Igaunija – ES vidējā līmenī
Latvijā nereti tiek uzsvērts arī tas, ka Igaunijā ir augstākas algas, mazāka ēnu ekonomika un zemāks bezdarba līmenis nekā mūsu valstī. Skaitļi to apstiprina. Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija 9,4%, Igaunijā – 5,6%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Ēnu ekonomikas apjoms 2016. gadā Latvijā bija 20,3%, Igaunijā – 15,4% no iekšzemes kopprodukta, secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumā. Savukārt vidējā bruto alga 2017. gada pirmajā ceturksnī Igaunijā bija 1153 eiro, Latvijā – 886 eiro, minimālā alga Igaunijā šogad ir 470 eiro, Latvijā – 380 eiro, norāda CSP.
Igaunijas sasniegumus publiskās diskusijās un intervijās medijiem akcentē gan Latvijas ekonomikas eksperti, gan uzņēmēji, gan pat valdības pārstāvji, to vidū arī Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība). Vēl nesen Ašeradens Dienai skaidroja, ka mūsu ziemeļu kaimiņvalsts apsteigusi Latviju inovāciju jomā, un uzsvēra – Eiropas Inovācijas pārskats, kurā apkopoti dati par 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, rāda, ka Igaunija inovāciju jomā ierindojas pa vidu – 14. vietā, bet Latvija ir tuvu beigām – 25. vietā.
Interese redzēt
Nereti sabiedrībā inovācijas asociējas ar sarežģītiem moderno tehnoloģiju risinājumiem un procesiem, kas norit iestāžu un uzņēmumu iekšienē, un tāpēc inovācijas esot grūti pamanāmas iestāžu un uzņēmumu sadarbības partneriem un klientiem. Tomēr ir arī tautsaimniecības nozares, kuras pēc savas būtības ir atvērtas, līdz ar to tajās valdošās tendences var konstatēt samērā vienkārši.
Igaunijā šādu nozaru vidū ierindojas tūrisms, kam ir nozīmīga vieta mūsu kaimiņvalsts ekonomikā. Par to, ka Latvijas iedzīvotājus interesē, kāda ir reālā dzīve pie mums bieži slavētajā Igaunijā, liecina fakts, ka šā gada pirmajos trijos mēnešos Igaunijas viesnīcās un citās tūrisma mītnēs uzturējušies 32 tūkstoši viesu no Latvijas, savukārt aprīlī – 13 tūkstoši viesu no mūsu valsts, atklāj Igaunijas Statistikas departamenta dati. Jau pērn Igaunijas Tūrisma padomes direktors Tarmo Mutso uzsvēra, ka priecājas "par tuvāko kaimiņu nerimstošo interesi, kas pierāda, ka, par spīti tuvumam, arī kaimiņi saredz gana daudz interesantu un saistošu iemeslu viesoties Igaunijā".
Jāpiebilst, ka šā gada pirmajā ceturksnī kopumā Igaunijas viesnīcās un citās tūrisma mītnēs uzturējušies 345 tūkstoši ārvalstu tūristu, kas arī ir par 10% vairāk nekā pirmajā ceturksnī pērn. Savukārt aprīlī viesnīcās un citās tūrisma mītnēs pabijuši 157 tūkstoši ārvalstu viesu, kas ir par 12% vairāk nekā 2016. gada aprīlī.
Prāmji kā tūrisma balsti
Būtiska loma tūrisma jomā ir Igaunijas galvaspilsētas Tallinas ostai, kas atrodas nepilnu 80 kilometru attālumā no Somijas galvaspilsētas Helsinkiem un pēdējos gados piedzīvojusi vērienīgu pilnveidi.
"Jau vēsturiski – XX gadsimta otrajā pusē – Tallinas osta tika attīstīta tieši kā pasažieru osta. Tallinas ostā patlaban tiek veikti ļoti intensīvi pasažieru pārvadājumi, un, protams, būtiska nozīme ir šīs ostas ģeogrāfiskajai atrašanās vietai," Dienai skaidroja Latvijas Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.
Šā gada pirmajā ceturksnī Tallinas ostā apkalpoti vairāk nekā 1,92 miljoni pasažieru, no kuriem gandrīz 1,7 miljoni ceļotāju braukuši maršrutā Tallina–Helsinki, rāda ostas dati. Ir labi zināms, ka gada pirmais ceturksnis Baltijā nav tūrisma sezonas laiks, līdz ar to vasarā gaidāms vēl lielāks pasažieru pieplūdums. Tallinas ostas dati par 2016. gadu atklāj, ka pērn jūlijā vien cauri ostai devušies vairāk nekā 1,4 miljoni pasažieru, turklāt gan jūnijā, gan augustā pasažieru skaits pārsniedzis miljonu. Kopumā pērn Tallinas ostā apkalpoti 10 173 297 pasažieri, un ostas dati par periodu kopš 2001. gada rāda, ka tieši 2016. gads bijis pirmais, kad pasažieru skaits gadā pārsniedzis desmit miljonus.
Pasažieru pārvadājumu jomā un līdz ar to arī tūrismā sava niša ir Tallinas lidostai, kas gan nevar konkurēt ar starptautisko lidostu Rīga par Baltijā vadošā aviosatiksmes centra statusu. Tallinas lidostā saskaņā ar LETA/BNS informāciju pērn apkalpoti aptuveni 2,2 miljoni pasažieru, bet Rīgas lidostā, kā rāda pašas lidostas statistika, – vairāk nekā 5,4 miljoni pasažieru. Jāņem gan vērā, ka šā gada pirmajos piecos mēnešos Tallinas lidostā apkalpoto pasažieru skaits, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, audzis par 16,4% un sasniedzis 925 356 pasažierus, vēsta LETA/BNS.
Kur mīt inovācijas
Vērojot, kā Igaunijas tūrisma jomā izpaužas inovācijas, pamanāms, ka mūsu kaimiņvalstij ir viegli pārskatāma, dizaina ziņā mūsdienīga interneta vietne www.visitestonia.com, kurā atrodama ļoti plaša informācija vismaz septiņās valodās, to vidū arī latviešu valodā. Šajā vietnē ir arī sadaļa E-Igaunija, kurā tiek vēstīts par bezvadu internetu un tā attīstības plāniem.
Inovatīvi risinājumi pamanāmi arī muzejos, piemēram, Igaunijas Nacionālajā muzejā, kas atrodas valsts otrajā lielākajā pilsētā Tartu. Inovatīviem akcentiem bagāts ir Tartu esošais zinātnes centrs AHHAA, kas orientējas uz skolēnu vecuma apmeklētājiem. Inovatīvi elementi izmantoti arī Igaunijas Jūras muzejā, kas atrodas Tallinā. Turklāt Mutso jau pērn akcentēja, ka ceļotāji no Latvijas "no jauna atklājuši Pērnavu". Piesaistot ES līdzfinansējumu, inovatīvu raksturu ieguvusi arī vairāku Igaunijas pilsētu vide, un spilgts piemērs ir rūpniecības pilsēta Narva, kas atrodas valsts ziemeļaustrumos.
Paralēli daudziem inovatīviem risinājumiem, kas pamanāmi ar tūrismu saistītajos objektos, tomēr sastopamas arī hroniskas problēmas. Piemēram, Latvija nav vienīgā Baltijas valsts, kurā daudzu autoceļu kvalitāte nav ideāla. Šāda problēma ir arī Igaunijā. Ar inovācijām pagaidām vēl neizdziedināta problēma ir arī visai pieticīgā autoceļu infrastruktūra, kas atpaliek no Igaunijā bieži minētā pozitīvā parauga – Skandināvijas – līmeņa.