta omulīgas mājsaimnieces, māmiņas bērna kopšanas atvaļinājumā vai hipsterīgi intelektuāli vecpuiši, tad Upenes autore atšķiras. Annija ir ļoti jauna, pērn beigusi vidusskolu. Atšķirībā no vienaudzēm, kas raksta par modi un ballītēm, viņa rūpīgi pārzina ēst gatavošanas un veselības pamatprincipus, turklāt pasniedz to visu vizuāli pārdomāmātā un gaumīgā formātā, kur savieno dzīvesveidu kopā ar dzīvesstilu. Prieks lasīt! Annijas aizraušanās ir ne tikai jaunu recepšu un garšas īpašību meklēšana – uzsvars ir veselīgu, sezonālu un dabīgu pārtiku un produktiem. Blogere saka, ka viņai simpatizē slow food (lēnā ēšana – tiešā tulkojumā no angļu valodas), kā arī vegan un raw filosofija. Slow food kustība ir dibināta 1989. gadā Itālijā kā pretstats ātrajai ēdināšanai (Fast food ) un dzīves veidam. Slow food ir pretstats sekām, ko izraisa globalizācija, saglabājot sezonālu vietējo produktu, ēdienu daudzveidību, katras kultūras tradicionālo ēdienu receptes un aktualizējot cilvēku attieksmi pret to no kurienes ēdiens ir nācis, kā tas garšo un kādu ietekmi mūsu pārtikas izvēle atstāj uz apkārtējo vidi un pašu veselību. Slow food ir pretstats garšas un kultūras standartizācijai, industriālajai zemkopībai un neierobežotajai lielo, starptautisko pārtikas koncernu varai.
No kurienes tev interese par veselīgu dzīvesveidu?
Jau no bērnības! Ģimenē veselīgi ēdam jau 10 gadus. Mūsu veselīga uztura mentors bija vecmāmiņa. Toreiz man, kā jau pusaudzei, tas varbūt uzreiz nebija tik saprotams un aizraujošs. kad sāku apmeklēt modeļu skolu, tur uztura zinības mums pasniedza kāda modele, skaidrojot caur savu pieredzi. Tas man bija pilnīgs pagrieziens punkts, viņas iedvesmota, meklēju dažādas veselīgas un interesantas lietas, ko iekļaut savā ēdienkartē, gribēju vēl vairāk informācijas. Ļoti par to iedegos, meklēju kursus, kur iet, sāku lasīt grāmatus! Praktizēju veselīgu ēšanu sevis, savas labsajūtas dēļ, jo sapratu, ka tas tiešām darbojas! Nevaru ēst neveselīgi, jo nejūtos labi. Pērn sāku veselības zinības arī studēt – Stradiņa universitātē apgūstu Sabiedrības veselības programmu. Fizioloģija, anatomija arī jāmācās – ir nopietni.
Kā radās ideja par blogu? Tik daudz recepšu portālu un raidījumu mums jau ir!
Man vajag radošumu, nevaru sausi sēdēt sešas stundas tikai pie grāmatas. Ideja radās, savulaik rakstot Santas Bindemanes blogam Kidsgazette, pazinu Santu un viņa man piedāvāja iesaistīties savā projektā. Cilvēkiem patika un tā radās man ideja kaut ko darīt patstāvīgi. Starp citu, esmu strādājusi arī ēdināšanas jomā – savulaik mana darba vieta bija Innocent caffe, tautā pazīstama vienkārši kā Illy.
Pagaidām Upene paņem visu manu ikdienu, ja kādu dienu jādara kas cits, man pietrūkst rakstīšana. Es arī fotografēju pati, kombinēju stilu, kas angliski saucas food styling, man pašai ir svarīgi ne tikai labi justies, bet arī izskatīties, to visu apvienoju blogā, jo gribu parādīt, ka pilsētā ir iespējams dzīvot veselīgi!
Ko tu saproti ar veselīgu dzīvesveidu?
Tas ir viss dabīgais, vieglais un vienkāršais, kustības, miers- saskaņa starp to visu.. laikam vienā vārdā to var pateikt vitalitāte-Justies labi un būt veselam. Kad ēd kvalitatīvu ēdienu un esi aktīvs, tad tev nemaz nav jāskaita, pats jūti, cik kalorijas ķermenis prasa. Ja ēdīsi veselīgi, koncentrējoties uz augļiem un dārzeņiem, nevis ogļhidrātiem, nebūs arī vēlme visu laiku ēst. Diemžēl informētības ziņā, ko un kā ēst, mēs Latvijā esam attīstības stadijā, it sevišķi, cik tas attiecas uz eko un slow food. Man patīk izdomāt ēdienus un radīt jaunas receptes. Gatavoju parastus dārzeņus, cenšos atrast jaunu veidu, kā tos pasniegt, kombinēt. Tur bieži palīdz garšaugu un kādas garšvielu kombinēšana. Tam, kā ēdiens pagatavots, ir milzu nozīme, lai nonogalina produktu uzturvērtību – cilvēki bieži kļūdās-savienojot divas lietas, kas nogalina viena otras labumu. Liekas – ui, dārzenīši ir labi, bet, iespējams, arī tie viens otram traucē. Piemēram, dalītais uzturs māca, ka cietes nedrīkst savienot ar olbaltumvielām. Piemēram, kartupeļi un pupiņas vai grūbas, tās ir parastās pupiņzupas sastāvdaļas, bet beigās nekas vērtīgs nesanāk no veselīgā viedokļa! Vienkārži ir jāzina, un jāizmanto zināsānas, lai uz ierastām lietām paskatītos citādi!
Kur tu meklē gardumus savām maltītēm?
Par Rīgu varu teikt, ka mans mīļākais eko veikals ir Dabas Dobe, patī kā attieksme, tā izvēles iespējas un prieks komunicēt ar darbiniekiem. Bet nesen biju Londonā, kur iemaldījos eko veikaliņos un biju iepriecināta gan par izvēli, gan cenām: tur ir lētāk. Es diemžēl nepeŗku visu eko, jo nevaru to atļauties, bet sekoju līdzi, kāda ir izcelsme un kvalitāte. Gaļu neēdu vispār. Man patīk Kalnciema ielas tirdziņš, tur ir lieliska atmosfēra un var atrast interesantus gardumus. Pēdējā laikā popularitāti ieguvusī tiešā pirkšana ir laba alternatīva! Tu vari aiziet uz vietu, kur ir organizēta cilvēku kopu, kuri tieši no zemniekiem pasūta dažādus produktus. Tie ir bioloģisko saimniecību zemnieki vai arī uzticami saimniekotāji, kas piedāvā kvalitatīvu, ķīmiski neapstrādātu produkciju. Arī lielveikalā Stockmann ir laba izvēle, daudzveidība un katrā grupā ir eko produkti. labs koncepts, jo tu arī ko citu skatoties ieraugi, ka tev ir arī zaļā iespēja.
Vai bieži ieturies ārpus mājas?
Samērojot garšīgumu, veselīgumu un cenu, es biežāk gatavoju mājās. Ja eju ēst uz restorānu, gribu ko īpašu, nevis kombināciju - sāls, pipari un saldais krējums. Un ko tu zini, kas tajā svešajā virtuvē notiek? Nākas uzticēties, jo neviens sertifikāts negarantē veselīgumu… Kaut arī daudzi restorāni pozicionē sevi kā veselīga uztura iestādes, izvēle nav liela, it sevišķi vidusmēra maciņiem, taču prieks, ka skaits pamazām aug. Pāris reižu nedēļa izeju paēst ārpus mājas. Manas iecienītās vietas ir Illy, Raw Garden, Terra, Kid* un pa reizei arī Miit. Man patīk mierpilnas vietas ar labu, ieturētu dizainu - manuprāt, vizuālajam jābūt saskaņā ar ēšanas konceptu un zaļo izvēli, lai atmosfēra ir mijiedarbīga-ne tikai ārpus mājas, bet arī mājās.