Piemēram, šogad janvārī Latvijas skrējējs Edgars Rencis Rīgā laboja Ginesa pasaules rekordu disciplīnā Piecu kilometru skrējiens basām kājām pa sniegu vai ledu. Tas viņam prasīja nopietnu gatavošanos un rūdīšanos. Bet Māris Žunda ir izveidojis Aukstummīļu grupu, kurai var sekot sociālajos tīklos un pievienoties aktivitātēm reālajā dzīvē, pakāpeniski pieradinot savu organismu adaptēties aukstākam laikam. Pienāks arī šoziem -20 grādi, tāpēc vērts sākt rūdīties jau tagad, lai aukstumu uztvertu ar baudu, nevis stresu.
Kas ir Aukstummīļu grupa?
Aukstummīļu grupu izveidoju šī gada sākumā, kad, jaunu zināšanu un pieredzes iedvesmots, nolēmu - jāmet kauns pie malas un jādalās ar tām zināšanām, ko pats esmu apguvis. Biju aptvēris, ka mēs spējam vairāk, nekā sākotnēji to kāds varētu iedomāties! Pirms diviem gadiem es peldējos tikai tad, kad Latvijā nedēļu no vietas bija +30 grādi, kas faktiski nozīmē, ka nepeldējos. Bet viss ir mainījies. Par tām izmaiņām arī stāstu un dalos ar citiem.
Esi ieguvis īpašu sertifikātu šajā jomā.
Pirms gada, 2014. gada oktobrī, piedalījos treniņnometnē, kas notika Polijā, kur kopā ar daudzu aukstuma pasaules rekordu īpašnieku Vimu Hofu, kas pasaulē pazīstams ar iesauku The Ice Man (Ledus vīrs), apguvu viņa metodi, kuru ikdienā arī veiksmīgi izmantoju, lai uzlabotu pašsajūtu un stiprinātu veselību. Man patīk, ka mūsu aizņemtajā vidē, kurā šobrīd dzīvojam, man pietiek laika, lai pats varētu integrēt šo metodi pilsētvidē un birojvidē. Šobrīd Latvijā esmu metodes vēstnieks un treneris, dalos ar zināšanām un mācu citus.
Kā šī interese ienāca tavā dzīvē?
Varētu teikt, ka interese par aukstumu un karstumu un to mijiedarbību man radās, mācoties par pirtnieku. Patika izmantot šo kontrastu pirts rituālu laikā. Pēc tam sāku internetā vairāk interesēties par rūdīšanos un aukstuma izmantošanu cilvēka veselības stiprināšanai. Pēc šīs tēmas izzināšanas un konsultācijām ar ekspertiem pirms diviem gadiem iemērcos pirmajā ledus vannā uz 1,5 minūti. Tad jau āķis bija lūpā! Sāku peldēties biežāk, sajutos labāk, cilvēki sāka prasīt, ko es tāds priecīgs un smaidīgs... Pamazām sāka mainīties mana attieksme - gan pret aukstumu, gan arī pret cilvēkiem un visu apkārtējo vidi.
Kur ir tā robeža, kad jāvelk kājās ziemas zābaki? Kā būt piesardzīgam, lai neapsaldētos?
Paši esam sev limiti, un katram tie ir savējie! Laikam ejot, mēs sevi apkraujam ar aizspriedumiem un rāmjiem, pārlieku ierobežojam sevi un dzīvojam nevis savu, bet svešu cilvēku dzīves. Arī es mācījos, kā šos limitus noņemt un paplašināt savu redzesloku. Tādā veidā mūsu spējas palielinās, mūsu rāmji kļūst plašāki. Runājot par aukstumu, patiesībā tas ir mentāls pārbaudījums vairāk nekā fizisks.
Kā notiek rūdīšanās? Noteikti - ne jau vienā dienā.
Izmantojot Vima Hofa metodi, tas ir elementu kopums, ko cilvēks apgūst, lai pieradinātos justies brīvi aukstumā, kas sastāv no elpošanas, fiziskiem un līdzsvara vingrinājumiem. Prāts tieši un netieši tiek stiprināts visos elementos, jo, kā mēs zinām, visi aizspriedumi ir galvā. Man personīgi aukstuma pārbaudījumi dod pozitīvo lādiņu, tāpēc reizi nedēļā eju peldēt neatkarīgi no laika apstākļiem. Piemēram, kad 11 minūtes pavadu āliņģī, pēc tam man ir spēks veselam mēnesim darboties aktīvāk nekā ierastajā režīmā. Tāpēc iesaku arī citiem ieguldīt laiku un vairāk iepazīt savu ķermeni un tā spējas.
Vienkāršākais, ko cilvēki jau tagad var darīt, ir pamēģināt kontrasta dušu. Bet svarīgi nepadoties pirmajam šokam, ko izjūt ķermenis, jo smadzenes, sajūtot pēkšņo aukstā ūdens šalti, saņem briesmu signālus. Tie nav bīstami, nevajag baidīties, un tad jau pavērsies arvien jaunas sajūtas.
Kāpēc citiem vienmēr ir silti, bet citiem mūždien salst? Vai tas ir tikai emocionāli, vai arī sajūtām ir kāds fizisks pamatojums?
Nav tā, ka tagad esmu kļuvis par aukstuma mīli, ir laiks, kad vajag karstumu, ir laiks, kad vajag aukstumu, man patīk abas lietas. Esmu panācis, ka jūtu aukstumu, bet ir mainījusies attieksme pret to, un mans ķermenis to neuztver kā bīstamu. Ar elpošanas vingrinājumiem ietekmēju savu fizioloģiju, līdz ar to uzlabojas asinsrite un palielinās aukstumizturība. Elpošana ir vienkāršākais veids, kā ietekmēt mūsu termoregulāciju. Bet cilvēki noteikti ir dažādi, un ne visiem iespējams pieņemt aukstumu.
Kā var pievienoties Aukstummīļu grupai?
Šogad sākām aktīvu publisko kustību, reizi mēnesī organizējam grupas tikšanās, kurām var pievienoties ikviens. Novembrī tikāmies Cenu tīrelī, esam staigājuši gar jūru. Nākamā tikšanās, kad dosimies kopā izzinošā pastaigā un dalīsimies pieredzē, varētu būt brīvajās dienās pēc Ziemassvētkiem. Par tikšanās laiku un vietu var uzzināt Aukstummīļu Facebook lapā. Šādās tikšanās reizēs esam maksimums desmit cilvēki. Katrs var ģērbties pēc savas sajūtas, jo galvenais mērķis ir būt tuvāk dabai un uzlabot dzīves kvalitāti.