Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Pirmdiena, 23. decembris
Viktorija, Balva

Pasauli gaida resursu diēta

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
a
a
kurs vainigs,ka cilveki vairojas kaa trusi?Gudras galvas,pasaules miljardieru elite,izdomajiet kaut ko.Ja kakus un sunus var sterilizet,ar ko cilveks sliktaks?Zinatnieki visadas mulkibas izdomaa-planetas glabsanas vardaa pakustiniet smadzenes,un izdariet ko noderigu-izstradajiet lidzekli,ko kaut udenim pievienot ar reproduktivas sistemas nobeigsanas funkciju uz 50 gadiem.Un viss bus stokos.
Dr.xy
D
Gleceri kust ! Kalifornija izzudis del dazadu auglu masveidigas kultivesanas gruntsudens. Spanija no putna lidojuma,iznemot pilsetas un kalnus,izskatas ka ar celofanu iepakota torte,jo tiek masveidigi,nepartraukti audzeti ar pesticidiem parsatinati augli un darzeni.Gruntsudens vairs ,un tuvakajos 100 gados ari nebus.Udens problemas ir gandriz visas valstis.Ir aprekinats,ja nekas neizmainies,tad pec 100 gadiem nekas vairs nebus. Nedrikst aizmirst,ka udens partikas trukuma del saksies kari .Par sakumu var jau skaitit islamistu teroristu iepludinasanu Eiropa. Novelu patikamu nedelu !
Derglis
D
"Bezpeļņas organizācija" taisa sev PR. Jau vairākus gadus par daudzmaz lietojamiem datiem ir jāmaksā viņiem + vēl apmēram 1000 usd par publikācijas ekspertīzi, ja gribu šo informāciju kaut kur izmantot. Paskatieties viņu pašu mājaslapā, tur tas skaidri un gaiši uzrakstīts (par konkrētām summām gan informēja e-pastā, to lapā neliek).
:)
:
Diēta gaida tikai vājākos, tizlākos, nabadzīgākos un tos, par kuriem visiem nospļauties. Stiprie un bagātie kā vienmēr paņems tik cik viņiem vajadzēs.. un kas paliks pāri - par to lai nabagi savā starpā plūcas.
Trollis JT
T
Viens no izejvielu resursu avotiem varētu būt izgāstuves kur tiek izmestas ķīniešu preces.
cd
c
Pasauli nē, bet ubagiem gan atkal tiks pa asti.
pārtērētāja sabiedrība
p
Latvija ir viena no dažām Eiropas valstīm, kurās gada laikā izlietoto Zemes resursu daudzums nepārsniedz resursu apjomu, ko spēj radīt daba LATVIJĀ. Tomēr, Latvijas iedzīvotāju patērētais Zemes resursu daudzums vairāk nekā TRĪS REIZES pārsniedz resursu apjomu, kas ir pieejams KATRAM ZEMES IEDZĪVOTĀJAM. Latvijā vidēji katra iedzīvotāja patērētais resursu apjoms ir 5.64 hektāri gadā. Pasaulē vidēji katram iedzīvotājam ir pieejami VIEN 1.8 hektāri gadā. http://www.footprintnetwork.org/images/uploads/Ecological_Footprint_Atlas_2010.pdf
Un ko vajadzētu darīt?
U
Ievest tās 2/3 izlīdzināšanai?
  • 0
  • 0
Visas,ne atsevišķas.
V
No japānas līdz kanādai. Pieaug tikai uz pārklejošanas rēķina. Indijā nav skaitīšana bijusi vispār. Ķīna blefo. Indonēzija nezina pat cik viņiem salu. Itālija piemēram 20 gados mīnus 6 miljoni.
Tiešām?
T
http://usercontent2.hubimg.com/5804951_f520.jpg Jeb tie "6 miljoni" tiek tikai gaidīti?
  • 1
  • 0
Visas,ne atsevišķas.
V
No japānas līdz kanādai. Pieaug tikai uz pārklejošanas rēķina. Indijā nav skaitīšana bijusi vispār. Ķīna blefo. Indonēzija nezina pat cik viņiem salu. Itālija piemēram 20 gados mīnus 6 miljoni.
Netrūks Ivar,nebaidies.
N
Kadafi bija atradis zem Lībijas ūdeni visai Āfrikai un audzēja pārtiku sev un citiem. To ģermokratizēja. Nu āfrikāņi dzer no pudelēm.
Ūdeni zem Sahāras
Ū
atrada vēl karaļa Idrisa laikā 1953. gadā (kadafi viņu gāza 1969. gadā). Kadafi laikā korejieši (lībieši tradicionāli nedara NEKO) ierīkoja irigācijas sistēmu, kas no turienes novada ap 6 mln kubikmetru denā uz Lībijas apdzīvoto vidusjūras krastu. Tas nav sevišķi daudz, ap kubikmetru uz iedzīvotāju.
  • 5
  • 0
Kadafi varoņdarbi nu aug ar katru d
K
drīz sasniegs korejas pončika līmeni ar "zālēm pret visām slimībām" Tā "ūdens" bija pat vairāk kā Nīlā un ekvatoriālajā Āfrikā?
  • 6
  • 1
ivars gdaudums
i
Pietruuks arii dzeramaa uudens. Tad buus veel daudz lielaaka beeglju probleema un kari deelj uudens.
hmm
h
a ko tad mēs no zemes lietojam tādu? nafta nāk no arābu emirātiem, ne mūsu zemes. šķembas, smiltis utt., tās jau nekur nepaliek, tupat zemē vien ierok, tik citā vietā. elektrību pērkam par bargāko naudu eiropā no biržas, pat paši savu nelietojam. nejūtos vainīgs es ne pie kā, lai tie kas smeļ miljardus no zemes, tie lai domā ko dara un nevis tik mazm-maz-maz bērniem bentlijus pērk.
Vārds
V
Un tie 342 maisiņi gadā no naftas produktiem ko vidējais latvietis statistiski izlieto - tie tev "hmm" ir ļoti vajadzīgi un ar to arī tavuprāt nav vērts tikt galā?
  • 1
  • 0
Vārds
V
nemuld ja, savu elektrību mēs 3x lētāk tirgojam biržā un sakām esam konkurentspējīgi. tik nah tur kādam mūsu elektrība vajadzīga. bet redz sliktie Poļi nemaz netaisās savu elektrību celt augšā. līdz ar to ražošana tik pieņem apgriezienus. + tikot jau slēgts līgums ka iepirks no Baltkrievijas jaunā AES. par ļoti skaistu ciparu, kamēr Latvijā pasaka ka uz rudeni celšot cenas. visam. gāzei, elektrībai priekšroka. tas nekas ka naftas cenas jau lejā kā pusgadu.
  • 3
  • 1
zvirbulēns
z
Šo problēmu atrisinās Trešais pasaules karš!
Bet
B
karš rada milzīgu tehnoloģisku izrāvienu. 1935 ir finiera divplākšņu laikmets, 1945 - reaktīvo lidmašīnu, kodolieroču, radiolokatoru, tālšavēju un vadāmo raķešu un kompjūteru laikmets. Kas būtisks ir noticis pa pēdējiem 10 gadiem? Nekas. Tas protams neatsver postu un nāvi, ko karš nes.
  • 2
  • 0
Vārds
V
Karš nerisina problēmas. Karš rada problēmas. Rada problēmas, noplicina resursus, audzē parādus, samazina iedzīvotāju skaitu, palielina valsts varu pār indivīdu (reizēm līdz ļoti totalitāram līmenim) un bagātos padara vēl bagātākus, kamēr tie nabagie kas neiet bojā kaujas laukā - izlaiž garu no bada. Karš absolūti nekādas problēmas nerisina. Nekad nav risinājis un nerisinās. Tas vispār ne priekš tā tika izdomāts.. pat ja kara propaganda tev ir teikusi un turpinās teikt pretējo. Kā vecā dziesmiņā teikts - Hugh? War? What is it good for? Absolutly nothing!
  • 4
  • 0

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena