Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 19. decembris
Sarmis, Lelde

Ziema Mergupes krastos

Skaisto dabas taku iespējams izstaigāt kā īsu brīvdienas pārgājiena maršrutu.

Bija uzkritis pirmais kārtīgais sniegs, un šosezon mūsu pirmais ziemīgais pārgājiens notika pirmajā adventes svētdienā – viss ļoti zīmīgi un skaisti. Mālpils dabas taka, kuru izvēlējāmies, jo gribējās vieglu un ātru pastaigu, ir ap 6,5 km gara labiekārtota taka – ar trepītēm, laipām, vairākām atpūtas vietām un ved gar Mergupīti.

Dabas tuvums arī apdzīvotā vietā

Mālpils dabas takas ainava ir mainīga – ja gribat novietot auto stāvvietā pie tiltiņa, sanāk, ka taka sākas apdzīvotā vietā, un neskartas dabas entuziastiem var šķist, ka tas jau nu nebūs nekāds nopietnais pārgājiens, bet turpmākajā ceļā tā vilšanos nerada, jo ved gan pa kalniem un lejām mežā, gan cauri kārklu un melnalkšņu audzēm, apsnigušu paparžu biezoknim, kā arī garām sniegotiem laukiem. Tūrisma informācija vēsta, ka taku iespējams sākt no jebkura sev vēlamā sākuma punkta – no atpūtas vietas pie Skulmes dižozola, no Saules vārtu kalna vai no stāvlaukuma pie Mālpils kapsētas, kur izvietots arī informācijas stends un detalizēta karte. Maršruts dabā nav marķēts, taču tam viegli izsekot līdzi, vadoties pēc koka norādēm ar uzrakstu "Mālpils dabas taka", kā arī pēc informatīvajām norādēm ar izzinošiem aprakstiem, turklāt nekur aplami novirzīties nav iespējams arī tāpēc, ka lielākajā takas daļā tai līdzās plūst Mergupīte. Taka ir iezīmēta arī populārākajās tūrisma aplikācijās, piemēram, Balticmaps ir ļoti ērti pārskatāma karte un var sekot līdzi, kā virzāties pa taku.

Pa kalniem un lejām

Mergupe ir Lielās Juglas kreisā satekupe Amatas, Siguldas, Mālpils un Ogres novados. Informācijas zīmes, kas ik pa posmam izvietotas upes krastos, vēsta par zivju sugām, kas sastopamas upē, un ne velti – upīti ir iecienījuši makšķernieki. Te tīk uzturēties arī bebriem, un var izpētīt, kā to asie zobi darbojas, nogāžot pat resnus un augstus kokus. Daži koki ir apgrauzti, bet vēl braši turas, taču citi ir sakrituši pāri upītei un veido savdabīgas krāces. Taka ir ļoti viegli ejama – tas ir viens no iemesliem, kāpēc to izvēlējāmies apmeklēt. Lielākais ceļa posms ir meža takas, koka trepes, koka tiltiņi, vietām zemes ceļš. Jāņem vērā, ka mitrā, sala un sniegotā laikā, kā arī atkušņos kāpnes un takas stāvākie posmi ir slideni un noteikti nebūs izejami ne cilvēkiem ar kustību traucējumiem (ratiņkrēslos), ne vizinot bērnus ratiņos vai ragavās. Jārēķinās, ka mazajām kājām būs grūti kāpt augšā un lejā, tāpēc bērnu vajadzēs nest. Iespējams, būs mazliet garlaicīgi iet vienu un to pašu ceļu turp un atpakaļ, tādēļ vērts padomāt par izklaidējošām aktivitātēm un ļaut bērnam tās atrast pašam – mest sniega pikas ūdenī, uzcelt sniegavīru, no atrastiem kokiem uzbūvēt mini štābiņu vai skaitīt, cik daudzu krāsu piepes ir ieraugāmas uz takas malās augošajiem kokiem. Interesanti ir arī mēģināt noturēt līdzsvaru, ejot pa kritušajiem kokiem vai kopā ar vecākiem nevis iet pa trepītēm, bet nošļūkt tieši no kalna lejā.

Bez atkritumiem

Varētu šķist, ka taka vieglās iešanas dēļ ir garlaicīga, bet tā nebūt nav! Ainava ir mainīga, turklāt interesanti ir izpētīt dažādo augu valsti, kas ir citāda vairākos posmos. Daudzviet no stāvajiem krastiem lejup ved iemītas taciņas, bet vienuviet pamanām arī tādas kā margas. Ir sniegs, un taka lejup ļoti stāva, tāpēc nerāpjamies. Lejā pie upes no kokiem ir saslieta būdiņa, bet no augšas nevar saprast, kas tur iekšā. Maršrutā pieejami atpūtas soliņi, galdi, piknika vietas. Tie izvietoti ainaviski baudāmākajās vietās. Ziemīgajā dienā tos klāj baltas sniega cepurītes, kaut arī uz takas ir daudz pēdu, ko atstājuši citi gājēji. Kaut arī laiks ir skaists un taka tuvu apdzīvotai vietai, sastopam vien nedaudzus gājējus. Varbūt mums ir paveicies un sniegs ir apklājis visu acīm netīkamo, tai skaitā atkritumus, taču šķiet, ka taka ir ļoti tīra, un atkritumu tvertnes visā tās garumā nemanām. Dodoties dabā, atcerieties – ko atnesāt, to aiznesiet un neatstājiet atkritumus dabas maršrutā. Acīmredzot šeit šis princips darbojas ļoti veiksmīgi. 

Jārēķinās, ka taka nav lokveida, tāpēc pārgājiens jāplāno laikus, lai var atgriezties, kamēr ir gaišs, vai arī jāņem līdzi lukturītis. Pieaugušajiem turp un atpakaļ izstaigāties būs tīrais nieks, bet kopā ar mazu bērnu vajadzēs apmēram četras stundas, un, ja piknika, lapsu alu pētīšanas un sniegavīru celšanas pauzes ieilgst, tad varbūt pat vairāk.

Ko redzēt pa ceļam

Takas noslēguma posmā pretī Skulmju mājām, blakus vietējās nozīmes kultūrvēsturiskajam piemineklim – mācītājmuižai –, atrodas Mālpils novadā lielākais dižozols, kura pakājē biedrība Mālpils zivīm izveidojusi atpūtas vietu ar galdiem, ugunskura vietu, tualeti. Ozolam vārds dots par godu gleznotājam un scenogrāfam Oto Skulmem, kurš dzīvoja netālajās Skulmju mājās. Koka apkārtmērs ir ap sešiem metriem.

No dabas takas paveras gleznains skats uz Mālpils pagasta Skulmju mājām, kurās izveidota tēlnieces Martas Skulmes un mākslinieka Oto Skulmes piemiņas istaba, vēlāk – arī piemiņas istaba aktierim Valentīnam Skulmem. Savukārt Skulmju mājas apkārtne un netālu esošā Vilku grava aprakstīta Ivandes Kaijas romānā Iedzimtais grēks

Mālpils dabas takas informatīvie materiāla vēsta, ka maršrutā ietilpst arī Mālpils viduslaiku pilskalns. Tas atrodas takas daļā, kura ved otrpus tiltam, un tur šoreiz mēs negājām. Zviedru kara laikā (no 1600. līdz 1621. gadam) pils tika sagrauta, poļu armija atkāpjoties to uzspridzināja, un vēlāk tā vairs netika atjaunota. Neskatoties uz to, šeit atradās Mālpils muižas administratīvais centrs ar koka ēku apbūvi līdz pat XVIII gadsimta vidum, kad muižu pārcēla uz tagadējo vietu. Mūsdienās pilskalnā atrodas brīvdabas estrāde, un tās pakājē iekārtota atpūtas vieta.

Vērts apmeklēt tuvējā apkārtnē

  • Mālpils dabas taka atrodas vien 60 kilometru attālumā no Rīgas, un tā ir viegli pieejama. Ja taku izstaigājat ātri un gribas vēl baudīt skaistas ainavas, vērts apmeklēt Mālpils muižu un tās parku, Mālpils evaņģēliski luterisko baznīcu u. c. 
  • Mālpils muiža ir izcils XIX gadsimta klasicisma arhitektūras piemineklis – plašs baroka stila parks, gleznaina dabas ainava, dīķis u. c. Tā celta klasicisma stilā XVIII gadsimta vidū, bet pārbūvēta 1911. gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta. Muižas pils ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, tās restaurācija noslēdzās 2008. gada augustā. 
  • Aiz pils atrodas ainavisks 22 hektārus plašais muižas parks, kas sākas ar nolaideno lauci pils terases priekšā un galveno dīķi. Pašreizējais parka koku vecums ir ap 155 gadiem. Parka reljefs ir lēzens ziemeļu virzienā, tāpēc viszemākā parka vieta ir pie Siguldas šosejas Sudas upes tilta, kur līmeņu starpība ar augstāko vietu – pils pagalmu – ir ap 16 metriem.
  • Mālpils muižā ierīkota luksusa klases dizaina viesnīca un atrodas arī restorāns, taču pils teritoriju var apmeklēt jebkurš interesents.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena